"Nekad neizdari likmi uz Amerikas sakāvi!" – tādu lozungu labprāt liek lietā gan amerikāņu politiķi, gan Krievijā dzīvojošie un Krievijas informācijas laukā strādājošie ASV ksenopatrioti, raksta analītiķis Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti.
Ilgi var spriedelēt par to, vai šis viedoklis ir pamatots, tomēr jāatzīmē kāda interesanta nianse tagadējā ekonomiskajā krīzē, ko pārcieš aizokeāna partneri: amerikāņu miljardieri demonstrē, maigi sakot, skepsi par ASV un finanšu tirgu perspektīvām. Atklāti sakot, viņi nav noskaņoti īpaši patriotiski.
Vēl vairāk, pat tie, kuri līdz šim tēloja mūžīgo optimistu lomu, patiesībā izkrādījušies skeptiķi, – par to liecina viņu soļi un investīciju lēmumi.
Piektdien tirgu pārsteidza ziņa par to, ka pazīstamais investors miljardieris Vorrens Bafets nolēmis pārdot 84% no viņam piederošajām ietekmīgās bankas Goldman Sachs akcijām.
Bafets gan neizpārdeva gluži visus savus plašos ieguldījumus amerikāņu kompāniju vērtspapīros, tomēr žests iznāca simbolisks: 2009.gadā, finanšu krīzes un totālās panikas fonā miljardieris nopirka daļu "Goldman Sachs" – toreiz to uzskatīja par apliecinājumu pazīstamā investora nelokāmajai ticībai ASV ekonomikas un banku sektora perspektīvām.
Tagad, pandēmijas radītās ekonomikas lejupslīdes apstākļos Bafets nolēmis iemest šis akcijas tirgus kurtuvē. Turklāt iepriekš viņš pilnībā likvidēja savas minoritārās daļas visās amerikāņu aviokompānijās. Tas liecina par "Omahas gaišreģa" pesimistisko viedokli par to, kas sagaida ASV nākotnē. Neskatoties uz paša miljardiera apliecinājumiem par to, ka viss būs labi, viņa rīcība liecina par pretējo.
Vēl viens miljardieris, investīciju fonda "Appaloosa Management" dibinātājs Deivids Tepers, intervijā telekanālam CNBC paziņoja, ka tikai vienu reizi vēsturē ASV kompāniju akciju cenas bija vēl stiprāk paaugstinātas salīdzinājumā ar to patieso vērtību, nekā tagad, un tas bija tālajā 1999.gadā, īsi pirms slavenās "dotkomu krīzes", kas lika sabrukt ASV tirgiem.
CNBC žurnālisti atzīmē, ka Tepera vērtējums bieži vien ietekmē visu akciju tirgu ASV: "Tas no jauna notika dienā, kad viņš publicēja kārtējo brīdinājumu. Drīz pēc viņa intervijas Dow Jones indekss tajā dienā sasniedza minimālo rādītāju."
Džordža Sorosa bijušais partneris, starptautiskajās ekonomistu aprindās cienīgamais finansists un miljardieris Stenlijs Drakenmillers izteicās vēl asāk – viņš iezimēja negatīvo scenāriju gan finanšu tirgiem, gan visai amerikāņu ekonomikai kopumā. Savā uzrunā Ņujorkas Ekonomikas kluba sēdē Drakenmillers paziņoja, ka ASV potenciālo risku un potenciālā ienesīguma proporcija patlaban ir sliktākā visā leģendārā finansista karjeras laikā. Vēl vairāk, viņš pat nepažēloja finanšu pasaules galveno "svēto govi" – ticību ASV Federālās rezerves visvarenībai ar tās dolāru drukas iekārtu, ko resors nekautrīgi izmanto tirgus atbalstam.
"Panākta vienprātība: neuztraucieties, Federālā rezerve jūs piesedz," teica Drakenmillers. Un piebilda (citāts no Bloomberg): "Ir tikai viena problēma: mūsu analīze liecina, ka tā nav patiesība."
"Lūdzu Dievu par to, lai man nebūtu taisnība, taču man šķiet, ka V-veidīgā (tas ir, ļoti ātra – aut.) ekonomikas atjaunošanās (līdz pirmskrīzes līmenim – aut.) ir fantāzija," teica bijušais Sorosa partneris.
Vēl viens pazīstams miljardieris Marks Kūbans problēmu formulēja rupjākiem izteicieniem: "Man šķiet, ir gandrīz nereāli prognozēt, no kurienes radīsies patēriņa un korporatīvais pieprasījums," viņs konstatēja intervijā CNBC un secināja, ka patlaban nav iespējams novērtēt jebkura biznesa perspektīvas.
Principā, koronavīrusa šoks ir atklājis jau esošās problēmas – tas vienlaikus aizskāris lielu skaitu sāpīgu vietu pasaules ekonomikā un atsevišķu valstu ekonomikās. Paradokss: šī bēdīgā situācija var kļūt par svarīgu faktoru miera saglabāšanai uz planētas: ja ASV ekonomika būtu labākā formā, Vašingtona varētu izmantot iespēju un īstenot dažu labu avantūrisku ģeopolitisku plānu pret Ķīnu vai Krieviju.
Pat tagad daudzi Vašingtonā atbalsta maksimāli agresīvu politiku attiecībās ar Ķīnu, kas ietvertu ASV valsts obligāciju Ķīnas portfeļa iespējamo ekspropriāciju triljoniem dolāru vērtībā, kā arī vardarbīgas provokācijas Dienvidķīnas jūrā, nerunājot jau par sankcijām.
Tomēr pagaidām visi šie napoleonu plāni atduras pret ekonomiskās krīzes un epidēmijas radītajiem ierobežojumiem. Pat patriotiski noskaņotā aģentūra Bloomberg uzdod neomulīgu jautājumu: "Vai izputējusī Amerika var sākt auksto karu ar Ķīnu? Koronavīruss ir apvienojis amerikāņus pret Pekinas agresiju, taču tas iztukšos arī Pentagona budžetu."
ASV acīs nepatīkama, toties visai pārējai pasaulei patīkama atbilde: domājams, liela mēroga konflikts Vašingtonai tagad būs pārlieku dārgs prieks. Protams, tas neliecina, ka Trampa (vai Baidena) administrācija nemēģinās sākt konfliktu jebkādos apstākļos, neskatoties uz sekām. Iespējams, ģeopolitiskās avantūras, tāpat kā ekonomikas atjaunošanu, centīsies finansēt ar dolāru drukas iekārtu, tomēr, spriežot pēc visa, pat liela daļa amerikāņu miljardieru-finansistu netic tā visvarenībai, citādi viņi jau steigšus iepirktu visas akcijas un citus amerikāņu aktīvus, ko vien varētu dabūt savās rokās.
Tā ir nepateicīga lieta – pareģot atsevišķu valstu un visas pasaules ekonomiskās atjaunošanās trajektoriju, it īpaši apstākļos, kad epidemioloģiskā situācija ir ļoti nenoteikta. Tomēr viena lieta ir skaidra: ja amerikāņu miljardieriem ir bail (viņu vārdos lasāmas bailes), tas nozīmē, ka pēc epidēmijas pasaules ekomonika varētu nopietni mainīties, un šīs radikālās pārmaiņas nebūs par labu tiem, kuri vēl joprojām uzskata ASV par neapstrīdamu pasaules hegemonu.