Krievijas noziegumu saraksts ir papildināts. Tomēr vispirms sāksim ar ziņām no otras pasaules malas. Lielbritānijas GKS goda admirālis un maršals, Oksfordas un Aberdīnas universitātes, Karaliskās Londonas koledžas goda doktors un Brunejas sultāns Hasanals Bolkiahs var pēkšņi zaudēt lielāko daļu savu titulu, portālā RIA Novosti raksta Viktors Marahovskis.
Attīstītāko valstu aktīvistus ir sadusmojis lēmums ieviest nāves sodu Brunejā par homoseksuālismu, viņi pieprasa atņemt sultānam laurus. Ja viņu prasības tiks izpildītas, no Eiropas tituliem Viņa Majestāte saglabās tikai Maskavas Valsts starptautisko tiesību institūta goda doktora statusu (tiesa, pagaidām viņš vēl saglabājis visus).
Tās vēl nav visas sankcijas, kas draud sultānam. Starptautiskā sašutuma spēcīgais vilnis, ko vada Džordžs Klūnijs ar Eltona Džona atbalstu draud ar boikotu virknei (precīzāk sakot, deviņām) elegantu viesnīcu Lielbritānijā, ASV, Francijā un Itālijā. Tās pieder sultāna fondam, un tagad visiem gejiem draudzīgajiem miljonāriem tās vajagot ignorēt.
Galu galā Brunejas monarha homofobo lēmumu skarbi nosodīja ASV Valsts departaments (viņi paziņoja, ka nāves sods par orientāciju – tas ir ļoti slikti un nav savienojams ar civilizāciju). Lielbritānijas ēnu ārlietu ministrs no leiboristu partijas pat pieprasīja izmest Bruneju no Britu sadraudzības (tā ir jauka vietējā tradīcija – pieprasīt no omulīgās opozīcijas to, ko pats, nonācis pie varas, nekādos apstākļos nedarīsi).
...Kāpēc tas viss mūs interesē.
Pirmkārt, mūsu acu priekšā ir uzskatāms, destilēts piemērs, kas apliecina tā saucamo vērtību tā saucamo virsvadību tā saucamajā starptautiskajā politikā.
Kas ir mūsu priekšā? Sīka valsts, kuras platība nesasniedz ne simto daļu Madagaskaras un iedzīvotāju skaits ir krietni mazāks nekā Rīgā. Teokrātiska, absolūta monarhija, ko jau septiņsimt gadus vada pusdievu – sultānu dinastija. Monarhs ir cienījama vecuma cilvēks, kura īpašumā ir vērā ņemams harēms, 20 vai 40 miljardi dolāru un sacīkšu automašīnu kolekcija. Viņš nolēmis nostiprināt pilsoņu tikumību, nomētājot ar akmeņiem alternatīvas orientācijas pilsoņus. Statistika liecina, ka fiziska likvidācija draud aptuveni 3-4% valsts iedzīvotāju – 15 tūkstošiem brunejiešu.
Un visas vadošās pasaules lielvalstis klusē kā ūdeni mutē ieņēmušas vai pat sliktāk: imitē lepnā sultāna sodīšanu. Tas ir, ceļ traci kaut kādi aktieri un dziedātāji ar aktīvistiem, labprātīgi tiek boikotētas vairākas sultāna viesnīcas, ieteikts atņemt sultānam kaut kādus tukšus titulus.
Tas viss izskatās kā rotaļas smilšu kastē, salīdzinājumā ar starpgalaktisko bļāvienu, kas atskanēja tālā 2010. gada sākumā, kad Krievija pieņēma likumu par geju aģitācijas aizliegumu starp bērniem, piedraudot ar soda naudu.
Skaidrs, ka nekādas īstas sankcijas pret Bruneju netiks vērstas, jo 90% valsts IKP veido nafta un gāze. Ja, piemēram, Rietumi demonstratīvi atteiksies to pirkt, līdzās ir Ķīna un Japāna un vesela kaudze citu gribētāju (nerunājot par par to, ka tirgos itin viegli "anonimizējas" jebkuri ogļūdeņraži). Un vēl Brunejas teritorijā, šķiet, ir dislocētas trīs Lielbritānijas kara bāzes, un attiecību bojāšana ar sabiedroto, kas nodrošina tik vērtīgu placdarmu spiedienam pret vērtīgu reģionu, nekādi neatbilst britu interesēm.
Otrkārt un galvenokārt, pamēģiniet uzminēt, kura valsts pēdējās dienās tiek pieminēta pasaules medijos sakarā ar nāvessoda ieviešanu par homoseksuālismu tālajā Brunejā.
Pareizi, jūs uzminējāt.
The New Daily (Austrālija):
"Krievijā gejus un transpersonas iespējams pakļaut arestam, spīdzināšanām, apvainot un vajāt, lai arī (homoseksualitāte – red.) netiek uzskatīta par noziegumu. Homofobija Krievijā pat padziļinājās 2013. gadā, kad Vladimirs Putins parakstīja "likumu par geju propagandu", kas liedza bērniem piekļuvi jebkādiem medijiem ar informāciju par geju dzīvi."
"Krievija ieviesusi plaša darbības spektra likumu, kas aizliedz "geju propagandu" starp jauniešiem, 2013. gadā, kad Vladimirs Putins sāka noteikt ārkārtīgi konservatīvas sociālās nostādnes. Tiesībsargu grupas ziņo, ka likums veicinājis uzbrukumus homoseksuālistiem."
"Amnesty International aicina cīnīties par taisnīgumu geju tīrīšanas upuriem Čečenijā". Raksta būtība: pagājuši divi gadi, kopš sākās geju vajāšanas ažiotāža Čečenijā (simtiem arestētu, piekautu, nogalinātu), taču vēl joprojām neviens nav saņēmis sodu. Arī faktu ir maz, un tas lieku reizi apliecina, cik briesmīgs ir notiekošais (viss ir aizslepenots)".
Ir arī pavisam slimīgas publikācijas, piemēram, "Krievija eksportē homofobiju uz Ukrainu" amerikāņu presē, taču tās pieminēsim tikai tāpēc, lai aina būtu pilnīgāka.
Tātad, no vienas puses, redzam "starptautiskās pilsoniskās sabiedrības" rūgto sakāvi cīņā ar mazo monarhiju, kuras attiecības ar globālo eliti ir labi nokārtotas. Tas ir, aktīvistiem, iespējams, tiks pamests kāds kauliņš, piemēram, sultānam atņems goda doktora titulu, taču nekas vairāk viņiem nepienākas.
No otras puses, redzam, ka pat pēc gadījuma kaut kur Indonēzijas salās ir iemesls ieminēties par homofobiju Krievijā.
Iemesls ir vienkāršs. Krievijai, lielai, lai arī ne lielākajai pasaules ekonomikai, piemīt mūsdienu pasaulē unikāls "politiskais imidžs" – visa ļaunuma sakne.
Nav tāda izreklamēta ļaunuma, kas nebūtu bagātīgi sastopams Krievijā. Tā ir dogma.
- Autoritātisms? Krievija.
- Homofobija? Krievija.
- Korupcija? Krievija.
- Agresīva ārpolitika? Krievija.
- Nacionālisms un ksenofobija? Krievija.
- AIDS? Krievija.
- Cilvēktiesību pārkāpumi? Krievija.
- Dzīvnieku tiesību ierobežojumi? Krievija.
Krievijai atliek tikai mulsumā kasīt galvu, lasot, ka valstī "sēdina aiz restēm un spīdzina transpersonas". Velti. Patlaban transpersonas ir karstākā sarunu tēma attīstītākajās valstīs, un būtu muļķīgi, ja Krievijā viņus nesēdinātu un nespīdzinātu. Tā taču ir Krievija, kā tad tur var nespīdzināt transpersonas?!
Ja kaut kur Rietumos parādās kāda jauna modīga apspiešana, tā absolūti neizbēgami tiks konstatēta Krievijā, pie tam uzreiz smagā formā. Iespējams, Krievija pat kļūs par šīs apspiešanas propagandas centru (sk. "Homofobijas eksportu no Krievijas").
Gribētos pievērsties vienam aspektam. Visā pasaulē pazīstamā krievu propaganda var jautri atmaskot visus šos murgus.
Taču a) slavenās krievu propagandas darbības lauks ir ierobežots tikai ar tiem ārvalstu pilsoņiem, kurus interesē patiesais stāvoklis Krievijā. Viņi vienmēr ir mazākumā.
Un b) ir jāpatur prātā, ka galu galā valsts imidžs ir tās iespēju novēlots atvasinājums. Gadu desmitiem Ķīnas imidžs bija "lētu nekvalitatīvu viltojumu valsts", taču tagad to ir pat neērti atcerēties. Savukārt Krievija pirms divdesmit gadiem pasaules informācijas telpā bija "melnais caurums", no kura plūda laukā mafija, prostitūcija un (daiļdarbos) zagti kodolieroči.
Pēc tam aptuveni gadus desmit, no 2000. gadu vidus Krievija bija "valsts, kas cenšas sapurināt novītušus večuka muskuļus un kaut ko pierādīt pasaulei".
Tagad jau vairākus gadus Krievija ir pasaules ļaunuma ass, kas pakļauta vispusējām sankcijām (neizbēgams posms).
Velns parāvis, ir skaidrs, ka Krievija progresē.
Tātad reiz to aprakstīs kā "globālu spēku, ar kuru vajag rēķināties". Tas ir tikai laika jautājums.
Publikācijas nebrālīgajā presē liecina, ka vietumis process jau ir sācies.