RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Situācija, kādā nokļuva blogeri Deniss Barteckis un Maksims Koptelovs, – vajāšana pēc petīciju publikācijas par pievienošanos ASV vai Krievijai liek apšaubīt cilvēka tiesību ievērošanu Latvijā, raksta The Wall Street Journal.
Izdevums atzīmēja, ka paši apsūdzēti apgalvo, ka viņu darbības nav bijušas nopietnas.
"Taču Baltijas valsts stingrā reakcija ir likusi pievērst uzmanību tam, cik tālu var iet valdība, lai sauktu pie atbildības domājamos valsts ienaidniekus, nepārkāpjot pamatprincipus, ko paši piekrituši ievērot, iestājoties Eiropas Savienībā, piemēram, vārda brīvības principu," – teikts rakstā.
Līdzināšanās Rietumiem
Kopš izstāšanās no Padomju Savienības Latvija ir skatījusies uz Rietumiem. Baltijas valsts pievienojās ES un NATO, pievienojās eirozonai.
"Neskatoties uz šo pastāvīgo ģeopolitisko virzību, Latvijas valdība baidījās, ka valstī dzīvojošā krievu mazākumtautība – aptuveni ceturtdaļa no divus miljonus lielā iedzīvotāju skaita – skatās uz austrumiem," – teikts materiālā.
Šīs bailes pastiprinājās pēc Krimas pievienošanas Krievijai, tāpēc "daži latviešu nacionālisti sāka Baltijas valstīs dzīvojošos krievus uzskatīt par potenciālajiem draudiem."
Vienas petīcijas stāsts
2014. gada martā, dažas dienas pēc notikumiem Krimā Maksims Koptelovs interneta portālā Avaaz krievu valodā publicēja ierosinājumu, ka Latvijas iekļaušanās Krievijas Federācijas sastāvā pavērs "plašas attīstības iespējas," atgādināja izdevums.
Mēnesi ilgas lietas izskatīšanas gaitā Koptelovs paziņoja, ka petīciju publicēt viņu pamudinājis rūgtums par to, ka viņa nelaiķa tēvs pēdējos savas dzīves gadus izticis ar smieklīgu pensiju.
Viņš paziņoja tiesai, ka mēģinājis "pajokot par Latvijas valsti tāpat kā tā izjokojusi viņa tēvu."
Taču pēc valsts Drošības policijas ekspertu domām, Koptelova petīciju var uzskatīt par uzbrukumu Latvijas "pamatvērtībām".
Jeļena Kvjatkovska, juriste cilvēktiesību jautājumos no Rīgas, paziņoja, ka Latvijas pēcpadomju juridiskajā praksē nav atradusi precedentus Koptelova lietā. Viņa uzskata, ka tā ir acīmredzama lieta Eiropas cilvēktiesību tiesai.
"Tā skar nopietnas problēmas, kas saistās ar vārda brīvību," – viņa teica.
Tikmēr "strīdus petīcija" tīklā kļūst aizvien populārāka. To atbalstījuši jau vairāk nekā 7500 cilvēki.
