RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. NATO kārtējā samitā, kas ieplānots Madridē 2022. gada 29.-30. septembrī, paredzēts izstrādāt jaunu stratēģiju militāri politiskā bloka problēmu risināšanai, paziņoja Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, tiekoties ar Spānijas vadību. Patiešām, problēmu NATO ir papilnam, portālā Sputnik Meedia konstatēja Alans Hansoms.
Vecās dziesmas jaunā skanējumā
Stoltenbergs ieradās Madridē, lai sarunā ar Spānijas premjerministru Pedro Sančesu apspriestu alianses samita organizācijas nianses Spānijā, kurai 2022. gadā apritēs 40. gadskārta NATO sastāvā.
Alianses ģenerālsekretārs pastāstīja, ka iestāšanās NATO nostiprinājusi Spāniju starp transatlantiskās apvienības "brīvajām un demokrātiskajām" valstīm, kā arī izbruģējusi tai ceļu pretī ES.
Viņš pateicās Spānijas valdībai par apņēmīgo uzticību NATO, ko apliecina spāņu karavīru dalība alianses misijās Irākā un Latvijā, atgādināja par Krievijas un Ķīnas "agresīvo izturēšanos" – tās it kā izmantojot savu ekonomisko un militāro spēku citu iebiedēšanai.
Stoltenbergs paziņoja, ka viens no jaunā samita galvenajiem uzdevumiem būšot stratēģijas pārvērtēšana un atjaunošana. Vienlaikus pasākuma mērķis ir garantēt un nostiprināt vienotību un saliedētību NATO.
"Mēs pārdzīvojam vēsturisku momentu NATO," konstatēja Spānijas premjerministrs.
Tikšanās laikā Madridē NATO dalībvalstu līderiem jāpieņem svarīgi lēmumi bloka "ambiciozās" dienas kārtības īstenošanai laika periodam līdz 2030. gadam.
"Madrites stratēģiskā koncepcija atspoguļos jaunu drošības vidi, kā arī apstiprinās uzticību mūsu vērtībām un mūsu vienotību, nodrošinot alianses gatavību nākotnei," uzsvēra Stoltenbergs.
NATO tagad visvairāk jādomā pašai par savu ādu
NATO patiešām jāpārskata koncepcija, lai tā atbilstu mūsdienu realitātei. Patlaban bloks kļuvis par neefektīvu un arhaisku konstrukciju, aukstā kara laiku atlieku.
Alianse, ko Rietumi reiz radīja militārai konfrontācijai ar PSRS, nav mainījusi savu Krievijai naidīgo vektoru pat pēc Varšavas līguma organizācijas sabrukuma un Maskavas atteikšanās no komunistiskās ideoloģijas. Gluži pretēji, NATO vēl paplašinājusies, pietuvojoties Krievijas rietumu robežām un dislocējot savu kontingentu Baltijas valstīs.
Pa šo laiku bloks sācis atgādināt vecu pārēdušos pitonu un tā efektivitāte ir manāmi kritusies – par to liecina neveiksmes Afganistānā, Lībijā un Sirijā. savu agrāk iemīļoto lolojumu atklāti noniecina pat ASV, kas bez Eiropas izveidojušas jauno militāro bloku AUKUS.
NATO ģenerālsekretārs centīgi piepūš vaigus un saka komplimentus Spānijas premjerministram, taču vairs nespēj slēpt krīzi, kas skārusi reiz spēcīgo militāri politisko organismu. Svārstīšanās starp paziņojumiem par nepieciešamu mijiedarbību ar Krieviju līdz Krievijas diplomātu izraidīšanai no NATO galvenās mītnes Briselē rada iespaidu par šizofrēniju vadības rindās.
Orevoir mon ami
Iepriekš jau stāstījām, ka NATO draud Francijas izstāšanās. Tā ir vienīgā lielvalsts Eiropā ar kodolieročiem. Virkne dažādu Francijas politiskās elites pārstāvju par to jau atklāti pauž savu viedokli.
Piemēram, pēc kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija", Nacionālās sapulces deputāta Žana Luka Melanšona domām, Parīzei "jāpārstāj mierināt sevi ar ilūzijām" un izstāties no NATO. Un vienlaikus pārtraukt Ziemeļatlantijas alianses centra izveidi kosmiskās drošības jomā, ko Vašingtona plānoja radīt Tulūzā.
Politiskajam sāncensim piekrīt arī labējās "Nacionālās apvienības" līdere Marina Lepēna. Nacionālās sapulces deputāts Ēriks Čioti atklāti paziņoja, ka Francijai jāizstājas no NATO, lai nesaasinātu attiecības ar Krieviju un atjaunotu valsts suverenitāti.
Viņš atgādināja, ka šis bloks tapis kā pretstats Padomju Savienībai, un tā vairs nepastāv. "Alianse instinktīvi uzskata Krieviju, kas vairs nav PSRS, par ienaidnieku, bet tā vairs nav," konstatēja Čioti un nosauca NATO par "novecojušu organizāciju".