16. augustā talibi paziņoja, ka uzvarējuši un 20 gadus ilgajam karam pienākušas beigas, tomēr vardarbības līmenis valstī liecina: džihāds turpinās, pastāstīja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Militāri politiskā turbulence Afganistānā rada jaunus draudus kaimiņvalstīm Centrālāzijā. KDLO valstis ir gatavas adekvāti reaģēt uz draudiem – paredzamajām bēgļu plūsmām, narkotiku trafiku, ekstrēmistiskās ideoloģijas eksportu un bruņotām provokācijām uz robežas.
Nedēļas nogalē talibi ieņēma vairāk nekā piecpadsmit administratīvos centrus un kontrolē visas lielās pilsētas, arī galvaspilsētu – Kabulu. Prezidents Ašrafs Gani pametis valsti, tāpat kā vienīgais maršals – Abduls Rašids Dustums. Oficiālu ziņu par viņu atrašanās vietu nebija. Trīs Centrālāzijas valstis – Uzbekistāna, Tadžikistāna un Kazahstāna jau informēja, ka Afganistānas bijušā prezidenta laineris viņu teritorijā nav piezemējies.
Vienlaikus triumfālais džihāds Afganistānā var iedvesmot teroristus dažādās valstīs paplašināt darbības lauku, mēģināt sagrābt varu.
AIR valdības armija un valsts drošības sistēma, kas izmaksāja 70 miljardus dolāru, faktiski ir sagrauti līdz ar mītu par bruņoto spēku apmācību labāko sistēmu pasaulē – atbilstošu NATO standartiem. Kaujinieku pusē pārgājuši arī vairāki amerikāņu apmācīti augstu stāvoši virsnieki.
Talibu karogs plīvo virs prezidenta pils, viņi gatavojas izslidināt Afganistānas Islama Emirāta dibināšanu, ko lielākā daļa pasaules valstu diezin vai atzīs tuvākajā laikā.
Vienīgais pretestības avots ir etnisko tadžiku apdzīvotā Pandžšīras province.
Drošības līmenis valstī ir krities ļoti zemu. Tomēr karš ir teroristiskās organizācijas pastāvēšanas galvenā forma. Jāpiebilst, ka citāda statusa talibiem Krievijā un ANO pagaidām nav, tāpat kā pamata vēsturiskam optimismam.
Pat ja kustība "Taliban"* cīnīsies tikai ar konkurentiem – islāmistiem no "Al Kaidas"* un "Islāma valsts Horasanas"*, karadarbība vilksies gadiem.
"Taliban"* kaujinieku domājamā transformācija (integrācija) islāma emirāta valstiskajā struktūrā ir mazizpētīta tehnoloģija ar virkni nezināmu komplikāciju. Vidēja gadagājuma afgāņi ļoti labi atceras drūmos laikus no 1996. līdz 2001. gadam, kad talibi nāca pie varas un iedibināja "jaunu kārtību".
Panika Kabulā
Mēs vērojam kolektīvo Rietumu, Pentagona un NATO lielāko ģeopolitisko sakāvi un pazemojumu – Kabula uz visiem laikiem atvadās no "amerikāņu sapņa" par islāma demokrātiju un iegrimst viduslaiku emirātā. Bet Brisele apspriež situāciju Afganistānā, it kā varētu to ietekmēt.
ASV, Francija, Lielbritānija, Vācija, Kanāda un daudzas citas rietumvalstis steigšus evakuē savas vēstniecības no Kabulas. Pentagons audzē "glābēju" spēkus, amerikāņu diplomātu evakuācijai bija piesaistīti 6000 kareivji – divreiz vairāk nekā bija plānots iepriekš.
ASV armijas helikopteri pārvietoja personālu no plašā vēstniecības kompleksa Kabulas centrā uz lidostu. Vašingtona atvēlēja 72 stundas vēstniecības evakuācijai un sabiedroto (afgāņu) izvešanai, kam ir tiesības saņemt speciālas migrācijas vīzas.
Pārējo kolaboracionistu liktenis būs bēdīgs. Runa ir par apmēram 350 tūkstošiem valdības spēku kareivju (pagaidām viņiem atļauts izklīst pa mājām).
Stāvoklis Kabulā un starptautiskajā lidostā ir katastrofāls: tūkstošiem afgāņu nevar pamest valsti, kurā daudzus gaida nāve no talibu rokām par sadarbību ar amerikāņiem. Komerciālie reizi no Kabulas ir apturēti, laik pa laikam lidostā skan šāvieni, ir upuri civiliedzīvotāju vidū.
Līdz ar Pentagona pārstāvjiem kārtību lidostā mēģina uzturēt Lielbritānijas, Turcijas un Azerbaidžānas kareivji. Rodas iespaids, ka talibi pagaidām ļauj bēgļiem aizlidot, tomēr ārvalstu spēku uzturēšanās Kabulas lidostā nevar ievilkties.
Kaujinieki ieņēmuši vairākas lielas kara bāzes un valdības armijas arsenālus, viņiem ir visu veidu bruņojums, ieskaitot trieciena lidmašīnas un helikoperus. Šodien "Taliban"* rindās, saskaņā ar dažādiem datiem, ir no 75 tūkstošiem līdz 120 tūkstošiem kaujinieku.
ASV sabiedrotie Afganistānā jūtas nodoti. Avīze "The Washington Post" atzīmēja, ka talibu straujā virzība vairo šaubas par amerikāņu drošības garantijām sabiedrībai visā pasaulē (kontrastu rada fakts, cik apņēmīgi Krievija atbalsta savus sabiedrotos Sīrijā). Rietumi ar šausmām gaida jaunu bēgļu pieplūdumu.
KDLO koncentrējas
Centrālāzijas valstīm un Krievijai Afganistānas virzienā, iespējams, būs vajadzīgi militāri draudu atvairīšanas instrumenti. Talibu uzvaras vidēja termiņa perspektīvā var novest pie teroristiskās aktivitātes pieauguma kaimiņvalstīs, it īpaši Tadžikistānā, kur ir lielāks skaits "kustības" ideoloģisko piekritēju.
Turpinās gatavošanās KDLO Kolektīvo spēku mācībām, kas tuvākajos mēnešos notiks Tadžikistānas un Afganistānas robežas tuvumā. 16. augustā KDLO ģenerālsekretārs Staņislavs Zass publiskoja paziņojumu par Afganistānu. Galvenās nostādnes:
- varas maiņa būtiski ietekmē situāciju KDLO kolektīvās drošības Centrālāzijas reģionā;
- organizācija vērīgi seko situācijai uz Tadžikistānas un Afganistānas robežas, augstākā prioritāte piešķirta KDLO valstu drošībai;
- Tadžikistānas varas struktūras kontrolē situāciju uz robežas, pagaidām nav nepieciešams izmantot KDLO mehānismus;
- situācijai saasinoties un rodoties draudiem Tadžikistānai, tiks veikti visi nepieciešamie kolektīvie pasākumi, lai palīdzētu sabiedrotajam;
- turpinās gatavošanās KDLO Kolektīvo spēku mācībām, kas tuvākajos mēnešos notiks Tadžikistānas un Afganistānas robežas tuvumā;
- situācija Afganistānā būs viens no galvenajiem jautājumiem KDLO Kolektīvās drošības padomes sesijas dienas kārtībā, kas notiks septembra vidū Dušanbe.
Situācijas saasināšanās fonā pastiprināta arī Kazahstānas BS modrība, it īpaši Speciālo operāciju spēkos, frontes transporta aviācijas un pretgaisa aizsardzības vienībās. Organizētas diennakts dežūras spēkos.
Papildu drošības pasākumi skar visas reģiona valstis (arī ārpus KDLO). Ne velti Uzbekistāna izlaida caur robežas kontrolpunktu Termezā 84 afgāņu karavīrus, kuri bēga no talibiem, taču pēc tam notrieca Afganistānas GKS lidmašīnu, kas pārkāpa valsts robežu. Taškentai jāņem vērā viss nemierīgo kaimiņu bruņojuma un iespējamo darbību spektrs. Starp citu, talibu pusē pārgājušas vairākas armijas helikopteru ekipāžas.
Krievijas Centrālā kara apgabala komandieris Aleksandrs Lapins pārbauda poligonu bāzes gatavību mācībām "Miera misija 2021", kuru gaitā plānots izspēlēt ŠSO dalībvalstu koalīcijas grupējuma antiteroristiskās operācijas uzdevumus.
Kustības "Taliban"* pārstāvis paziņoja, ka Krievijas vēstniecībai Kabulā nekas nedraud. Tomēr Krievijas prezidenta oficiālais pārstāvis Afganistānas jautājumos Zamirs Kabulovs pauda viedokli, ka Maskava nesteigs atzīt grupējuma režīmu: "Ar atzīšanu mēs nekur nesteidzam. Paskatīsimies, kā izturēsies režīms."
Centrālāzijas valstīm un Krievijai nāksies dzīvot ar problemātisku kaimiņu. "Taliban"* aktīvi sadarbojas ar citām teroristiskajām organizācijām, un tas var likt pamatus tālākam karam Afganistānā – "visi pret visiem".
* Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko