07:28 07 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2060
  • RUB89.8825
  • RUB89.8825
Krievijā
Saņemt īso saiti
31

Baltijas valstis pārkāpj pilsoņu tiesības uz mediju brīvību un viedokļu izpausmes brīvību, atgādināja Krievijas Ārlietu ministrijā.

RĪGA, 13. janvāris - Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija apsveica mediju darbiniekus profesionālajos svētkos un atgādināja par vajāšanu, kurai tiek pakļauti žurnālisti visā pasaulē, tai skaitā Baltijas valstīs.

Krievijas preses diena tiek atzīmēta 13. janvārī - 1703. gada 2. janvārī (pēc vecā stila) Maskavā iznāca pirmais krievu laikraksts.

Kā atgādināja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā, pašmāju žurnālistikas vēsture pārsniedz 300 gadus, un mūsdienu Krievijas prese turpina sekot tās labākajām tradīcijām. Krievija secīgi cīnās par viedokļu izpausmes brīvības pamatprincipiem, ieskaitot masu informācijas brīvību un brīvu pieeju informācijai.

"Turklāt regulēšanas pastiprināšana Rietumos un faktiskā to attīrīšana no informācijas avotiem, kas sniedz alternatīvu viedokli, kļūst par pamattendenci. Nācās konstatēt, ka žurnālistu tiesību ierobežošana kļūst arvien izplatītāka, pie tam atsevišķas valstis ir radījušas īstus valsts spiediena mehānismus uz "nelabvēlīgiem" mediju pārstāvjiem. Krievija kategoriski iebilst pret šādām praksēm un uzstāj uz stigru universālo mediju brīvības principu ievērošanu," teikts ES Ārlietu ministrijas paziņojumā oficiālajā Facebook lapā.

Krievijas ĀM atgādināja par situāciju ar masu medijiem Ukrainā, kur līdz šim nav nosaukti vainīgie Anatolija Kļana, Antona Vološina, Igora Korneļuka, Andreja Stenina, Andrea Rokeli, Oļesa Buzinas, Sergeja Dolgova, Vjačeslava Veremija, Pāvela Šeremeta un citu žurnālistu slepkavībās. Ukrainā turpinās vardarbība pret mediju pārstāvjiem, kas notiek ar oficiālās Kijevas faktisko piekrišanu.

Tāpat Ārlietu ministrijā atgādināja par atklātu cenzūru, ar ko nodarbojas sociālie tīkli attiecībā uz Krievijas medijiem, un atzīmēja, ka šajās darbībās saskatāms skaidrs politiskais zemteksts, kas virzīts uz ASV valdības ārējās politiskās nostādnes realizāciju. No globālā ētera tiek izspiesti informācijas avoti, kas sniedz alternatīvu skatījumu uz notikumiem pasaulē un veido informācijas konkurenci Rietumu medijiem.

"Žurnālistu tiesību pārkāpumi Baltijas valstīs izraisa nopietnas bažas. 2019. gadā Lietuvas parlamentārieši aicināja bloķēt piekļuvi vietnei "Sputnik Lietuva", bet informācijas aģentūras galvenais redaktors M. Kasems tika aizturēts un izraidīts no valsts uz pieciem gadiem. No 2020. gada 1. janvāra "Sputnik Igaunija" darbinieki pārtrauca darbu kriminālvajāšanas draudu dēļ. Līdzīga situācija izveidojusies Latvijā: aizliegta septiņu "RT" grupas kanālu retranslācija, slēgts Pirmais Baltijas kanāls. 2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja informācijas portālu "Sputnik Latvija" un "Baltnews" septiņus darbiniekus. Mēs novērtējam šīs agresīvās darbības kā demokrātiskās sabiedrības pamatprincipu – mediju un viedokļu izteiksmes brīvības – pārkāpuma kliedzošu piemēru.

2020. gada 24. decembrī Valsts domes deputāti vērsās pie Eiropas valstu parlamentiem ar aicinājumu nosodīt vārda brīvības ievērošanas starptautisko saistību pārkāpumus Latvijā, kā arī atbalstīt masu informācijas līdzekļu brīvo darbu, uzstāties pret spēka metožu un cenzūras pielietošanu, kā rīkus politiskajā cīņā un informatīvajā konkurencē," teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nobeigumā Ārlietu ministrija pauda cerību, ka patiesās demokrātijas un vārda brīvības principi tomēr gūs priekšroku.

Pēc temata

Par ko cīnījās? Latvijas varasiestādes aizrāvušās propagandas spēlēs
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Putins nosauca veidu, kā aizsargāt Krievijas medijus no uzbrukumiem ārzemēs
KLDP iesaka stingru atbildi Latvijai par soļiem pret krievvalodīgajiem žurnālistiem
Tagi:
Sputnik, mediji, Ārlietu ministrija

Galvenie temati