RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Novgorodas apgabala FDD pārvaldes rīcībā ir nacistu soda vienības dalībnieku saraksts, kuri Lielā Tēvijas kara laikā iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka ciemā un Čornoje ciematā, vēsta RIA Novosti.
FDDP sniegtais saraksts – tās ir ar roku rakstītas četras lappuses, kuras ar laiku kļuvušas dzeltenas. Saraksta sastādīšanas datums ir 1967. gads.
Dokumentā tiek minēti 19 cilvēku vārdi, kuri okupācijas gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus: Rūdolfs Grote, Oļegs Kļimovs, Sergejs Korži, Zāģers Cāģers, Kārlis Lācis, Ādolfs Klibus, Jānis Cīrulis, Haris Liepiņš, Artūrs Krīviņš un citi. Viņi visi ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas PSR. Dažiem no tiem ir norādīti militārā dienesta pakāpe, dzīvesvieta pēc kara.
Ziņu par to, vai soda vienības dalībnieki saņēmuši sodu, dokumentā nav. ir zināms, ka Jānis Cīrulis miris Vācijā 1979. gadā. Taču citi šīs grupas locekļi joprojām var būt dzīvi, pateica Novgorodas apgabala IK pārvaldes Īpaši svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Sergejs Kiļesso RIA Novosti intervijā.
"Es pat nevaru noliegt to, ka daži no noziedzniekiem, kuri uzdarbojās Žestjanaja Gorka ciemā un Čornoje ciematā, joprojām var izrādīties dzīvi," pateica Kiļesso.
Viņš atgādināja par televīzijas kadriem no Latvijas un Igaunijas, "kur laimīgi cienījama vecuma cilvēki, dzīvības pilni, ar nacistu karogiem un nacistu formastērpā skraida apkārt laukumam un izsaka nacistu sveicienus".
"Kādēļ gan kāds no viņiem nevarētu izrādīties tas, kurš uzdarbojās Žestjanaja Gorka ciemā," uzdevās ar jautājumu viņš.
Tāpat Kiļesso pieļāva, ka izmeklēšana atklās jaunus soda vienības dalībniekus, kuru vārdi iepriekš nebija zināmi.
Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu atbilstoši pantam "Genocīds" sakarā ar soda operāciju faktiem, ko veica grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā.
Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku. Šobrīd atrasti aptuveni 400 mirstīgo atlieku, no zemes izvilkti ap 300. Ekshumācijas darbi turpināsies visas vasaras garumā.
Saskaņā ar arhīvu materiāliem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 sodītāji no Latvijas PSR.
Šo grupu vadīja vācu ģenerālis Hercogs Kurts, kuru pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu" un kurš nomira Vorkutas nometnē 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki aizbēga uz citām valstīm un netika sodīti.
