21:19 23 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1692
  • RUB89.7875
Krievijā
Saņemt īso saiti
93

Bendes bija cītīgi un punktuāli, rūpīgi uzskaitīja aizturētos un nošautos. Ne jau tāpēc, ka mīlēja kārtību – viņi cerēja uz prēmijām un palielinātām uzturdevām.

RĪGA, 11. jūnijs - Sputnik. Novgorodas apgabala valsts arhīvos dienas gaismā celtie dokumenti liecina par begalīgo nežēlību, ar ko nacisti un viņu līdzskrējēji slepkavoja vietējos iedzīvotājus okupētajās zemēs. Ar dokumentiem iepazinās RIA Novosti.

Liela daļa arhīvu attiecas uz notikumiem Bateckas rajonā – Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos, kur nomocīti un nogalināti vismaz 3,7 tūkstoši cilvēku. Iepriekš KF Izmeklēšanas komiteja noskaidroja, ka 1941.-1943.gadā tur darbojās nacistu līdzskrējēji no Latvijas. Viņu uzvārdi zināmi Krievijas Federālajam drošības dienestam, ierosināta krimināllieta par genocīdu.

Nāvessodi, viens pēc otra

Bateckas rajona Čornoje ciema padomes komisijas akts atklāj ziņas par masu nāvessodiem un spīdzināšanu, par civiliedzīvotājiem, kuri nomocīti Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos.

"Vācu fašistiskie bruņotie spēki, okupējot Černoje ciema padomes teritoriju, nekavējoties nežēlīgi izrēķinājās ar padomju pilsoņiem, masveidā nošaujot un pakarot mūsu cilvēkus," teikts dokumentā.

Komisija aptaujāja vietējos iedzīvotājus un konstatēja, ka aiz Čornoje ciema, Borovicas apdzīvotajā vietā nacisti organizējuši masveida nāvessodus – nošāvuši partizānus un cilvēkus, ko turēja aizdomās par sadarbību ar viņiem.

"Uz nāves soda vietu vācieši veda padomju cilvēkus automašīnās 3-5 cilvēku grupās, veda kājām. Nostādīja pie bedrēm un ar automāta zalvi nošāva viņus, pēc tam līķus krāva rindās bedrē un plānā kārtā uzbēra zemi. Pēc tam atkal veda jaunus cilvēkus, nošāva un krāva tajās pašās bedrēs," rakstīja komisija.

Архивный документ о расстрелах на территории Новгородской области в годы Великой Отечественной войны
© Photo Изображение предоставлено Государственными архивами Новгородской области
Arhīva dokuments par nāves sodiem Novgorodas apgabala teritorijā Lielā Tēvijas kara gados

Tā nošauti aptuveni 240 cilvēki.

Nāvessodi "tāpat vien"

Par to, kā tika organizēti masu nāves sodi Čornoje ciemā, nopratināšanā 1947.gadā pastāstīja vācu 38.armijas korpusa oficieris Minhs. Pie tam, pēc paša bendes vārdiem, viņš pats nemaz neesot zinājis, ko un par ko licis nošaut.

"Pēc tam, kad no Žestjanaja Gorka arestētie tika nogādāti Čornoje ciemā, žandarmi man par to ziņoja, un mēs braucām ārā no ciema krūmos, apmēram 700 metru attālumā uz dienvidiem no Čornoje. Turpat krūmos mani žandarbi šāva pakausī, pēc tam izraka bedri un apraka nošautos. Es atzīmēju, ka pavēle izpildīta un norādīju, ka tādi un tādi cilvēki nošauti, pierakstīju datumu un parakstījos," stāstīja vācietis.

Minhs paskaidroja, ka žandarmu komandā tulkotāja nebija, bet viņs pats krievu valodu nepārvalda.

"Tāpēc, kad mani žandarmi atveda padomju pilsoņus no Žestjanaja Gorka, es ar arestētajiem nesarunājos, viņu uzvārdus ar pavēlē minētajiem nesalīdzināju, tūlīt devu rīkojumu nošaut. Nezināju, par ko nošauj tos cilvēkus, pavēlē bija teikts, ka tie ir partizāni, tomēr nezinu, kas viņi bija patiesībā," atzina Minhs.

Tāpat viņš nezināja, cik liels skaits padomju pilsoņu nogalinātio Čornoje ciemā pirms viņa ierašanās.

"Hauptfeldfēbelis Kuncs, mana priekšgājēja Funkes vietnieks, parādīja man aiz Čornoje ciema vietas, kur bija bedres ar apbedītiem nošautajiem padomju pilsoņiem. Kuncs man stāstīja, ja šajās bedrēs aprakti ļoti daudzi padomju cilvēki, ko nošāvuši žandarmi," teica bende.

Bez noilguma termiņa

No 1941. gada jūlija līdz 1944. gada februārim hitleriešu varā pilnībā vai daļēji bija 18 rajoni no 27, kas vēlāk izveidoja Novgorodas apgabalu. Vairāk nekā divus gadus vācieši okupēja Novgorodu, Staraja Rusu, Čudovo, Solnci, Holmu. Neviens cits Krievijas reģions nebija ienaidnieku varā tik ilgu laiku, kā Novgorodas zeme. Pret padomju karavīriem, partizāniem un civiliedzīvotājiem tur darbojās ne tikai vācieši, bet arī latvieši, igauņi, spāņi un beļģi. 

Valsts Ārkārtas komisija vācu fašistisko iebrucēju ļaundarību konstatācijai un izmeklēšanai norāda, ka okupācijas periodā Novgorodas zemē gājuši bojā vairāk nekā 15 tūkstoši civiliedzīvotāju un 180 tūkstoši karagūstekņu.

"Žestjanaja Gorkā dislocētā SD vienība bija saformēta Rīgā un pārsvarā sastāvēja no latviešiem. Komandēja divi vācu virsnieki," pastāstīja Krievijas IK Novgorodas apgabala Izmeklēšanas pārvaldes īpaši svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Sergejs Kilesso.

Vienība nepārsniedza 40 cilvēkus. Izveidoja divas grupas: viena meklēja padomju varas piekritējus, otra nodarbojās tikai ar cīņu pret partizāniem, karavīriem, izlūkiem. "Abas grupas atradās Žestjanaja Gorka ciemā, tām bija divas štābiem paredzētas mājas, abas bija pakļautas vienam virsniekam," precizēja izmeklētājs.

Arestētos atveda uz Žestjanaja Gorka ciemu gan grupās, gan pa vienam. Vienus nopratināja, spīdzināja, citus uzreiz nošāva. Līķus krāva iepriekš izraktās bedrēs, pēc tam aizraka. Slepkavības ritēja vienā laidā.

Čornoje un Žestjanaja Gorka ciemu rajonā izmeklētāji atrada ne tikai apbedījumus nāves sodu vietā, bet arī vietas, kur līķi pat gulēja neaprakti. Bendes neapgrūtināja sevi ar kapu rakšanu. "Līķus vienkārši savāca un sagāza karjeros. Visa teritorija ap Žestjanaja Gorka ciemu, pēc būtības, ir viens liels kaps," uzsvēra Kilesso.

Vācu komandieri neuzticējās baltiešu bendēm tik lielā mērā, lai laistu viņus uz fronti ar ieročiem rokās. "Tādas vienības aizmugurē pildīja policijas funkcijas un rīkojās nežēlīgi, pie tam ar milzīgu baudu," atzīmēja izmeklētājs.

Bendes bija cītīgi un punktuāli, rūpīgi uzskaitīja aizturētos un nošautos. Ne jau tāpēc, ka mīlēja kārtību – viņi cerēja uz prēmijām un palielinātām uzturdevām.

Kilesso norādīja, ka soda nodaļas, pēc būtības, iztīrīja teritoriju atbilstoši vācu komandieru pavēlei par bufera zonas, "atsvešinājuma zonas" radīšanu, kurā nedrīkstēja būt neviens, kas kaut mazākajā mērā justu līdzi padomju varai.

Čornoje ciema padomes akts, tāpat kā citi šāda veida materiāli tiks iekļauti arhīva dokumentu izlases Novgorodas reģionālajā sējumā, ko plānots laiks klajā Federālā projektā "Bez noilguma termiņa" ietvaros šī gada otrajā pusē.

Pēc temata

"Pilda grabuļa funkciju": Tolstojs paskaidroja Pabrika izteikumus par latviešu leģionāriem
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV
Tagi:
Otrais pasaules karš, SS Latviešu leģions

Galvenie temati