Vispirms – ziņas. Klimata aktīviste Grēta Tūnberga skarbi nosodījusi sociālo tīklu Facebook par bezatbildību. Grēta konstatēja, ka par viņu tajā klīst liels daudzums "bēdīgu melu un sazvērestības teoriju". Taču Facebook "nevēlas uzņemties atbildību", lai arī varētu viegli tikt galā ar Grētas apmelojumiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Viktors Marahovskis.
Par to Grēta Tūnberga varētu sodīt Facebook ar boikotu – tīkls "pieļauj naida un melu valodu" ne tikai pret pašu Tūnbergu, bet arī pret "tūkstošiem citu cilvēku". Atgādināsim, ka kritiķi sociālajos tīklos Tūnbergu sauc par PR projektu, ko popularizē zaļās enerģētikas lobētāji. Pazīstams vācu politiķis nesen pat pamatīgi iztroļļoja sabiedrību – viņš pieļāva, ka Grēta varētu būt krievu marionete. Tāpēc vadošie mediji aicināja pasargāt Grētu no vajāšanas un jau virza speciālu tēmturi, lai "psiholoģiski atbalstītu meitenes un sievietes, kas runā par klimatu".
Kas šajā ziņā ir interesants.
Pirmkārt, ja Tūnbergas starptautiskā morālā autoritāte publiski draud ar represijām miljardierim Zakerbergam, tas nozīmē, ka pašā sociālo tīklu idejā iestājusies krīze.
Atcerēsimies: tikai pirms deviņiem vai desmit gadiem Facebook, YouTube un Twitter loma Rietumu medijos bija īsti pozitīva, gandrīz vai varonīga. "Jaunieši ar viedtālruņiem" ar savām brīvajām sarunām Facebook un Twitter darīja īsti labu darbu – sāka "arābu pavasari". Iespējams, viņi pat nupat jau gāzīs Putina autoritatīvo režīmu, kurš mēģina atjaunot savas trauslās impērijas ietekmi. Jaunieši drosmīgi atmasko savus režīmus sociālajos tīklos, viņiem nevar aizbāzt mutes. Pie tam viņi var koordinēt savas darbības, un neveiklie režīma kalpi nespēj viņus panākt, un tā tālāk.
Pie tam 2010.-2013.gados nevienu morālo autoritāti Rietumos neuztrauca, vai aktīvisti no Ēģiptes, Sīrijas, Lībijas un Ukrainas savās lapās raksta patiesību.
Vai patiešām "režīma kalpi nupat sagrābuši divdesmit studentus un tagad moka un nogalina; pulcēsimies laukumā un atsitīsim savējos!!!!"
Vai patiešām nolādētajam tirānam savrupmājā ir zelta santehnika, rotāta ar aifoniem.
Vie tie nav meli, ka tirāns jau izsaucis izraēliešu speciālo uzdevumu vienību (pazīstama arī kā krievu, čečenu vienība utt.) paša tautas apspiešanai.
Tādi jautājumi sociālo tīklu dzimtenē nevienu neuztrauca banāla iemesla dēļ. Toreiz "brīvības dēļ cieta" sliktās, nepareizās valstis un sliktie, nepareizie cilvēki.
Kā zināms, viss krasi mainījās 2016.gadā, kad no sociālajiem tīkliem cieta attīstītās demokrātijas un to līderi. Izrādījās, ka Twitter un Facebook ir instrumenti, ar kuriem iespējams ne tikai iznīcināt kārtējo Tuvo Austrumu valsti vai gāzt Austrumeiropas prezidentus. Vēl ir arī instrumenti, ar kuriem var, piemēram, izraut Lielbritāniju no Eiropas Savienības vai Savienoto Valstu prezidentūru tieši no augsti godājamās Hilarijas Klintones knābīša. Vēl vairāk: izrādās, ka to par kapeikām var paveikt kaut kādi nesaprotami "krievu troļļi".
Kopš tā laika rit nepārtraukta cīņa par tiesībām kontrolēt sociālos medijus. Jo tālāk, jo cīņa ir niknāka. Mūsdienīgie liberālie spēki, brīvības cīnītāji, mēģina aizbāzt mutes, labākajā gadījumā – pavisam nožmiegt savus oponentus. Demokrātiskie politiķi mēģina caur tiesu bloķēt Trampa lapu Twitter tīklā (citādi taču viņam ir pārlieku daudz lasītāju). Visapkārt drasē "laika patruļas": speciāli aktīvistu desanti dodas pagātnē, meklē sensenus savu oponentu izteikumus, kas tagad ir aizliegti, un izdzēš oponentus no mūsdienu dzīves. Zakerbergs braukā taisnoties uz Kongresu gluži kā uz savu ofisu. No kolektīvā varoņa sociālie tīkli ir pārvērtušies par kolektīvu huligānu, vajātāju, varmāku un seksisku cūku.
Otra nianse ir vēl interesantāka.
Ne velti taču ekoaktīvisma menedžeri "paaudzes balss" lomai izvēlējušies Grētu Tūnbergu. Viņā pārspīlētā formā apkopota ne tikai moderna pārliecība, ko piedāvā viņas vienaudžiem, bet arī modernas rakstura īpašības. Grēta ir 2020.gadu sākuma uzvedības modeļa paraugs Zemes cilvēkiem.
Protams, nebūt ne visi 16-25 gadus vecie zemieši ir tādi kā Grēta. Vienkārši "tūnbergiskās" īpašības tiek aktīvi reklamētas kā piemērotas un sociāli atbalstāmas.
Savu viedokli pamatošu ar dažiem nesen klajā nākušiem rakstiem: "Kā saglabāt veselību, strādājot ofisā?", "Uzņēmīgie un depresīvie: kā gadžeti ietekmē paaudzes domāšanu un kas uz to rēķina nopelnījis", "Kurp Maskavā aiziet pasūroties un gaisināt rudens skumjas", "Kā pieņemt savu ķermeni un pārdzīvot mīlas neveiksmes", "Kā pārdzīvot tuva cilvēka nāvi?", "Kas tie tādi – aidženeri un kāpēc viņi ir tik neaizsargāti". Es necitēju žurnālu drūmām cienījama vecuma atraitnēm ar lieko svaru – rakstus es ieraudzīju populārā resursā jauniešiem. Visi virsraksti smelti no turienes, turklāt publicēti pagājušajā nedēļā.
Tātad ievainojamība, hipohondrija, sūkstīšanās, panisks pesimisms, žēlabas par vajāšanu sociālajos tīklos un gadžetu nasta – pēc modīgo mediju domām, tas ir aktuālākais studenta un jaunā profesionāļa tēls. Tā ir tā pati paaudze, kam bioloģiskās jaunības dēļ it kā vajadzētu dumpoties un pastrādāt milzu muļķības hormonu ietekmē.
Taču viņi pat dumpojas, neceļoties kājās – kā ekoloģiskie radikāļi Londonā, kuri apgūlās sabiedriskā transporta priekšā (tas ir unikāls sabiedriskās kustības piemērs, kas neprasa nekādu kustību).
Un tagad šīs trauslās, neaizsargātās asociālās paaudzes flagmanis nācis klajā ar ultimātu sociālajam tīklam, tam pašam, kas lielā mērā šo paaudzi radījis. Tas jau pats par sevi ir pamācoši, taču pati spilgtākā nianse ir citāda.
Faktiski Grētas paaudze pieprasa no sociālajiem tīkliem toleranci, cieņu, argumentus, pieklājīgu apiešanos.
To, no kā Grētas paaudzei nav ne miņas.
Ja sociālie tīkli padosies grētām, viņām draud risks pārvērsties par histērisku infantilu diktatūru, kuru gluži kā augstāko rasi no parastajiem cilvēciskās ētikas noteikumiem pasargās tas, ka viņi cīnās par "taisno lietu".
