Krievijai ir jāizvāc no Eiropas raķetes, kas, pēc amerikāņu domām, pārkāpjot Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF), paziņoja ASV prezidenta speciālais pārstāvis kodolieroču neizplatīšanas jautājumos Džefrijs Eberhards. Viņa ieskatā, tālākas pārrunas ir bezjēdzīgas, ja Kremlis to neizdarīs. Par pušu viedokli RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Nekāda dialoga
Eberharda paziņojums izskanēja, atbildot uz lūgumu sniegt informāciju: kāds ir ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas viedoklis par Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina iniciatīvu noteikt moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa raķešu dislokācijai Eiropā. Rietumvalstu līderi apsprieda Krievijas prezidenta ierosinājumu Ziemeļatlantijas alianses samitā jūnijā un noraidīja to.
"Masjavas iniciatīva ir pretrunā Krievijas vienpusējam lēmuma dislocēt šādas sistēmas kontinentā un netraucētu audzēt šo raķešu potenciālu aiz Eiropā esošās valsts teritorijas robežām, - teikts noslēguma rezolūcijā. – Ierosinājums, kas nav pelnījis uzticību, nav pieņemams."
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova to raksturoja kā "absurda teātra kārtējo cēlienu". Savukārt Putins, uzstājoties Drošības konferencē Maskavā drīz pēc samita, konstatēja: Rietumi atsakās no dialoga un turpina aktīvi paplašināt militāro infrastruktūru pie KF robežām. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uzsvēra, ka alianses regulārās mācības Austrumeiropā destabilizē starptautisko stāvokli.
Vienpusēja izstāšanās
Vienlaikus moratorijs uzbrukuma ieroču dislokācijai Eiropā izskatās absolūti loģisks un izdevīgs gan Austrumiem, gan Rietumiem. Putins cita starpā piedāvāja veikt regulāras kopīgas inspekcijas kompleksos Aegis Ashore ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī Krievijas Bruņoto spēku raķešu 9М729 kompleksos Kaļiņingradas apgabalā. Mērķis – pierādīt, ka puses neizvieto Līgumam INF neatbilstošu bruņojumu. Taču, acīmredzot, ASV nekādi nevēlas sevi ierobežot.
Atgādināsim, ka Vašingtona līgumu lauza vienpusējā kārtībā – tā darbība tika galīgi pārtraukta 2019. gada 2. augustā. Pentagons aizbildinājās ar operatīvi taktiskajiem kompleksiem "Iskander" paredzētajām Krievijas raķetēm 9M729, kas izvērstas Kaļiņingradas apgabalā. Amerikāņi apgalvo, ka oficiālie dati par to darbības rādiusu – līdz 500 km – neatbilstot patiesībai. Raķetes it kā esot spējīgas pārvarēt daudz lielāku attālumu, tātad pārkāpj INF. Maskava tamlīdzīgas apsūdzības kategoriski noliedza, pat uzaicināja rietumvalstu kara atašejus savām acīm apskatīt lādiņu. Lielākā daļa NATO valstu prezentāciju ignorēja.
Vašingtona vēl aizvien nav sniegusi pierādījumus savām apsūdzībām – tā atsaucas uz kaut kādiem slepeniem izlūkošanas datiem. Taču, ja tie patiešām ir, ar tiem iepazinušies vien nedaudzi. Arī Krievija pārmet ASV līguma pārkāpumus, turklāt pamatoti. Maskavas ieskatā, amerikāņi, aizbildinoties ar PRA sistēmas elementu dislokāciju Polijā un Rumānijā, montē starta iekārtas Mk-41, kuru arsenālā ir ne tikai pārtvērēji, bet arī spārnotās raķetes. Proti, tā nav aizsardzības infrastruktūra, tā noder arī pirmajam uzbrukumam.
Tamlīdzīgi kompleksi ir uzstādīti visos ASV JKS eskadras kuģos un kreiseros un ekipēti ar "Standart" saimes zenītraķetēm un spārnotajiem "Tomahawk" ar darbības rādiusu līdz 2,5 tūkstošiem kilometru. Ar tādu bruņojumu Austrumeiropā ASV var vērst masveida triecienu pa Krievijas militārajiem objektiem pie rietumu robežām. Amerikāņi to neslēpj: tikai divas nedēļas pēc izstāšanās no INF viņi palaida "Tomahawk" no sauszemes sistēmas, trāpot mērķi vairāk nekā 500 kilometru attālumā.
"Amerikāņu nesenās darbības pieder pie nopietnas lielas informatīvi psiholoģiskās kampaņas pirmajiem posmiem, - konstatēja militārais eksperts Konstantins Sivkovs. – Viņi vēlas pārliecināt Eiropas iedzīvotājus un politiķus, ka vidēja darbības rādiusa kodolraķešu dislokācija viņu teritorijā ir nepieciešama. ASV šīs raķetes jau ir izstrādātas."
Konflikta risks
INF tika parakstīts 1987. gada 8. decembrī. Gan ASV, gan PSRS apņēmās neražot, neizmēģināt un neizvērst vidēja (1000-5000 km) un maza (500-1000 km) darbības rādiusa sauszemes bāzes ballistiskās un spārnotās raķetes. Tamlīdzīgs bruņojums kaitēja aukstā kara trauslajam līdzsvaram – šāviņi varēja sasniegt mērķus minimālā laikā. Tādas sistēmas pie pretinieka robežām dāvāja lielas priekšrocības, nivelēja vai nopietni vājināja atbildes trieciena potenciālu.
"Šī tipa izvērstie kompleksi, vērsti viens pret otru, protams, vairo nenoteiktību un, pats galvenais, kaut kāda incidenta gadījumā saīsina laiku, kurā iespējams tā vai citādi noregulēt situāciju, - iepriekš RIA Novosti paziņoja MVSAI Politiskās teorijas katedras docents Ivans Timofejevs. – Viena lieta, kad jums rezervē ir pusstunda, lai brīdinātu pretējo pusi, pavisam cita – ja lidojuma laiks ir piecas minūtes. Rodas lieka nervozitāte. Tagad faktiski nav nekādu starptautiski tiesisko šķēršļu šādu sistēmu izvēršanai. Tātad agri vai vēlu puses to uzsāks."
Līgums sāka plīst pa šuvēm jau 2000. gadu sākumā. 2001. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs, jaunākais, informēja, ka PRA nacionālā sistēma aizsargās ne tikai ASV, bet arī sabiedrotos. Viņš pieļāva sistēmas elementu dislokāciju Eiropā. 2002. gada jūnijā Vašingtona oficiāli lauza 1972. gada vienošanos, kas uzdeva ASV un PSRS aprobežoties ar vienu PRA segtu rajonu. Jau toreiz prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Krievija ir gatava Līguma INF iespējamai laušanai.
Savukārt 2007. gadā stratēģisko raķešu spēku komandieris ģenerālpulkvedis Nikolajs Solovcovs paziņoja, ka visa dokumentācija par vidēja un maza darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm saglabājusies, tātad iespējams ļoti ātri atjaunot to ražošanu.