16:10 19 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Žestjana Gorka

Vēsturnieks: latviešu soda vienību dalībnieku noziegumus vairs neizdosies noklusēt

CC BY-SA 4.0 / Egorova-av-82
Krievijā
Saņemt īso saiti
262

Novgorodas apgabala FDD pārvaldes rīcībā ir soda vienību dalībnieku saraksts, kuri Lielā Tēvijas kara laika gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjana Gorka ciemā un Čornoje ciematā.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju dalības nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados temats tiek noklusēts, mūsdienu Baltijas valstu politiskajās runās tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. FDD arhīva dokumentu publiskošana apstrīd Latvijas politiķu apgalvojumus, uzskata RIA Novosti aptaujātie eksperti.

Novgorodas apgabala FDD pārvalde publiskoja soda vienību dalībnieku sarakstu, kuri Lielā Tēvijas kara gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka ciemā un Čornoje ciematā. 1967. gada dokumentā tiek minēti 19 cilvēku vārdi, kuri okupācijas gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus: Rūdolfs Grote, Oļegs Kļimovs, Sergejs Korži, Zāģers Cāģers, Kārlis Lācis, Ādolfs Klibus, Jānis Cīrulis, Haris Liepiņš, Artūrs Krīviņš un citi. Viņi visi ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas PSR. Dažiem no tiem ir norādīti militārā dienesta pakāpe, dzīvesvieta pēc kara.

Ziņu par to, vai soda vienības dalībnieki saņēmuši sodu, dokumentā nav. Ir zināms, ka Jānis Cīrulis miris Vācijā 1979. gadā. Taču citi šīs grupas locekļi joprojām var būt dzīvi.

Latvijas politiķis, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, komentējot saraksta publicēšanu, paziņoja, ka Latvijas iedzīvotāju dalības nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados temats tiek noklusēts.

"Latviešu preses un politiķu attieksme ir vienveidīga – kategoriska noklusēšana. Varētu, protams, sacīt, ka viņi sagaidīs oficiālos izmeklēšanas rezultātus un pēc tam kaut kā atsauksies uz tiem, taču arī diezin vai. Laikam arī mums ir jāsagaida oficiālās izmeklēšanas publicēšana," pateica Mitrofanovs.

Savukārt fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors, Krievijas Vēstures institūta zinātniskais darbinieks Aleksandrs Djukovs paziņoja, ka FDD publiskotie arhīva dokumenti pierāda, ka latvieši bija saistīti ar soda operācijām, savukārt Baltijas politiķi sagroza faktus.

"Tas, ka Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu sakarā ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanas faktu Novgorodas apgabalā, ko pastrādāja latviešu kolaboracionisti, – tas ir ļoti nozīmīgi. (…) Baltijas un Latvijas mūsdienu politiskajā stāstījumā tiek apgalvots, ka latviešu soda vienību dalībnieki nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. Taču šodien publicētie dokumenti no lietas materiāliem, kuri glabājas Novgorodas apgabala FDD pārvaldes arhīvā, parāda, ka Žestjanajā Gorkā slepkavības īstenoja latvieši," pateica Djukovs.

Viņš piebilda, ka daļa cilvēku, kuru uzvārdi figurē FDD publiskotajā sarakstā, dienēja Latviešu leģionā SS. "Tostarp viens no galvenajiem slepkavību dalībniekiem, cilvēks ar uzvārdu Cīrulis, pēckara laikā dzīvoja Vācijā un vadīja biedrību "Daugavas vanagi", kura vieno Latviešu leģiona veterānus. Šo biedrību arī šodien atbalsta gan Latvijas ĀM, gan Aizsardzības ministrija," atzīmēja vēsturnieks.

Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot situāciju, paziņoja, ka Latvijai un Krievija ir jāsadarbojas soda vienību dalībnieku meklējumos, kuri nogalināja mierīgos iedzīvotājus Otrā pasaules kara gados.

"Cik gadu pagājis kopš kara beigām, vajag ieviest kārtību šajās lietās. Esmu par jebkāda veida sadarbību šajā jomā," pateica Jurkāns.

Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu atbilstoši pantam "Genocīds" sakarā ar soda operāciju faktiem Žestjanaja Gorka ciema vietā, ko veica grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā.

Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku. Šobrīd atrasti aptuveni 400 mirstīgo atlieku, no zemes izvilkti ap 300. Ekshumācijas darbi turpināsies visas vasaras garumā.

Saskaņā ar arhīvu materiāliem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 soda vienības dalībnieki no Latvijas PSR.

Kurtu pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu", un pēcāk viņš nomira Vorkutas nometnē 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki aizbēga uz citām valstīm un netika sodīti.

Pēc temata

Uzturēt savējos tonusā un krievus – stresā: Simindejs par nacisma glorifikāciju Latvijā
Kas nacionālistiem prātā, tas Ārlietu ministrijai uz mēles
Lietuvā izcēlies skandāls pēc nacistu līdzskrējējam veltītas piemiņas plāksnes noņemšanas
Nacisms Latvijā – kā meža ugunsgrēks: žurnālists pastāstīja, kā cīnīties ar nacionālistiem

Galvenie temati