https://sputniknewslv.com/20210803/greta-tunberga-vairs-nav-vajadziga-no-vinas-atkratijusies-17827537.html
Grēta Tūnberga vairs nav vajadzīga, no viņas atkratījušies
Grēta Tūnberga vairs nav vajadzīga, no viņas atkratījušies
Sputnik Latvija
Rietumu mediji vēsta: jūlija beigās cilvēce izsmēlusi Zemes gada rezerves. Viss, kas tiek iegūts dzīlēs un izlaists atmosfērā līdz gada beigām, notiek uz tā... 03.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-03T13:34+0300
2021-08-03T13:34+0300
2021-08-03T13:34+0300
viedoklis
asv
grēta tūnberga
ekoloģija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1255/09/12550906_0:0:1933:1088_1920x0_80_0_0_36030e82e6749faed0badee23d12802a.jpg
Speciālisti vērtē, ka cilvēcei neatkarīgi no robežām, valstīm un kontinentiem vajag vēl vairāk nekā divas trešdaļas no mūsu planētas tagadējām iespējām. Protams, rietumvalstu žurnālisti piemin arī Grētu Tūnbergu.Mēs visi atceramies, ka meitene izpelnījās slavu ar saviem "skolas streikiem" pret klimata pārmaiņām.Tiesa, ja veltīsim Grētas dienaskārtībai un citu cilvēku nospraustajiem galamērķiem mazliet lielāku uzmanību nekā pieņemts sociālo tīklu ērā, nonāksim pie citādiem slēdzieniem.Uzreiz jāpiebilst, ka cilvēki, kuri reiz dzīvoja PSRS, bet tagad – Krievijā, nav jāmāca mīlēt dabu.Kad "visas civilizētās pasaules" supermārketos pirkumus krāva plastmasas maisos un maisiņos, PSRS un Krievijā uz veikaliem gāja ar pirkumu somām (šodien tas ir jaunākais modes kliedziens, kādreizējā "avosjka" var maksāt pat vairākus simtus eiro), produktus ietina pergamenta papīrā, bet polietilēna maisiņus bieži vien mazgāja un kaltēja – izlietoja vairākkārt.Tāpat jau no bērna kājas mācījās nodot metāllūžņus, avīzes un žurnālus (un citu papīra produkciju) neizmeta, bet nodeva pieņemšanas punktos – par 20 kilogramiem makulatūras varēja saņemt lieliski izdotas grāmatas.Nodeva stiklu – piena pudeles, skābpiena burciņas, vīna un alus taru.Tādu dzīves stilu nediktēja "nabadzība" – tā bija pārdomāta attieksme pret resursiem, un tā bija daļa sadzīves kultūras un dzīves stila, ko ilgus gadus no vietas centās nomelnot.Bet tas tā – starp citu.Atgriezīsimies pie "visas civilizētās pasaules" karagājiena – "sargāt dabu".Kopš darbu sācis Kioto protokols, kura mērķis bija mazināt ogļskābās gāzes izmešus, noskaidrojies, ka siltumnīcas gāzu apjoms nav samazinājies, toties ir kļuvis par vienu no ļoti ienesīgiem biržas tirdzniecības posteņiem.Izmešu kvotas kļuvušas par tādu pašu preci, kā nafta, labība, kakao pupiņas un pārējie commodity."Cīņā par planētas saglabāšanu" biržas burtiski tirgo gaidu. Mākleri un brokeri, sniedzot starpnieka pakalpojumus tiem, kam kvotu ir pārāk daudz, un tiem, kam kvotu ir par maz, iedzīvojas bagātībā.Nu, visur, kur ir liela nauda, paveras kolosālas krāpšanās iespējas. Piemēram, labi situēti gudrinieki uzmetuši Franciju par gandrīz diviem miljardiem eiro, un tā ir tikai nauda par "gaisa" tirgošanā paredzētā PVN nesamaksāšanu.Taču pirms desmit gadiem bija tikai ziediņi, bet odziņas globālistiskās finansistu aprindas ievāc tagad.Tiklīdz noslēdzās Klimata konference Parīzē (2015. gads), tika radīti tā saucamie zaļie bondi – naida instrumenti, kas ļauj saņemt ienākumus no obligāciju izvietošanas.Aizņēmumus garantē lielās bankas vai pati Eiropas Centrālā banka.Apjoms - desmitiem miljardu eiro gadā.Taču pat šīs ciklopiskās summas veido vienīgi uvertīru.Darbība sākās pirms trim gadiem, kad visām "jaunās ētikas"prasībām atbilstošo (meitene, neglīta meitene, meitene ar uzvedības īpatnībām) Grētu Tūnbergu iecēla "ekoloģijas Žannas d’Arkas" lomā, nosēdinot Zviedrijas parlamenta priekšā.Tas notika 2018. gada vasarā. Vadošo ziņu aģentūru televīzijas grupas katru piektdienu stāvēja pie Zviedrijas Riksdāga, lai fiksētu burtiski visu, ko Grēta dara un saka.Tāda popularizācija nav ne sapņos rādījusies no sporta, ne politikas, ne kino zvaigznēm. Tomēr cena bija pūliņiem atbilstoša – "zelta miljarda" iedzīvotāju smadzeņu skalošana. Pusgadu vēlāk Karovicē notika kārtējā "klimata aizsardzības" konference, un tajā tika lemts (galvenais lobētājs bija Eiropas Savienība, ASV un Krievija pauda īpašu viedokli) nolikt attīstīto valstu ekonomiku uz zaļajām sliedēm.Idejas cena – 100 miljardi eiro gadā.Mazliet palīdzēt jaunattīstības valstīm, kā nu ne, taču pats galvenais – sadalīt tirgu par labu zaļajām tehnoloģijām, piesaistot visas finanšu plūsmas Eiropas banku struktūrām.Nekādu optimistisku maldu un cerību – runa nav par makulatūras vai metāllūžņu vākšanu, par stikla taras nodošanu. Runa ir par naudas plūsmu adresātu nomaiņu un zaļās revolūcijas beneficiālu sastāva maiņu.Protams, visa tā nauda izkūpēs gaisā – ne mazajam, ne vidējam biznesam netiks nekas.Pusi no ES pieņemtā ekonomikas stimulēšanas plāna – gandrīz 740 miljardus eiro – veido asignējumi ekoloģiskām iniciatīvām, bet subvences paredzētas gandrīz vienīgi lielajām pārnacionālajām korporācijām.Vienkāršajiem cilvēkiem, protams, dos iespēju par vairākiem desmitiem eiro nopirkt "avosjku", lai viņi justos tuvāki "jauno patērētāju" sektai.Bet Grēta?Grēta savu padarījusi, Grēta var pazust.Pareizāk sakot, viņu jau "aizvākuši"."Ekoloģijas Žannas d’Arkas" jaunākais paziņojums attiecās nevis uz klimata pārmaiņām vai "nozagto bērnību", bet gan uz Covid-19 vakcīnas "netaisnīgu sadali". Lai nu paliek izbrīns par Grētas interešu pēkšņo maiņu. Atliek tikai konstatēt: ja sēžaties spēlēt ar globāla līmeņa krāpniekiem par tik lielu naudu, būtu naivi pat pieminēt taisnīgumu.
https://sputniknewslv.com/20210520/Nav-attaisnojusi-uzticibu-Gretai-Tunbergai-suj-lietu-par-terorismu-15694812.html
https://sputniknewslv.com/20210317/Zvereni-pasaules-revoluciju-riko-jaunie-hunveibini-15343761.html
https://sputniknewslv.com/20200826/Grtas-Tnbergas-ldzgaitnieki-atstjui-Kaliforniju-bez-gaismas-Nkam--Vcija-14256757.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
asv, grēta tūnberga, ekoloģija
asv, grēta tūnberga, ekoloģija
Grēta Tūnberga vairs nav vajadzīga, no viņas atkratījušies
Rietumu mediji vēsta: jūlija beigās cilvēce izsmēlusi Zemes gada rezerves. Viss, kas tiek iegūts dzīlēs un izlaists atmosfērā līdz gada beigām, notiek uz tā saucamā ekoloģiskā parāda.
Speciālisti vērtē, ka cilvēcei neatkarīgi no robežām, valstīm un kontinentiem vajag vēl vairāk nekā divas trešdaļas no mūsu planētas tagadējām iespējām. Protams, rietumvalstu žurnālisti piemin arī Grētu Tūnbergu.
Mēs visi atceramies, ka meitene izpelnījās slavu ar saviem "skolas streikiem" pret klimata pārmaiņām.
Tiesa, ja veltīsim Grētas dienaskārtībai un citu cilvēku nospraustajiem galamērķiem mazliet lielāku uzmanību nekā pieņemts sociālo tīklu ērā, nonāksim pie citādiem slēdzieniem.
Uzreiz jāpiebilst, ka cilvēki, kuri reiz dzīvoja PSRS, bet tagad – Krievijā, nav jāmāca mīlēt dabu.
Kad "visas civilizētās pasaules" supermārketos pirkumus krāva plastmasas maisos un maisiņos, PSRS un Krievijā uz veikaliem gāja ar pirkumu somām (šodien tas ir jaunākais modes kliedziens, kādreizējā "avosjka" var maksāt pat vairākus simtus eiro), produktus ietina pergamenta papīrā, bet polietilēna maisiņus bieži vien mazgāja un kaltēja – izlietoja vairākkārt.
Tāpat jau no bērna kājas mācījās nodot metāllūžņus, avīzes un žurnālus (un citu papīra produkciju) neizmeta, bet nodeva pieņemšanas punktos – par 20 kilogramiem makulatūras varēja saņemt lieliski izdotas grāmatas.
Nodeva stiklu – piena pudeles, skābpiena burciņas, vīna un alus taru.
Tādu dzīves stilu nediktēja "nabadzība" – tā bija pārdomāta attieksme pret resursiem, un tā bija daļa sadzīves kultūras un dzīves stila, ko ilgus gadus no vietas centās nomelnot.
Atgriezīsimies pie "visas civilizētās pasaules" karagājiena – "sargāt dabu".
Kopš darbu sācis Kioto protokols, kura mērķis bija mazināt ogļskābās gāzes izmešus, noskaidrojies, ka siltumnīcas gāzu apjoms nav samazinājies, toties ir kļuvis par vienu no ļoti ienesīgiem biržas tirdzniecības posteņiem.
Izmešu kvotas kļuvušas par tādu pašu preci, kā nafta, labība, kakao pupiņas un pārējie commodity.
"Cīņā par planētas saglabāšanu" biržas burtiski tirgo gaidu. Mākleri un brokeri, sniedzot starpnieka pakalpojumus tiem, kam kvotu ir pārāk daudz, un tiem, kam kvotu ir par maz, iedzīvojas bagātībā.
Nu, visur, kur ir liela nauda, paveras kolosālas krāpšanās iespējas. Piemēram, labi situēti gudrinieki uzmetuši Franciju par gandrīz
diviem miljardiem eiro, un tā ir tikai nauda par "gaisa" tirgošanā paredzētā PVN nesamaksāšanu.
Taču pirms desmit gadiem bija tikai ziediņi, bet odziņas globālistiskās finansistu aprindas ievāc tagad.
Tiklīdz noslēdzās Klimata konference Parīzē (2015. gads), tika radīti tā saucamie zaļie bondi – naida instrumenti, kas ļauj saņemt ienākumus no obligāciju izvietošanas.
Aizņēmumus garantē lielās bankas vai pati Eiropas Centrālā banka.
Apjoms - desmitiem miljardu eiro gadā.
Taču pat šīs ciklopiskās summas veido vienīgi uvertīru.
Darbība sākās pirms trim gadiem, kad visām "jaunās ētikas"prasībām atbilstošo (meitene, neglīta meitene, meitene ar uzvedības īpatnībām) Grētu Tūnbergu iecēla "ekoloģijas Žannas d’Arkas" lomā, nosēdinot Zviedrijas parlamenta priekšā.
Tas notika 2018. gada vasarā. Vadošo ziņu aģentūru televīzijas grupas katru piektdienu stāvēja pie Zviedrijas Riksdāga, lai fiksētu burtiski visu, ko Grēta dara un saka.
Tāda popularizācija nav ne sapņos rādījusies no sporta, ne politikas, ne kino zvaigznēm. Tomēr cena bija pūliņiem atbilstoša – "zelta miljarda" iedzīvotāju smadzeņu skalošana. Pusgadu vēlāk Karovicē notika kārtējā "klimata aizsardzības" konference, un tajā tika lemts (galvenais lobētājs bija Eiropas Savienība, ASV un Krievija pauda īpašu viedokli) nolikt attīstīto valstu ekonomiku uz zaļajām sliedēm.
Mazliet palīdzēt jaunattīstības valstīm, kā nu ne, taču pats galvenais – sadalīt tirgu par labu zaļajām tehnoloģijām, piesaistot visas finanšu plūsmas Eiropas banku struktūrām.
Nekādu optimistisku maldu un cerību – runa nav par makulatūras vai metāllūžņu vākšanu, par stikla taras nodošanu. Runa ir par naudas plūsmu adresātu nomaiņu un zaļās revolūcijas beneficiālu sastāva maiņu.
Protams, visa tā nauda izkūpēs gaisā – ne mazajam, ne vidējam biznesam netiks nekas.
Pusi no ES pieņemtā ekonomikas stimulēšanas plāna – gandrīz 740 miljardus eiro – veido asignējumi ekoloģiskām iniciatīvām, bet subvences paredzētas gandrīz vienīgi lielajām pārnacionālajām korporācijām.
Vienkāršajiem cilvēkiem, protams, dos iespēju par vairākiem desmitiem eiro nopirkt "avosjku", lai viņi justos tuvāki "jauno patērētāju" sektai.
Grēta savu padarījusi, Grēta var pazust.
Pareizāk sakot, viņu jau "aizvākuši".
"Ekoloģijas Žannas d’Arkas" jaunākais paziņojums attiecās nevis uz klimata pārmaiņām vai "nozagto bērnību", bet gan uz Covid-19 vakcīnas "netaisnīgu sadali". Lai nu paliek izbrīns par Grētas interešu pēkšņo maiņu. Atliek tikai konstatēt: ja sēžaties spēlēt ar globāla līmeņa krāpniekiem par tik lielu naudu, būtu naivi pat pieminēt taisnīgumu.
