Oksfordstrīta – nabagiem
Līdz pat šai dienai Latvija ir viena no trim nabagākajām valstīm ES līdz ar Bulgāriju un Rumāniju, tomēr daudzi dzīvei nepieciešami produkti un pakalpojumi mūsu valstī maksā dārgāk nekā Eiropas bagātākajās valstīs un atspēko fundamentālākās ekonomikas teorijas. Par to pēdējos gados nenogurstoši stāsta sašutušie sociālo tīklu apmeklētāji.
Ādams Smits savā "Pētījumā par tautu bagātības dabu un iemesliem" rakstīja, ka zelts un sudrabs (tāpat kā jebkura cita prece) tiek apmainīta pret lielāku daudzumu eksistencei nepieciešamu līdzekļu bagātā valstī nekā nabagā, vai valstī, kurā eksistences līdzekļu ir papilnam, nekā valstī, kur to daudzums nav pietiekams.
Jautājums atkal kļuva aktuāls novembrī pēc "Melnās piektdienas". Kas tā par "Melno piektdienu", burkšķēja pieredzējuši un izlutināti patērētāji. Re, Amerikā – jā, tur atlaides ir elpu aizraujošas. Toties pie mums dažas preces ir pat dārgākas nekā parasti.
Apģērba un apavu cenu nevienlīdzība krita acīs Latvijas iedzīvotājiem pēc robežu pavēršanās. Mētelis vai kurpes Oksfordstrītā Londonas centrā var izmaksāt četras vai piecas reizes lētāk nekā Tērbatas ielā Rīgā. Apģērbs Latvijā maksā dārgāk nekā vidēji ES, autoritatīvi apliecināja Eurostat.
Ko jūs te staigājat?
Pasaulē ar parastu ekonomiku tirdzniecība dzīvo uz preču apgrozījuma rēķina. Jo vairāk pārdots, lai arī ar minimālu uzcenojumu, jo izdevīgāk. Taču Latvijā, šķiet, lielākā daļa uzņēmumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē izvēlējušies citu variantu. Lai veikals stāv tukšs un garāmgājēji mūk no cenrāžiem. Taču labāk es dienā pārdošu vienu preci ar 100% uzcenojumu, nekā 20 preces ar 5% uzcenojumu. Citādi vēl cilvēki saskries, sanesīs netīrumus. Es labāk ietaupīšu uz apkopējas rēķina. Piemēram, mūsu kino flagmanis, kinoteātris ar 14 zālēm "Forum Cinema". Tikai retumis zāles tajā aizpildītas par trešo vai ceturto daļu. Kā nu ne, gājiens uz kino divatā līdz ar autostāvvietu un popkornu izmaksās 25-30 eiro. Cenas varētu samazināt vismaz ne pašām populārākajām filmām, biļetes varētu maksāt nevis 7-8 eiro, bet 2-3 eiro. Nu nē, staigās, saskrāpēs krēslus, sadauzīs podus tualetē.
Cik maksā gaiss
Īstu popularitāti iedzīvotāju vidū izpelnījusies Īrijas aviokompānija Ryanair. Cik daudz cilvēku tā izvedusi peļņā un pastāvīgai dzīvei uz Angliju un Īriju, cik daudzus atvedusi ciemos ar pilnām kabatām svešatnē nopelnītas naudas.
Taču mums ir valsts kompānija airBaltic. Varbūt varētu pārtvert iniciatīvu gaisa kaujā un dot cilvēkiem lētas biļetes.
Pirms dažiem gadiem tika nolemts glābt airBaltic no bankrota par nodokļu maksātāju naudu. Tagad daudzi nesaprot – priekš kam? Galu galā lidot ar kompānijas lidmašīnām no dzimtenes ir dārgāk, nekā ar to pašu reisu no citas pilsētas, nesen rakstīja Skaties.lv, atsaucoties uz programmu Bez Tabu.
Oskaram un viņa kolēģim vajadzēja steidzami nokļūt Minhenē. Biļetes rezervēja aviokompānijas portālā airBaltic, un vīrieši bija neiedomājami pārsteigti, kad izrādījās, ka biļete no Rīgas maksā 190 eiro, bet biļete uz to pašu reisu, tikai no Tallinas caur Rīgu – 98 eiro, bet no Viļņas ar to pašu reisu cauri Rīgai iespējams aizlidot par 117 eiro. Kad pie izmeklēšanas ķērās žurnālisti, biļetes no Rīgas uz Minheni maksāja jau 214 eiro, bet no Tallinas cauri Rīgai – tikai 93 eiro.
"Ar šo visu viņi ("airBaltic" – red.) mudina mani vai nu braukt uz Tallinu, vai Viļņu, kur tērēšu naudu, no kā Latvijai nav labuma, vai meklēt lēto citas aviokompānijas piedāvājumu. Es, Latvijas iedzīvotājs, uzturu šo aviokompāniju. Kāpēc no Latvijas lidojumi ir dārgāki? Cik es saprotu, "airBaltic" mūsu lidostā dod atlaides, ja reiz tie ir mūsējie, kāpēc man jāmaksā tik liela nauda, ja es jau nodokļos esmu samaksājis? Ja tā starpība ir tāda un aviokompānija nevar nopelnīt, nepaņemot no mums vēl, varbūt mums šī kompānija ir jāpārdod? No tās naudas varam sataisīt daļu ceļus, varbūt slimnīcu gultām pietiks! Vai mēs tāpēc glābām šo uzņēmumu?" – sašutis vaicāja Oskars.
Bet tagad – uzmanību! – aviopārvadātāja oficiālā atbilde. Kompānijas airBaltic pārstāve Alise Briede norādīja, ka reiss no Rīgas ir tiešais, tāpēc maksā dārgāk. No Viļņas un Tallinas reisā paredzēta pārsēšanās, tāpēc ceļš ir ilgāks, taču lētāks. Tas ir, fakts, ka otrajā gadījumā tiek izmantota divu lidostu infrastruktūra un cena būtiski pieaug, ņemot vērā papildu nosēšanos un pacelšanos, degvielas patēriņu, kompānijas cenu politikā neko nenozīmē.
Tablešu no alkatības nav...
Varētu domāt, ka vietējiem uzņēmumiem vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem, piedāvāt produktus par jēdzīgām cenām. Taču patiesībā viss notiek citādi. Dziesmu velk arī mūsu "tautas" monopolisti – energonesēju tirgotāji. Neskatoties uz to, ka elektrība Daugavas HES nāk gandrīz par velti, tās cenas Latvijā ir augstākas nekā kaimiņos, un tuvākajos gados vēl pieaugs. Vienkārši mēs esam iegājuši kopējā tirgū un elektrību, tāpat kā pavisam drīz arī gāzi, pērkam par biržas cenām. Iepriekš tirgotāji vienbalsīgi skaidroja mums, dumīķīšiem, cik izdevīgi tas būs.
Vai ir vērts pieminēt tabletīšu un smērīšu tirgotājus, kuri iedzīvojas uz mūsu nabago pensionāru rēķina? Protams, arī zāles Latvijā ir dārgākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Taču aptiekas sūkstās: valsts atļāvusi gūt maksimālu peļņu farmaceitikas gigantiem, bet aptieku tīkliem – tikai minimālu peļņu. Vienlaikus Latvijā ražotās zāles Krievijā maksā divas vai trīs reizes mazāk nekā pie mums.
Kā veidojas medikamentu cena? Piemēram ņemsim bezrecepšu zāles par 5,50 eiro, raksta rus.db.lv. Ar visiem uzcenojumiem Latvijā patērētājs aptiekā par tām samaksās 9,53 eiro – par 20% vairāk nekā Igaunijā, kur šis medikaments maksās 7,91 eiro. Arī tas ir par 12% vairāk nekā Lietuvā, kur konkrētās zāles aptiekā maksās 8,85 eiro.
Recepšu medikamentu cenu atšķirības dažādās valstīs būs vēl lielākas. Iemesls – augstāks pievienotās vērtības nodoklis recepšu medikamentiem. Latvijā tas ir 12%, Lietuvā – 5%, tātad Latvijā recepšu zāles maksās 9,53 eiro, Lietuvā – 6,97 eiro. Starpība – gandrīz 30%.
No otras puses, valsts kļuvusi par ātro kredītu oāzi. Daudzi tos ņem, lai izdzīvotu līdz algai vai dzēstu iepriekšējo. Taču daudz ir arī tādu (pārsvarā – jauniesu vidū), kuri labprāt izmanto nebanku "ziemassvētku vecīšu" pakalpojumus, lai, piemēram, nopirktu jaunu gadžetu par pusotru tūkstoti eiro.
Atbalstīsim vietējo ražotāju?
Kas Latvijā ir lēts? Ak jā. Ilgus gadus priecājāmies par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības lēto apdrošinājumu. Taču visus šos gadus nabaga apdrošināšanas kompānijas šajā segmentā cietušas milzu zaudējumus, tikai šogad radusies neliela peļņa (presē to sniedz kā labu ziņu), tātad augušas polišu cenas.
Kur vēl mēs varam atbalstīt vietējo ražotāju, samaksājot vairāk? Ak jā, protams. Latvijas cūkkopji gaužas par to, ka vairāk nekā puse cūkgaļas tirgū ir importēta, ievesta Latvijā, pateicoties mahinācijām ar PVN. Tātad patērētājiem ir iespēja nopirkt kilogramu kakla karbonādes par nepilniem četriem eiro, bet tāda cena ir zemāka par pašizmamaksu un draud ar pašmāju nozares krahu. Vai esam gatavi maksāt 5-6 eiro par kilogramu, lai to glābtu? Vai mūsu gastronomiskais patriotisms ir tik stiprs?
Bet kas pagājušajā gadā notika ar sviestu, ar kura ražošanu valsts sensenis lepojas? Īsā laikā sviesta paciņas cena pārsniedza divus eiro. Pie tam kilograms sviesta Latvijā maksāja vairāk nekā, piemēram, Lielbritānijā vai Īrijā.
Labi, lai nu paliek kilogrami. Latvijā dārgāki ir arī kilometri. Piemēram, kilometrs jaunā Dienvidu tilta izrādījās dārgākais pasaulē, - par to pirms 10 gadiem rakstīja Rus.db.lv.
Kad ikri sarkst aiz kauna
Vai gribat konfektes? Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie ir pārsteigti, kā atšķiras dažu produktu cenas Apvienotajā Karalistē un Latvijā. Savus vērojumus viņi publicēja grupā Latviešu UK Facebook.
Paciņa konfekšu Latvijā maksāja 12,99 eiro, pie tam tā ir akcijas cena, parasti konfektes maksā 17,99, stāsta portāls. Taču emigrējušie latvijieši atzīmēja, ka tādas pašas konfektes (foto pievienots) Lielbritānijā maksā 5 eiro, bet akcijas laikā – divkārt mazāk.
Nesen kāds Latvijas iedzīvotājs pauda sašutumu par, viņaprāt, pārlieku augstajām sarkano ikru cenām.
"Latviju pieņemts uzskatīt par valsti ar ne īpaši augstu labklājības līmeni. Algas pie mums nav lielas, it īpaši Daugavpilī, bezdarba līmenis ir augsts, un iedzīvotāji vien retumis var atļauties kaut ko īpašu. Un tomēr visiem laiku pa laikam gribas sevi palutināt. Tā ir dabiska, normāla vēlēšanās," — raksta pircējs.
Tālāk viņš aprakstīja, kā veikalā pievērsis uzmanību ketas ikru cenai uz letes — 100 eiro par kilogramu, un kā šī summa viņu satriekusi.
"Acis izlīda no pieres. Piemēram, Maskavā šis premium klases produkts veikalos maksā apmēram 60 eiro. Vācijā cena ir augstāka — apmēram 70-75 eiro. Taču, atvainojiet, tie nekādi nav 100 eiro par kg!!!" — viņš raksta.
Tāpēc mūsējie daļu produktu pērk "no rokām". Veļas pulverus un citas saimniecības preces ved no Vācijas, pamperus – no Anglijas, medikamentus – no Baltkrievijas.
Dara pāri mazuļiem
Labi, esam nonākuši līdz desām un pamperiem. Pievērsīsimies nopietnam Eiropas biznesam, kas darbojas Latvijā. Dienas Bizness par banku kreditēšanas biznesu stāsta, ka Latvijā uzņēmēji par kredītiem maksā vairāk nekā vidēji Eiropā, lai arī likmes pēdējā gada laikā kritušās.
Jūlijā biznesa jauno kredītu gada likme sasniedza 2,61%, bet vidēji eirozonā – 1,56%.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš "Dienas Biznesam" skaidrojis, ka dārgākas likmes valstī ir saistītas ar uzņēmumu kredītspēju. Vidējam Latvijas uzņēmumam ir īsāka kredītvēsture, pieredze tirgū nekā citu Eiropas valstu uzņēmumiem, kā arī vidējais uzņēmums Latvijā ir mazāks nekā Vācijā vai Francijā.
Neizdevīgie iedzīvotāji
Jā, protams! Latvija ir maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Un farmaceitam ir izdevīgāk aizvest vagonu tablešu uz Krieviju, nekā kravas automašīnu – pie mums. Tāpat kā modernu zīmolu ražotājam no Ķīnas. Vienlaikus arī vietējais ražotājs mums nav sabiedrotais. Cūku priekš mums izdevīgāk izaudzēt Polijā, tāpat kā ābolus. Lētas aviobiļetes var piedāvāt īri. Tūrisma braucienus – vācieši. Pat patriotiskos sarkanbaltsarkanos karodziņus izdevīgāk ir atvest no Ķīnas.