Viedoklis

Latvija ir apdraudēta, taču specdienests ir bezspēcīgs: DP pret tiesībsargiem

Kāpēc tiesībsargiem un aktīvistiem Latvijā pastāvīgi izdodas izvairīties no nopietna soda, lai arī apsūdzības, ko viņiem pūlas izvirzīt Drošības policija, nemaz nešķiet smieklīgas.
Sputnik

RĪGA, 13. maijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Sabiedriskā aktīvista Vladimira Lindermana nesenā vardarbīgā aizturēšana un arests uz 2 mēnešiem drīzāk liecina par Latvijas specdienestu vājumu, nevis spēku. Galu galā, tikai tā viņi var mēģināt iespaidot cilvēkus, jo pierādīt apsūdzību likumību augstās tiesu instancēs viņiem nekad īpaši labi neizdodas.

Drošības policijas (DP) masveida uzbrukums plaši pazīstamiem sabiedriskajiem darbiniekiem un tiesībsargiem ar absolūti izdomātām un politiski motivētām apsūdzībām nav pirmā tamlīdzīga veida akcija. Atliek tikai atsaukt atmiņā Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvistu Aleksandru Giļmanu, kam 2005. gadā izvirzīta apsūdzība par starpetniskā naida kurināšanu un aģitāciju par labu valsts iekārtas gāšanai.

Turpinās tiesas prāva par petīcijas autoru, kurā Latviju aicina pievienoties Krievijai

Jāpiebilst, ka Lindermans nav arestēts pirmo reizi viņā mūžā. Jau 2008. gadā viņu centās apsūdzēt par aicinājumiem gāzt valdību un sprāgstvielu glabāšanu, savukārt 2015. gadā izvirzīja apsūdzības par līdzdalību spiegošanā.

Taču interesantākais ir tas, ka visas šīs lietas tika pārtrauktas agrīnā posmā vai arī DP tajās cieta smagas sakāves augstākajās instancēs, kas liecina par specdienestu nekompetenci un subjektīvu pieeju.

"Visai naidīgs", taču pilnībā attaisnots

Piemēram, 2005. gadā Giļmans komentārā, ko publicēja par vienu no rakstiem Krievu skolu aizstāvības štāba vietnē, visai asi izteicās par Latviju. Viņš to nosauca par "absolūtu ļaunumu" un ieteica valsti likvidēt.

"Latvijas valsts ir tāds pats absolūts ļaunums, tāpat kā nacistiskā, tikai, par laimi, daudz vājāka un gļēvāka," — toreiz uzrakstīja aktīvists.

Turklāt viņš piezīmēja, ka gadījumā, "ja mūsu valsts sauktos nevis par Latviju, bet gan par Vidusbaltijas republiku, tad būtu skaidrs, ka vajadzīgas divas valsts valodas, ka krieviem jābūt pārstāvētiem valdībā tāpat kā latviešiem."

"Rodas secinājums: ja gribam, lai viss būtu normāli, vajag likvidēt Latvijas Republiku," — viņš apgalvoja.

Wall Street Journal: pilsonisko tiesību ievērošana Latvijā ir apšaubāma
2006. gada janvārī Drošības policija ar Saeimas deputātu atbalstu no TB/LNNK partijas sāka kriminālprocesu sakarā ar pretvalstiskajiem komentāriem. Aicinājumus gāzt varu Giļmana vārdos saskatīja politiķis un filologs Jānis Kušķis. Taču Rīgas apgabaltiesa Giļmanu attaisnoja, jo lingvistiskā ekspertīze neatrada viņa vārdos nozieguma sastāvu.

Interesanti, ka prokurore Ieva Garanča mēģināja pārsūdzēt šo lēmumu un lūdza Augstāko tiesu taisīt jaunu spriedumu. Augstākās tiesas Krimināllietu palāta pieprasīja atkārtotu lingvistisko ekspertīzi un tāpat nesaskatīja publiskus aicinājumus vardarbīgi gāzt varu un valsts iekārtu.

Jā, eksperti atzīmēja, ka Giļmana izteikumi bija "visai naidīgi Latvijai un latviešu tautai", taču ar šiem argumentiem tiesai nepietika, lai arestētu aktīvistu.

"Es biju apsūdzēts krimināllietā. Policija pasūtīja lingvistisko ekspertīzi. Ekspertīze bija absolūti neprātīga, lai arī ekspertam bija visas nepieciešamās regālijas. Mēs atvedām uz tiesu savus ekspertus, un tiesa mani attaisnoja. Prokuratūra pārsūdzēja spriedumu. Augstākās instances tiesa izsauca ekspertu, nopratināja viņu un nolēma pieprasīt jaunu ekspertīzi. Ekspertīze apliecināja, ka manos vārdos nebija nekāda nozieguma sastāva. Mani attaisnoja no jauna, tagad jau galīgi," — rakstīja aktīvists par lingvistisko vajāšanu.

DP kārtējā izgāšanās

Taču tas nav vienīgais DP mēģinājums iesēdināt Giļmanu aiz restēm. 2012. gadā, pēc Saeimas Patriotiskās audzināšanas apakškomisijas locekļu iesnieguma specdienesti ierosināja kriminālprocesu saskaņā ar pantu par genocīda, noziegumu pret cilvēci publiska noliegšanu vai attaisnošanu, kara noziegumu vai genocīda slavināšanu vai attaisnošanu.

Pēc hibrīdkara noteikumiem: Latvijā parādīsies pants "par Dzimtenes nodevību"
Par tādu noziegumu Giļmanam draudēja brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs. Krimināllieta pret viņu tika ierosināta sakarā ar rakstu "14. jūnija mīti", kas tika publicēts 2005. gadā. Tolaik Giļmans, pats būdams politiski represēts, paziņoja, ka uz Sibīriju izsūtītie latvieši pavisam noteikti nedzīvoja tur kā katorgā, un vispār viņu dzīve "nebija tik traģiska, kā par to pieņemts runāt".

Portāls IMHOclub.lv nolēma aizstāvēt Giļmanu un pārpublicēja viņa rakstu. Portāls piedāvāja saviem lasītājiem parakstīt šo materiālu un lūgt saukt pie atbildības arī viņus. Giļmans nosūtīja Drošības policijai "sūdzību" par portāla lasītājiem. Tajā viņš minēja 212 cilvēkus, kuri piekrituši rakstā teiktajam. Galu galā, lai izvairītos no skandāla, tika nolemts lietu slēgt, un Giļmans netika sodīts.

Pierādījumi safabricēti

Tomēr Lindermanam tika inkriminēts daudz smagāks noziegums. 2008. gadā viņa dzīvoklī notika kratīšana. Drošības policija atrada divus detonatorus un trotilu, tāpēc pacentās viņu apsūdzēt par šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu glabāšanu organizētas grupas sastāvā, kā arī par aicinājumiem vardarbīgi gāzt valsts varu un mainīt valsts iekārtu.

Latvijas antifašistus vajā pēc 16. marta piketa
Vēlāk apsūdzības par aicinājumiem gāzt varu tika atceltas pierādījumu trūkuma dēļ, savukārt par atrastajām sprāgstvielām Lindermans norādīja, ka nekad nebūtu glabājis tās dzīvoklī, kurā mīt viņa ģimene. Aktīvists apgalvoja, ka sprāgstviela "nolikta", un pieļāva, ka tā, iespējams, bija provokācija no DP puses. Tomēr Rīgas apgabaltiesa atzina Lindermanu par vainīgu sprāgstvielu nelikumīgā glabāšanā, taču piesprieda tikai nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Protams, Lindermans spriedumam nepiekrita un iesniedza apelāciju. 2009. gada februārī Augstākā tiesa nosūtīja lietu jaunai izmeklēšanai un tā paša gada septembrī Rīgas apgabaltiesa attaisnoja aktīvistu.

Ar DP nejoko

Aizvadītajā gadā Lindermans tika attaisnots arī lietā par līdzdalību huligānismā sakarā ar incidentu — divi Krievijas pilsoņi mēģināja iekļūt armijas bāzē Ādažos. Sākotnēji DP vēlējās to kvalificēt kā spiegošanu un terorisma mēģinājumu grupā pēc iepriekšējas norunas, taču apsūdzība "izjuka".

Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija
Tamlīdzīgas lietas nepārprotami liecina, ka DP mēģinājumi iesēdināt aktīvistus aiz restēm ir lemti neveiksmei. Specdienestiem mazliet paveicās tikai Maksima Koptelova lietā, kurš publicēja petīciju par Latvijas pievienošanu Krievijai, bet noslēgumā piezīmēja, ka tas ir tikai joks. Drošības policija joku nenovērtēja un apsūdzēja viņu par publisku aizcinājumu likvidēt Latvijas valstisko neatkarību. Rīgas Kurzemes rajona tiesa piesprieda jokdarim brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.

Koptelovs pārsūdzēja spriedumu, un Rīgas apgabaltiesa nolēma sodu mīkstināt, nomainot to pret 140 stundām piespiedu darba. Ja Koptelovs nolems pārsūdzēt šo lēmumu Augstākajā tiesā, iespējams, viņš tiks attaisnots — tieši tāpat kā visi patlaban apsūdzētie aktīvisti.