01:51 28 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2114
  • RUB91.7258
Krievijā
Saņemt īso saiti
53

Maskava neizslēdz iespēju izstāties no Atvērto debesu līgumu līdz ar Vašingtonas izstāšanos, paziņoja Sergejs Rjabkovs.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievija varētu izstāties no Atvērto debesu līguma, ja citas līguma dalībvalstis neizpildīs līgumā paredzētās saistības, paziņoja RIA Novosti Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Es neizslēdzu šo variantu. Es neizslēdzu arī nekādus citus, tai skaitā starpposma lēmumus," sacīja Rjabkovs.

Viņš atzīmēja, ka no "līgumā paliekošo valstu, pirmām kārtām ASV sabiedroto, kooperācijas spēju" pakāpes ir atkarīga Maskavas turpmākā rīcība.

"Tām ir jādara skaidrs sev: katra minstināšanās vai neskaidrību diena attiecībā uz to, ka tās nenodos novērošanas lidojumu gaitā ievākto informāciju valstij, kas nav līguma dalībniece, jeb ASV, ka viņi neliks šķēršļus mūsu lidojumiem virs Amerikas militārajiem objektiem viņu teritorijā – katra minstināšanās diena šajā jautājumā no viņu puses pastiprina to atbildību par turpmāko līguma likteni," paskaidroja Rjabkovs.

Atgādināsim, ka ASV, izstājoties no līguma, cenšas nezaudēt labumus, kurus tas sniedza, uz tajā paliekošo sabiedroto rēķina. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, Vašingtona aktīvi "apstrādā" visus partnerus un pieprasa sniegt rakstiskas garantijas par datu sniegšanu par to virs Krievijas veikto lidojumu rezultātiem. Taču pats līgums paredz informācijas nodošanu tikai tā dalībniekiem.

Turklāt ASV pieprasa, lai partneri aizliedz Krievijas lidmašīnām līguma ietvaros lidot virs to objektiem Eiropā, kur viņiem ir lielas militārās bāzes, tai skaitā ar bumbām, kas aprīkotas ar mazas jaudas kodollādiņiem. Tas, pēc Lavrova sacītā, arī pārkāpj līguma kārtību.

Krievijas uzstāj uz tā, lai līguma dalībnieki juridiski apliecina, ka viņi nenodos ASV datus par saviem lidojumiem virs KF un nepieņems amerikāņu lūgumus aizliegt Krievijas novērotāju lidojumus virs savām bāzēm.

Tāpat Sergejs Rjabkovs komentēja jautājumu par ASV iespējamo atgriešanos Atvērto debesu līgumā. Pēc Krievijas diplomāta sacītā, Vašingtonai nāksies rēķināties ar to, ka atgriešanās notiks ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem.

"Ja ASV nobriedīs jautājums par atgriešanos līgumā, tām nāksies to darīt uz vispārīgiem nosacījumiem, jāiziet visas procedūras, tai skaitā jāpiekrīt tiem Atvērto debesu konsultatīvās komisijas lēmumiem, kuri, kā mēs domājam, tiks pieņemti bez ASV. Savukārt ASV nāksies vienkārši tiem piekrist," sacīja Rjabkovs.

ASV prezidents Donalds Tramps maija vidū paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdza jaunu vienošanu izstrādi.

Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības līguma pārkāpumos. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Atvērto debesu līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992. gadā Helsinkos. Šobrīd līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēšanu virs EDSO dalībvalstu teritorijām ar mērķi iegūt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt uzticības stiprināšanu starp valstīm, pilnveidojot militārās darbības un ieroču kontroles jomā spēkā esošo līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

Pēc temata

KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Krievija atbildēs, nešaubieties: KF ĀM par ASV mēģinājumiem gūt militāro priekšrocību
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums

Galvenie temati