Politika

Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju

© Sputnik / Sergey MelkonovПеревалка угля в Рижском порту
Перевалка угля в Рижском порту - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvija nevar atklāti naidoties ar Krieviju, vienlaikus lūdzot sūtīt kravas caur tās teritoriju, uzskata senators Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 21. decembris - Sputnik. Krievijai nav jāatbalsta Latvija tranzīta jautājumos, uzskata senators Aleksejs Puškovs. Politiķis sašutis par Latvijas Ārlietu ministrijas vadītāja Edgara Rinkēviča vārdiem, kurš paziņoja, ka ar Krievu ir jāsadarbojas Baltijas Republikai izdevīgajos jautājumos, turklāt jāatbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas un politiskais nosodījums. Piemēram, vēsturiskajos jautājumos, kur pastāv domstarpības.

Клайпедский морской порт - Sputnik Latvija
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"

"Rīgā vēlas atdalīt politiku attiecībā uz Krieviju no tranzīta tēmas. Tāda ir Latvijas Ārlietu ministrijas vadītāja Rinkēviča "formula", kas ir pazīstams ar savu rusofobiju un Krievijas salīdzināšanu ar Trešo Reihu. Proti, Latvija atklāti naidosies ar Krieviju; pieprasīs ES sankciju saglabāšanu un paplašināšanu; izvietos NATO karaspēku; visādi kaitēs Krievijai EDSO un Eiropas Padomē; slēgs Krievijas medijus, tādus kā RT; vajās tiesībsargus, kas pārstāv krievu kopienu; uzsāks krimināllietas pret krievvalodīgiem žurnālistiem, kuri sadarbojas ar RIA Novosti, pretendēs uz mūsu teritoriju - Pitalovas rajonu utt., un pie tām lūgs mūs saglabāt Krievijas tranzītu caur Latviju.

Tas nav pieļaujams, it īpaši, tāpēc ka Krievijai ir savas jaunas ostas un kravas termināļi Baltijas jūras austrumkrastā. Lai Latvijas ārlietu ministrs meklē, ar ko nodarboties vietējām ostām un dzelzceļam, un skaidro bez darba palikušajiem Latvijas pilsoņiem, ka viņa politikas formula attiecībā uz Krieviju ir cietusi neveiksmi," raksta Puškovs Telegram kanālā.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā. TM vēstulē pievērsa uzmanību birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanas procesā, kas samazina to apjomus. Tagad shēma ir sekojoša: klienti izdara pasūtījumu, sarakstu apstrādā Krievijas dzelzceļa struktūra – Transporta apkalpošanas centrs, pēc tam pasūtījums jāsaskaņo Ekonomikas attīstības un Transporta ministrijās, pēc tam – atkal Krievijas dzelzceļa slēdziens. Tādējādi oktobrī nebija saskaņoti 94% no pieprasītā ogļu piegādes apjoma.

 "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

Satiksmes ministrija vēstuli saskaņoja ar ārlietu ministru un Latvijas vēstniecību Krievijā. Neviena puse neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīgā.

Перевалка угля в Рижском порту - Sputnik Latvija
Pārkrauto ogļu apjoms Rīgas ostā krities par 73%. Vēstules uz Krieviju nelīdz

"Tomēr nodalīsim to politisko situāciju, kas ir Baltkrievijā, Krievijā, kas ir mūsu, teiksim, diskusijas ar Krieviju gan par vēsturi, gan par Krimu, gan par Ukrainu, kur mums ir domstarpības. Tāpat kā situācija, kas veidojās Baltkrievijā, kur arī mūsu pozīciju skaidra. Un no kaut kādiem praktiskiem Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem. Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas – mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa – pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur, nepārkāpjot šos politiskos principus. Protams, ka saziņa bija, ir un būs. Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem. Nebrauksim pa grāvjiem. Vieni ir, kas saka, taisīsim ciet tagad pilnīgi visu ekonomisko sadarbību – tas vienkārši nav iespējams. Un otri saka – nē, ziniet, visa mūsu politiskā nostāja ir jāmet ārā, lai bizness rullē. Es nesaprotu, kas mums dažreiz Latvijā ir, ka mums kaut kā ir grūti braukt pa ceļa vidu – būt samērīgiem, būt principiāliem principiālos jautājumos, būt praktiskajiem, bet nevis nēsāties no viena grāvja otrā,” pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ziņu lente
0