23:21 08 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0871
  • RUB82.1046
Krievijā
Saņemt īso saiti
51

Maskavā uzskata, ka, izspēlējot kodola triecienu Krievijai, amerikāņi vēlas pieradināt iedzīvotājus pie visneticamākā scenārija un pie reizes arī nobiedēt.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Krievijas militārā doktrīna paredz kodola scenāriju tikai tādā gadījumā, ja pastāvēs drauds valsts integritātei, uzsvēra Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šerins, uzstājoties NSN ēterā.

Pēc Šerina domām, amerikāņi, apgūstot mācībās kodola triecienus Maskavai, pirmkārt, vēlas, lai iedzīvotāji pierod pie visneticamākā notikuma attīstības scenārija, otrkārt, vēlas iebiedēt Eiropas iedzīvotājus, lai attaisnotu savu raķešu izvietošanu to teritorijās.

Taču KF kodola trieciens Eiropai pats par sevi ir utopija, jo tādā gadījumā kodola inficēšanas rādiuss skars arī pašu Krieviju. Turklāt ar Eiropu Maskavai vienkārši nav nekādu konfliktu, kas spētu izraisīt šādu reakciju.

Šerins norādīja, ka ASV teritorijā nekad nav notikušas vērienīgas karadarbības, tādēļ viņi atļaujas fantazēt par kodola trieciena tēmu.

Iepriekš ziņots, ka Pentagons organizēja "nelielas" mācības, kas paredz Krievijas kodoluzbrukumu Eiropai un Savienoto valstu atbildi. Pēc ASV aizsardzības ministrijas pārstāvja teiktā ,"mācību scenārijs iekļāvis ārkārtas situāciju Eiropā, kur rit karš ar Krieviju, un KF nolemj ierobežoti izmantot nelielas jaudas kodolieroci pret objektu NATO teritorijā".

Mācību gaitā tika imitēta ASV reakcija, kuras gaitā Vašingtona "atbild ar kodoluzbrukumu Krievijai". Bija iecerēts gūt priekšstatu par to, kā Savienotās Valstis varētu reaģēt tamlīdzīgā situācijā. Mācībās piedalījās arī ASV Kongresa pārstāvji, lai izprastu, kā "norit saziņa kodolkrīzes laikā".

Tikmēr Maskava jau ne reizi vien ir uzsvērusi, ka vispār negrasās nevienam uzbrukt. Turklāt Krievijā pirmām kārtām ir gatavi dialogam un sadarbībai, nevis kodolieroču pielietošanai.

Maskavā atzīmēja, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm.

Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO ir zināms, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā, un tagad acīmredzot arī priekš tam, lai apgūtu kodolbumbu nomešanu.

Taču Krievijas Bruņotie spēki atšķirībā no NATO nepalielina karaspēku sastāvu pie robežām ar Ziemeļatlantijas alianses valstīm. Visi KF Bruņoto spēku attīstības pasākumi notiek nacionālajā teritorijā, pilnveidojot pārvaldes sistēmas un organizācijas štata struktūras esošā skaita ietvaros.

Pēc temata

Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
Sešas bāzes – viena atbilde. Kā Minska un Maskava reaģēs uz ASV spēku ielenkumu
Vašingtona ir pārskaitusies: sankcijas nes Krievijai lielu naudu
Tagi:
Pentagons, militārās mācības, kodoltrieciens

Galvenie temati