Esam jau stāstījuši, kā "speciālisti Krievijas jautājumos" cenšas izpūst problēmu, izmantojot atklātas manipulācijas un falsifikācijas, portālā RIA Novosti atgādināja Vladimirs Korņilovs.
Īpaši aktīva šajā jomā ir bēdīgi slavenā amerikāņu struktūra Atlantic Council un viens no tās vadītājiem – Džons Hērbsts, bijušais ASV vēstnieks Ukrainā.
Hērbstam vajadzētu vairāk interesēties par demogrāfijas nelaimēm viņam labi pazīstamajā Ukrainā, kur masveida depopulācija jau izvērtusies īstā katastrofā, bet viņš regulāri spriedelē par demogrāfijas grūtībām Krievijā un nevēlas saskatīt nepārprotamo iedzīvotāju skaita sarukumu Ukrainā Maidana un "eirointegrācijas" rezultātā.
Arī tagad Hērbsts stāsta par kaut kādu masveida emigrāciju no Krievijas un skaidro to ar protestu pret "Kremļa autoritāto politiku". Pārskatu, kura sagatavošanā Hērbsts piedalījies, ar baudu pārpublicējuši daudzi rietumu mediji un, protams, arī daudzi izdevumi Krievijā. Pētījumam nav ne mazākā sakarka ar socioloģiju – tajā aptaujāti 400 cilvēki, kuri aizbraukuši no Krievijas (pat autori atzīst, ka atlase nav īpaši reprezentatīva), četros lielos konglomerātos – Ņujorkā, Sanfrancisko, Londonā un Berlīnē. Tāpēc īpaši smieklīgs izskatās secinājums: 83% pēdējā viļņa emigrantu no Krievijas dzīvo lielpilsētās. Vajadzētu gan kādam pačukstēt Hērbstam, lai nākamreiz aptaujā emigrantus laukos, tad viņš nonāks pie absolūti pretēja slēdziena.
Arī citi skaitļi ir grābti no gaisa. Piemēram, minēti dati par to, ka desmit gadu laikā, no 1988. līdz 1999. gadam krieviju pametuši 2,5 miljoni cilvēku, toties "Putina laikā" – no 1,6 līdz 2 miljoniem. Pirmo rādītāju statistika patiešām apstiprina, toties otrais no oficiālajiem datiem (ieskaitot ANO vērtējumu) atšķiras un satur pārsteidzošu atsauci: "Šādus aptuvenos datus min dažādi avoti".
Pat ja pieņemsim, ka Hērbsta no gaisa grābtie dati ir patiesi, iznāks, ka laikā no 2000. līdz 2019. gadam migrācija no Krievijas sarukusi gandrīz divkārt – runa taču ir par laika periodu 20 gadu garumā.
Tā ir nepārprotama manipulācija – mēģinājums tādu statistiku atspoguļot kā "Krievijas pilsoņu masveida emigrādiju", jo tajā ņemta vērā arī ārvalstu darba migrantu un ārvalstu studentu pārvietošanās. Piemēram, Valsts statistikas federālais dienests informēja, ka aizvadītajā gadā lielākā negatīvā bilance migrācijā vija Ziemeļkorejas virzienā: turp izbraukuši par 4,2 tūkst. cilvēku vairāk nekā iebraukuši Krievijā. Ņemot par pamatu Atlantic Council pārskata "loģiku", iznāks, ka Krievijas pilsoņi masveidā bēg uz KTDR, lai atbrīvotos no "Putina autoritārisma".
Hērbsts licis lietā arī vienu no iemīļotajām kremlenologu manipulācijām: emigrācijas noskaņojumu iedzīvotāju vidū. Atsaucoties uz Krievijas sabiedriskās domas aptaujas centra pērno ziņojumu, norādīts, ka 10% Krievijas pilsoņu vēlas doties uz pastāvīgu dzīvi uz ārzemēm, jauniešu vidū tādu nodomu pauž vairāk nekā 30%.
Toties viena lieta pārskatā nav atrodama – tur nav ne vārda par pasaulē vērojamajām tendencēm. Tad taču noskaidrotos, ka Krievijā rādītāji gan demogrāfijas, gan migrācijas noskaņojumu ziņā nemaz nav sliktāki kā citās, dažkārt pat visai attīstītās valstīs. Teiksim, spriežot pēc Gallup datiem, ASV vēlas pamest 16% iedzīvotāju, turklāt 40% - meiteņu vidū. Dažas aptaujas liecina, ka šis rādītājs ir vēl lielāks. Jāpiebilst, ka bagātajā Eiropas Savienībā migrācijas noskaņojums ir divkārt spēcīgāks nekā Krievijā.
Lai cik nopietnas būtu demogrāfiskās problēmas, Krievija vēl joprojām ir starp valstīm, kur vēlas apmesties migranti no ārzemēm (tas pats Gallup vēsta, ka šurp grib pārvākties līdz 8 milj. cilvēku). Ar to Krievija atšķiras, teiksim no Polijas, ko Atlantic Council pārskata autori min kā piemēru un uzcītīgi ignorē faktu, ka saskaņā ar ANO informāciju, Polija ir viena no desmit pasaules valstīm, kuru iedzīvotāju skaits tuvāko gadu laikā samazināsies visstraujāk.
Jā, iespējams, Krievijā pieņemtie lēmumi demogrāfijas problēmu risināšanai ne vienmēr ir efektīvi. Iespējams, patlaban veikti pasākumi migrācijas plūsmu sistematizācijai ir nākuši par vēlu. Taču šī krīze nebūt nav tik katastrofāla, kā to pūlas parādīt Rietumos. Tas, ka Atlantic Council un ar to saistītie amerikāņu diplomātijas "notriektie piloti" ir spiesti atklāti manipulēt ar cipariem, tikai vēlreiz apstiprina problēmas mākslīgo pārspīlējumu.
