Realitāte sagādājusi sāpīgu pārsteigumu Eiropas "enerģētiskās pārejas" plāniem, stāsta Viktorija Ņikiforova portālā RIA Novosti.
Aizvadītā gada laikā gāzes tūlītējo darījumu cenas augušas gandrīz desmitkārt. Tās stiepj sev līdzi visas pārējās cenas – elektrības, degvielas, pārvadājumu, produktu...
Sākumā jautrība valdīja vienīgi biržās. Taču jau pēc pāris mēnešiem tā skars arī vienkāršo iedzīvotāju kabatas. Pašas pieticīgākās aplēses liecina, ka nākamgad vidējai britu mājsaimniecībai par elektrību vajadzēs samaksāt par 1500 sterliņu mārciņām vairāk nekā līdz šim. Jāpiebilst, ka arī agrāk elektrība iedzīvotājiem Lielbritānijā izmaksā seškārt vairāk nekā Krievijā, un divi miljoni mājsaimniecību nav apmaksājušas rēķinu – naudas nav.
Paga, paga, bet kā tad ar zaļo enerģētiku? Kur ir visi tie tīrie elektrības avoti, kas jau ar savu "gaismas spēku" dziedēs Zemi-māmulīti? Mjā, nākas kaunīgi atzīt acīmredzamas lietas. Vēja ģeneratori un Saules paneļi pagaidām galā netiek. Šogad enerģijas ražošana no atjaunojamiem avotiem Eiropā ir manāmi kritusies. Janvārī ES stāvēja uz gigantiska blackout sliekšņa.
Bezvējš vasarā, liels mākoņu daudzums, aizgājusī aukstā ziema, bažas par to, ka nākamā varētu būt vēl aukstāka – visi šie apstākļi ietekmēja cenas, daudz vairāk nekā cēlsirdīgās ilgas mazināt ogļskābās gāzes pēdas.
Sekas parādījās ātri. Elektrības cenu pieauguma dēļ slēgtas minerālmēslu rūpnīcas. Pārvadājumu izcenojumi aug kā sēnes pēc lietus. Pārbiedētie fermeri, ko vaino par ogļskābās gāzes izmešu pieaugumu, jau laikus ceļ savas produkcijas cenas. Cilvēki paliek bez darba un ar šausmām skatās uz cenām lielveikalos.
It kā jau izeja no enerģētiskās krīzes eiropiešiem ir acīmredzama. Paplašināt sadarbību ar Krieviju un pasūtīt tai AES – patlaban nav neviena tīrāka un spēcīgāka enerģijas avota.
Nē, nekā nebija – to varētu pārprast amerikāņu partneri. Tā nu Eiropas varasvīri, par spīti visiem saviem ekosaukļiem, sāk masveidā pāriet pie oglēm, pašas netīrākās, kaitīgākās un visu zinātnieku pamatoti kritizētās degvielas. Ekoloģiskās paradīzes vietā Eiropa būvē kaut kādu elli Dikensa stilā ar smogu, diloni un tautas nabadzību.
Vidējās klases izputēšanas tempi Eiropā visu gadu bija rekordlieli. Cenu pieaugums, šķiet, to piebeigs galīgi. Jau 2020. gada septembrī 14% ģimeņu ar bērnu Lielbritānijā trūka naudas pārtikai. Šovasar rādītājs pieaudzis līdz 24%.
Valdība pūlējās atbalstīt trūcīgos. Bērnus, kam pienācās bezmaksas ēdināšana skolās, sāka ēdināt arī brīvdienās. Dažiem izdalīja uzturdevas. Vecāki sāka publicēt šo uzturdevu fotogrāfijas sociālajos tīklos. Cilvēki skatījās un dusmojās. Tur bija makaroni, pāris bundžiņas pupiņu, dažas plānas siera šķēlītes, mazliet kartupeļu, divi burkāni, trīs āboli. Starp citu, tā ir uzturdeva nedēļai.
Trūkumcietēju ģimenēm sāka izsniegt pārtikas talonus. Viens talons nedēļā ļāva saņemt preces par trim sterliņu mārciņām. Tagad talons "maksā" 4,25 mārciņas. Par to veikalā atļauts paņemt tikai pienu, dārzeņus, augļus, pākšaugus, putraimus, bērnu uzturu. Nekādas gaļas, zivju, siera, šķiņķa, saldumu, pat cepumu. Ko par tādu naudu var reāli iegādāties, teiksim, "Tesco"? Nu, divus litrus piena, pāris kilo kartupeļu, piecus banānus. Viss.
Anglijas valdība to dēvē par "veselīgu uzturu". Cilvēkiem tad atgādina kara laika komunisma bada laikus.
Šodien tiesībsargi norāda, ka strauji augošo cenu fonā tādām ģimenēm klāsies vēl grūtāk, un drīz cilvēki būs spiesti izvēlēties: eating or heating — ēdiens vai apkure.
Lielbritānijā ik ziemu iet bojā vairāki desmiti tūkstošu pensionāru. Taupot naudu uz apkures rēķina, viņi atslēdz radiatorus uz nakti. No rīta viņus atrod mirušus – nosalušus. 2014. gadā tā miruši vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Šoziem tādu traģēdiju skaits var pieaugt.
Spānijā ziemas ir mazliet siltākas, taču ar iztiku labāk neklājas. Tikai Madridē vien šī gada sākumā 186 tūkstoši cilvēku ņēma bezmaksas paciņas produktu bankās. Tas ir ļaunākais rādītājs 25 gadu laikā. Aizvien vairāk starp izsalkušajiem ir sirmgalvju. Savu pensiju viņi atdod bez darba palikušajiem bērniem un mazbērniem. Labdarības organizācija "Krustmāte" vērtēja, ka gada laikā vecīšu skaits, kas vēršas pie viņiem, audzis par 63%.
San Huan de Dios baznīcā Madridē, kas izdala bezmaksas produktu paciņas, pastāstīja BBC žurnālistiem, ka daži cilvēki kājām nāk pie viņiem pat no otras pilsētas malas, ceļā pavada pat divas stundas, jo viņiem nav naudas autobusam.
Tie nav nekādi bomži vai narkomāni. Tās ir Eiropas vidējās klases atlūzas. Cilvēki, kas zaudējuši darbu, iztērējuši uzkrājumus un palikuši bez spēka pēkšņi pieaugušo cenu priekšā.
Elektrības cenu pieaugumam ir vēl viens nepatīkams faktors. Tas atņem Eiropā ražoto preču konkurētspēju pasaules tirgū. ES galvenais tirgus vienmēr bijis ASV. Piekļuve tam piesaistīja eiropiešus aizokeāna patronam tikpat droši kā amerikāņu armijas bāzes.
Taču tagad veidojas paradoksāla situācija. Amerikāņi uzspieduši eiropiešiem zaļo enerģētiku, bet paši nemaz nesteidz pāriet pie Saules un vēja enerģijas. Lētā elektrība dāvā viņiem priekšrocības un ļauj padzīt ES no trgus. Tas ir mazliet cietsirdīgi, it īpaši attiecībās ar sabiedrotajiem? Bet vai tad ASV jebkad ir rīkojušās citādi ar saviem uzticamajiem vasaļiem? "Bolivārs divus nepanesīs".
Augošo nelaimju fonā pat no realitātes atrautie Eiropas politiķi nolēmuši kaut ko uzsākt. Un viņi sāka meklēt vainīgos. Un atrada. Kāds pārsteigums! Atkal pie visa esot vainīgi krievi!
Lielbritānijas parlamenta deputāti uzrakstīja vēstuli "Gazprom", gluži kā kazaki turku sultānam. Dokuments augstā stilā apsūdz kompāniju par "manipulācijām tirgū" un gāzes cenu paaugstināšanu. Līdzīgi rīkojas Eiropas Parlaments. Daži deputāti aicina Eiropas Komisiju sākt antimonopola izmeklēšanu un izvirzīt "Gazprom" prasību par to, ka pie viņiem Eiropā aug cenas.
Pagaidiet. Bet runa taču ir par tūlītējiem darījumiem, par īstermiņa līgumiem, ko "Gazprom" nekad nav vēlējies slēgt. Kompānija pat tiesājās par to ar ES, taču lietu zaudēja.
"Gazprom" vienmēr ieteicis slēgt ilgtermiņa līgumus ar stabilām cenām, kas nav atkarīgas no stāvokļa biržās. Bet tad eiropiešiem bija izdevīgas tūlītējo darījumu cenas. Un viņi savu panāca. Bet tagad pūlas pārmest Krievijas koncernam paši savas kļūdas, ko pieļāvuši sava skopuma un tuvredzības dēļ.
Gadiem ilgi "Gazprom" spēlē pēc eiropiešu uzspiestajiem noteikumiem. Tagad viņi krīt sašutumā, sak, nu nē, tā mēs nesarunājām. Dodiet šurp visu un par baltu velti! Mazliet atgādina Ukrainu. Protams, tādai prasībai nav nekādu perspektīvu.
Kāda vēl ir izeja? Pirkt amerikāņu SDG? Patiešām, aizokeāna partneri ir nopelniem bagāti "tirgus manipulāciju" meistari. Izmantojot sabiedroto bēdīgo situāciju, viņi noteiks tādas cenas, ka visas ES tagadējās problēmas šķitīs esam tīrais sīkums. Veselais saprāts, nevis tas, ko liek lietā Eiropas elite, liecina: vienīgā alternatīva Krievijas gāzei ir Krievijas AES. Bet vēl labāk – gan viens, gan otrs.