RĪGA, 8. decembris — Sputnik, Dmitrijs Jermolajevs. Pirms dažām dienām avīze Neatkarīgā Rīta Avīze pārsteidza tās lasītāju publiku ar Bena Latkovska rakstu. Kolonists raksta, ka daži nacionāli norūpējušies spēki varētu pacensties izjaukt izglītības reformu, lai nepieļautu latviešu skolu rusifikāciju.
"Visticamāk, pret jebkādu latviešu un krievu valodā runājošo bērnu segregācijas nojaukšanu iestāsies tieši tie, kuri sevi dēvē par latvisko interešu aizstāvjiem, bet kuri praksē vēlas saglabāt etnisko segregāciju," apgalvo Latkovskis.
Pēc viņa domām, nacionālisti nobijušies, ka krievu bērnu vecāki pēc bilingvālās izglītības likvidēšanas sūtīs savus bērnus uz latviešu skolām, kas ātri vien izmainīs to nacionālo sastāvu un novedīs pie rusifikācijas.
Pie sazvērestības teorijas mēs atgriezīsimies vēlāk, tikmēr apdomāsim, vai patiešām pastāv latviešu skolu rusifikācijas draudi. Te absolūti nopietni varētu domāt, ka pastāv, it īpaši Rīgas mikrorajonos, kur krievvalodīgo iedzīvotāji skaitliski dominē.
Padomājiet paši, kāda jēga vecākiem pēc bilingvālās izglītības atcelšanas atdot bērnus jau bijušajās krievu skolās, kur pedagogi ar nedzimto latviešu valodu mācīs bērnus viņiem svešā valodā. Labāk jau uzreiz sūtīt latviešu skolā, kur skolotājiem tā būs vismaz dzimtā valoda. Kā arī vecāki turpmāk centīsies izvēlēties skolu tuvāk mājām, kura visticamāk būs tieši latviešu skola.
Un kas notiks skolas gaiteņos starpbrīžos? Protams, ka bērni runās dzimtajā valodā. Un jau sen ir atzīts, ja latviešu bērnudārzā parādās vismaz viens krievu bērns, tad visi bērni sāk runāt krieviski. Tās ir nacionālās mentalitātes īpašības, kuras neviens nav atcēlis.
Es pat nerunāšu par slenga tēmu, kurš tāpat tiek izmantots neformālā gaisotnē vecāko klašu komunikācijā. Te pat nenākas zīlēt, kādā valodā lamāsies skolēni, turklāt latvieši jau arī bez tā izmanto krievu lamuvārdus.
Un ko nu tur runāt par skolu dēkām. Atkal, ņemot vērā nacionālās mentalitātes īpašības, krievu bērni ir vairāk passionāri, tādēļ skaidrs, kas iekaros latviešu vecāko klašu skolnieču sirdis. 12 gadu apmācības apstākļos, kad bērni mācās skolā līdz 18-19 gadiem, skolas laiku mīlas dēkas ir neizbēgamas.
Un tagad padomāsim, kam ir nepieciešama latviešu skolu rusifikācija. Nacionālā apvienība, kura lobē bilingvālās izglītības likvidēšanu, ir saistīta ar tādiem politiķiem kā Aivars Lembergs un Juris Savickis — abi ir par daudznacionālas Latvijas celšanu. Interesanti arī tas, ka cīņai ar nenosauktajiem nacionālistiem, kuri tiecas pēc rusifikācijas, ķērās klāt tieši Neatkarīgā Rīta Avīze, kur ir stipra Lemberga ietekme.
Tādēļ, ja latviešu skolu rusifikācija izdosies, tad tā būs visģeniālākā Lemberga un Savicka politiskā operācija. Popularizētais "Trojas zirgs" Nacionālās apvienības personā izdarīs savu lietu, pēc kā varēs "aizjūgt" prom no Saeimas. Savukārt nacionāli noskaņotie vēlētāji nepiedos Raivim Dzintaram un viņa kolēģiem faktisko skolu rusifikāciju, taču tas jau būs pavisam cits stāsts.
