Lielāko daļu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju var raksturot vārdā "eirokrievi" — tie ir Eiropas civilizācijas kontekstā dzīvojoši cilvēki ar krievu nacionālo indentitāti. Nekādu pretrunu. Tieši tāpat, dzīvojot Krievijā, var būt latvietis vai krievs, krievu civilizācijas adepts. Tipisks piemērs — Viktors Alksnis.
Tas tā tāda ir — nacionālā identitāte? Pirmkār, tā ir pašidentifikācija ar noteiktu nacionalitāti, kas balstīta uz valodas un kultūras pamata. Pašidentifikācija veidojas ģimenē un skolā.
Var būt krievs Latvijā un, orientējoties uz Eiropu, lamāt Kremli, taču pie tam sūtīt bērnus bilingvālajā skolā, kur mācības pat krievu valodā notiek Krievijai naidīgā gultnē. Palasiet kaut vai vēstures mācību grāmatas, kas tiek izmantotas bilingvālajās skolās.
Taču, izrādās, arī ar to nepietiek. Radikālie nacionālisti no "Nacionālās apvienības" jau sen ir pasludinājuši lozungu "Latvija — latviešiem". Cietuši sakāvi centienos deportēt krievus, nacionālisti nolēmuši viņus pārvērst par latviešiem, iznīdējot bilingvālo izglītību, ieviešot skolās tikai latviešu mācību valodu. Ar mērķi mainīt ģimenē izveidoto krievu pašidentifikāciju.
Pagaidām Latvijā ir pamaz piemēru, kas demonstrētu nacionālās pašidentifikācijas pilnīgu nomaiņu. Šo triku sekmīgi izdevies izpildīt, iespējams, tikai latviešu politiķi Jānim Mārtiņam Skujam, jaunībā — Ivanam Anatoļjevičam Iļjinam.
Taču sakarā ar skolu izglītības reformu iespējama totāla nacionālās pašidentifikācijas maiņa, tiesa, gan uz vienu, gan arī uz otru pusi. Par to, ka reformas rezultātā daudzi latvieši var pāriet krievu valodas telpā, es jau rakstīju, un, iespējams, ar to arī reforma beigsies. Tomēr pagaidām krievu izglītības iznīcināšanas mērķis ir Iļjina-Skujas piemēra attiecināšana uz visu krievvalodīgo kopienu.
Tāpēc daudzi eirokrievi, pat ar visu savu naidīgo attieksmi pret Kremli, kaut vai, piemēram, grupas EuroRussians dibinātājs Facebook Igors Vatoļins, tomēr skarbi kritizē bilingvālās izglītības reformu.
Nacionālistu iecerētajai bilingvālās izglītības iznīcināšana varētu no jauna saliedēt visu krievvalodīgo kopienuun politiķus — no Tatjanas Ždanokas līdz Igoram Vatoļinam, no Nila Ušakova līdz Jurijam Petropavlovskim. Tas ir, latviešu nacionālisti kārtējo reizi kāpj virsū tam pašam grābeklim, pūloties mainīt krievu nacionālo identitāti.
Kāpēc? Vai patiešām latviešu varasvīriem nepietiek ar to, ka krievi Latvijā pārsvarā dzīvo Eiropas civilizācijas kontekstā? Daudzi krievu jaunieši pat ne reizi nav bijuši Krievijā un uzskata to par radniecisku, taču tālu un ne gluži saprotamu civilizācijas reāliju.
Patiešām, "Nacionālā apvienība", jau kuro gadu bīdot uz priekšu krievu skolu izglītības atlieku iznīdēšanu, spēj likt pamatus stiprai krievvalodīgo kopienai, saliedētai nacionālās identitātes aizsardzības labad. Vai varbūt tāds ir patiesais mērķis, ja paturam prātā, kāda loma šī politiskā spēka izaugsmē bija Jurim Savickim?