RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Rīgas ostas kravu apgrozījums šī gada 11 mēnešu laikā sastādījis 21,819 milj. tonnu – par 27,4% mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš. Par to liecina ostas publicētie dati.
Lielāko pārkrauto kravu apjomu ostā veidojušas beramkravas – 12,557 milj. tonnu (-34,4%). Ģenerālo kravu apjoms sastādījis 6,739 milj. tonnu (-9,7%), lejamkravu – 2,523 milj. tonnu (-26,5%).
Lielāko daļu apstrādāto kravu struktūrā šogad veidojušas konteineru kravas, lai arī gadu iepriekš līdera vietā bija ogles. Šogad pārkrauti 4,231 milj. tonnu (-5,3%) konteineru kravu, 19,4% no kopējā kravu apjoma (gadu iepriekš – 14,9%). Šogad osta pārkrāvusi 2,6 miljonus tonnu ogļu (-72,9%). Šis apjoms veido 11,9% kopējā kravu apgrozījuma (gadu iepriekš – 31,9%).
Labība un graudu produkti 11 mēnešu laikā veidojuši 2,536 milj. tonnu (+34,5%), naftas produkti - 2,436 milj. tonnu (-28,3%), kokmateriāli - 1,998 milj. tonnu (-8%), koka granulas - 1,904 milj. tonnu (+6,4%).
2019. gadā Rīgas osta pārkrāva 32,762 milj. tonnu kravu – par 10,1% mazāk nekā gadu iepriekš, tostarp 11 mēnešu laikā – 30,04 milj. tonnu.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā. TM vēstulē pievērsa uzmanību birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanas procesā, kas samazina to apjomus.
Tagad shēma ir sekojoša: klienti izdara pasūtījumu, sarakstu apstrādā Krievijas dzelzceļa struktūra – Transporta apkalpošanas centrs, pēc tam pasūtījums jāsaskaņo Ekonomikas attīstības un Transporta ministrijās, pēc tam – atkal Krievijas dzelzceļa slēdziens. Tādējādi oktobrī nebija saskaņoti 94% no pieprasītā ogļu piegādes apjoma.
"Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.
