RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta (KSPI) eksperts Deniss Maļcevs nosauca Saeimas atteikšanos pieņemt petīciju par bilingvālās izglītības saglabāšanu par kārtējo Latvijas varas iestāžu soli absolūtās derusifikācijas virzienā.
Iepriekš kļuva zināms, ka iniciatīva par bilingvālās izglītības saglabāšanu atgriezusies portālā Manabalss.lv, jo daudz balsu, kuri atbalstīja iniciatīvu, izrādījās nelikvīdas – balsoja nepilsoņi vai personas, kas jaunākas par 16 gadiem. Iniciatīvas autors Deniss Barteckis ziņoja, ka atkārtotai petīcijas iesniegšanai Saeimā tagad ir jāsavāc ne mazāk kā 14 tūkstoši pilsoņu parakstu.
Pēc KSPI eksperta sacītā, izglītības derusifikācijas mērķis Latvijā ir etniskās mazākumtautības apspiešana. Maļcevs paskaidroja, ka bērniem, kuri mācīsies ne dzimtajā valodā, būs grūtāk iestāties augstskolās un iekārtoties darbā, jo viņiem nedeva iespēju pienācīgi apgūt skolas mācību programmu.
"Tas ir etniskās mazākumtautības apspiešanas mērķis, jāatzīmē, ka tā ir diezgan liela etniskās mazākumtautība, jo vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā," — paskaidroja Maļcevs.
Tāpat viņš īpaši uzsvēra faktu, ka Bartecka petīcija nenokļuva Saeimā lielā nepilsoņu parakstu skaita dēļ. Pēc eksperta domām, tas apliecina: Latvijas acīs nepilsoņi vienkārši neeksistē, viņus izsvītro, kaut gan viņi dzimuši un joprojām dzīvo Latvijā, taču atsakās piekrist virknei diskriminējošu parādību, kas pastāv šajā valstī.
"Kad noskaidrojās, ka liels savākto parakstu procents nāk no tiem pašiem nepilsoņiem, un viņi tika izsvītroti, it kā vispār nepastāvētu, 10 tūkstoši parakstu netika savākti. Attiecīgi diskusija par kārtējo izglītības iniciatīvu Saeimā tika apturēta," — sacīja eksperts.
Maļcevs atzīmēja, ka, visdrīzāk, pat tad, kad petīcija atkal savāks nepieciešamo balsu skaitu, Saeima vienalga atradīs veidu kā to nepieņemt izskatīšanai, jo Latvijas varas iestādes šoreiz ir cieši apņēmušās tikt vaļā no krievu valodas valsts izglītības sistēmā.
"Latvijas varas iestādes turpinās izglītības derusifikācijas procedūru, ņemot vērā esošo rietumvalstu konfliktu ar Krieviju, un rusofobās histērijas kūdīšanu, ko mēs bieži vērojam gan televīzijā, gan citās situācijās," — noslēgumā teica eksperts.
