Ietekmīgi amerikāņu mediji pēkšņi sākuši reklamēt grāmatu ar daiļrunīgu nosaukumu "Kā uzspridzināt cauruļvadu" un popularizēt tās autoru Andreasu Malmu. Ļoti interesants personāžs. Viņa dzimšanas dati nav precīzi zināmi – tagad viņš ir 43 līdz 46 gadus vecs. Malms ir Zviedrijas sociālistiskās partijas (IV Internacionāles loceklis) veterāns, Lundas universitātes docents, kā arī ekologs-ekstrēmists – viņš aicina sākt pasaules revolūciju un būvēt "ekoļeņinismu 2.0", portālā RIA Novostistāsta Viktorija Ņikiforova.
Protams, Eiropā ir papilnam tādu inteliģentu bārdaiņu, kuri raksta grāmatas par to, kā visu uzspridzināt, atņemt un sadalīt. Parasti viņi nīkst kādā provinciālā augstskola. Taču mediji steigšus sākuši pārvērst Malmu par superzvaigzni, it kā viņš būtu kaut kāds Benedikts Kamberbēčs.
Savu cīņu par ekoloģiju Malms sāka vienkārši: kopā ar draugiem viņš apmeklēja turīgus Stokholmas rajonus un pārdūra riepas dārgiem džipiem. Intervijā intelektuālajam žurnālam "New Yorker" Malms detalizēti aprakstīja diversiju tehniku. Izrādās, nemaz tik vienkārši nav, savi smalkumi tur ir.
2000. gadu sākumā "ekologi" Zviedrijā sabojāja tūkstošiem džipu. Kopš tā laika tāds huligānisms nācis modē. "Cīnītāji" par gaisa tīrību regulāri caurumo riepas un skrambā dārgus džipus bagātos kvartālos visā pasaulē no Londonas līdz Losandželosai.
Pavērtējiet zviedru puišu pieeju. Malms gan pastāvīgi citē Ļeņinu un lamā aizgūdamies kaut kādus abstraktus "superbagātniekus", taču viņam ne prātā nenāca maitāt īsto zviedru oligarhu jahtas vai privātās lidmašīnas. Laikam jau politiskā intuīcija viņam pačukstēja, ka tur apsargi sados pa ādu, bet juristi uz ilgu laiku ietupinās aiz restēm. Tad viņu ekoloģija vairs neinteresēs.
Nē, biedri apzināti pievērsās neviena neapsargātajām vidējās klases mašīnām. Bagāts buržuā Eiropā pārsvarā ir bailīgs, viņu moka vainas sajūta par savu labklājību. Kareivīgie "ekologi" viņam iestāstījuši, ka viņš pats pie visa vainīgs: džipi patērē parāk daudz degvielas un kaitē dabai. Dīvaini, tomēr pret Malmu un viņa draugiem nebija ierosināta neviena krimināllieta. Zviedri vienkārši vairs nepirka dārgos džipus. Tie vairs nebija modē.
"Tolaik par mums ieinteresējās Als Gors," stāsta "ekologs". Nu, protams, kā nu ne. Politiķis vairākās paaudzēs, veiksmīgs investors, iesitis simtiem miljonu dolāru ar dažnedažādām zaļajām iniciatīvām. Kamēr Malms strādāja nedarbus Zviedrijā, Nobela prēmijas laureāts un pazīstamais ekoloģijas cīnītājs Als Gors meklēja kredītus sava drauga Henrika Fiskera firmai, kas ražoja dārgus elektromobiļus.
Cik jauka sakritība: kampaņa pret džipiem, tracis presē. Turīga publika ieinteresējās par elektromobļiem neekoloģisko džipu vietā. Kredīts atradās vienā rāvienā. Un kāds vēl – vairāk nekā pusmiljards dolāru! Tiesa, vēlāk ar elektromobiļiem nekas nesanāca, Fisker nonāca uz bankrota sliekšņa, bet nenogurdināmais Gors jau ķērās pie jauna biznesa. Savukārt Malmam kopš tā laika bija nodrošināta elitāra auditorija, viņa grāmatām – tulkojumi dažādās valodās un atzinīgas recenzijas. Pat vēlāk, kad viņš sāka aicināt pie īstiem noziegumiem, intelektuālā elite prezentēja viņa uzskatus masām.
"Aizkavēšanās ar sacelšanos nesīs nāvi," Malms pastāvīgi atkārto Ļeņina izteikumu. Viņš uzskata, ka koronavīruss ir kā Pirmais pasaules karš. Īsto ekokarotāju uzdevums – pārvērst pandēmiju par politisko krīzi. Skaidrs, ka ar demonstrācijām un plakātiņiem nepietiks. Klimatiskie samiti, protokoli, protesta akcijas, pat Grēta Tūnberga - tas viss nekur neder, tas nestrādā. "Pasaule ir ugunīs". Tai steigšus vajadzīga revolucionāra vardarbība.
Malms iesaka saņemt ķīlniekus – gāzes un naftas korporāciju vadošos menedžerus. Sagraut infrastruktūru, cenšoties (ļoti aizkustinoša piebilde) izvairīties no cilvēku upuriem. Un finālā – patiešām spridzināt naftas un gāzes cauruļvadus. Ekologa-anarhista acīs tā ir "inteliģentā sabotāža". "Pagaidiet, - spriež "New Yorker" žurnālists. – jebkura cauruļvada avārija, taču acumirklī novedīs pie strauja gāzes cenu, tātad arī elektrības cenu pieauguma. Tas vispirms sāpīgi skars nabagos..." "Nu jā, - ne aci nepamirkšķinājis atbild Malms. – Zināmas cilvēku atsvešināšanas risks ir... Arī risks ekonomikai... Taču, ja sabotāžas akts laika ziņā sakritīs ar klimata pārmaiņām, mums ir labas izredzes, ka cilvēki visu sapratīs un tauta mūs atbalstīs."
Tātad mūsdienu ekokarotāji līdz nepazīšanai sagrozījuši boļševistiskās nostādnes. Lai kāda būtu attieksme pret Ļeņinu un viņa pēcnācējiem, viņu laikā miljoniem nabago cilvēku dzīve Krievijā patiešām uzlabojās. Viņi ieguva izglītību, medicīnu, pieklājīgu algu, tiem laikiem ļoti progresīvu sociālo paketi.
Ļeņina tagadējo sekotāju – anarhistu, ekokarotāju, trockistu – izpratnē cilvēki mūsdienās dzīvo parāk krāšņi. Viņiem steigšus jāievieš normēts uzturs un kārtīgs karojošais komunisms.
Pie tam no bagāto superpatēriņa izvairīties neizdosies. Šis un tas atkritīs arī ekokarotājiem. Un plašo tautas masu apzagšana turpināsies, slēpjoties aiz lozungiem par cīņu ar globālo sasilšanu.
Lai eiropiešu mazbērni dzīvotu labi, viņiem pašiem jādzīvo ļoti slikti. Tagad, tūlīt, šo pašu brīdi. To, kā tas notiek, aktlāti rāda tagadējā enerģētiskā krīze. Malms ar kolēģiem notiekošo vērtē atzinīgi. Viņš uzskata, ka "sliktās" gāzes cenas aug speciāli, lai dumjie eiropieši pārtrauktu to pirkt un pārietu pie zaļās enerģijas.
Interesanti, ka viens no labuma guvējiem krīzē ir arī mūsu vecais paziņa Als Gors. Desmitkārt pieaugušo gāzes cenu fonā Lielbritānijā mazsveidā sāka bankrotēt elektroenerģijas piegādātāji. Pacisam nesen daļu vienā tādā kompānijā – 13% par pusmiljardu dolāru nopirka Gors. Lielisks pirkums, īsti laika. Briti – elektroenerģijas patērētāji – maksās zaļās enerģētikas bruņiniekam par elektrību daudzkārt vairāk nekā pirms gada.
Tātad enerģētiskā krīze devusi iespēju amerikaņu kompānijām iespiesties Lielbritānijas tirgū un izspiest no tā vietējās kompānijas. Skaļās akcijas un iebaroto ekokarotāju skandalozie izteikumi lieliski novērš uzmanību no visām garlaicīgajām transkacijām, kuru rezultātā angļu naudiņa ripo amerikāņu firmu kabatās.
Protams, stāvoklis vēl ir labojams. Angliju no amerikāņu kapitāla vairs glābt neizdosies, taču kontinentālā Eiropa jau sen būtu varējusi ieslēgt gāzi caur "Ziemeļu straumi 2". Iespējams, tieši šādam gadījumam gatavo ekodiversantu grupas.
Starp citu, "ekokarotāji" – tas nav nekāds iesīkstējušu konservatoru izdomāts lamuvārds. Tā savus sekotājus no Greenpeace (nesen leģendārā organizācija nosvinēja savu 50. dzimšanas dienu) nokristīja viens no kustības dibinātājiem – Bobs Hanters. Savus kolēģus viņš dēvēja arī par ekofašistiem. Interesanti, kāpēc?
Krievijas kompānijām jau nācies saskarties ar bīstamām ekokarotāju diversijām. To vidū viens no skaļākajiem bija Greenpeace darbinieku organizētais urbšanas platformas "Prizalomnaja" sagrābšanas mēģinājums. Tagad, kā redzams, nāk jauna karotāju paaudze, kas gatava riskēt ar dabu un cilvēku dzīvībām, lai tik "izglābtu planētu". FIB jau sen iekļāvusi bīstamu teroristu sarakstā daudzus Greenpeace, PETA pārstāvjus, dažādus zooaizsargus un ekokarotājus. ASV aktīvi lolo un piebaro ekodiversantus, taču stingri seko, lai viņi strādātu svešā teritorijā – protams, amerikāņu interesēs.