RĪGA, 6. marts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par to, ka Krievija aptur PSRS un ASV noslēgtā līguma par vidēja un maza darbības attāluma raķešu likvidāciju (INF) darbību, informēja RIA Novosti, atsaucoties uz Kremļa preses dienestu.
Dekrēts stājies spēkā kopš tā parakstīšanas dienas – 4. marta.
Līgumsaistību izpildi Krievija apturēs līdz brīdim, kad ASV novērsīs pieļautos saistību pārkāpumus vai pārtrauks līguma darbību.
Kas notiks tālāk
Pēc Līguma INF apturēšanas Krievija neplāno izvietot pierobežas teritorijās līgumā minētās raķetes, atklāja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs.
"Nē, Krievijas lēmums apturēt līgumu nenozīmē, ka mēs izvietosim tādas klases raķetes pierobežas teritorijās. Tas nenotiks, līguma apturēšana to neparedz," – paziņoja Džabarovs.
Viņš norādīja, ka Krievija izvietos pierobežas teritorijā raķetes, uz ko attiecināts INF, ja tamlīdzīgas raķetes tiks dislocētas Eiropā.
"Līguma INF apturēšana nenozīmē, ka mēs izvietosim šīs raķetes, taču, ja tādas klases raķetes parādīsies Eiropā, mēs nekavējoties dislocēsim tādas raķetes pie sevis," – uzsvēra Džabarovs.
Pie tam, pēc viņa domām, ASV var piedāvāt jaunus INF variantus, iekļaujot līgumā arī citas valstis.
"Domāju, tagad ASV sāks piedāvāt dažādus variantus, iekļaujot līgumā Ķīnu, Indiju, citas valstis. Tagad lai viņi demonstrē iniciatīvu," – apliecināja V.Džabarovs.
Senators Oļegs Morozovs atgādināja, ka Līguma INF izpildes apturēšana no Krievijas puses ir piespiedu pasākums.
"Sagaidāms piespiedu pasākums. Būtu muļķīgi klauvēt pie slēgtām durvīm, pie tam vēl tādām, aiz kurām tevi grib piekrāpt. Jautājums nav par bruņošanās sacensībām, bet gan par pašaizsardzības līdzekļu pietiekamu daudzumu, kad oponents pārkāpj vienošanās," – vērtēja senators.
Viņš piebilda, ka Maskava jau ir atbildējusi uz ASV pieļautajiem līguma pārkāpumiem.
"Tā (atbilde – red.) ir asimetriska, tostarp arī no izdevumu viedokļa. Bet tas, vai ASV grib bezmērķīgi slīcināt asignācijās pašu bailes, - tā ir viņu darīšana," – piebilda O.Morozovs.
ASV vairs neatgriezīsies pie Līguma INF saistību izpildes, tāpēc Krievijai tās ievērot būtu neloģiski, uzskata Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba bijušais priekšnieks, armijas ģenerālis Jurijs Balujevskis.
"Mēs atstājam pavērtas durvis amerikāņiem un esam gatavi izvērtēt atgriešanos pie līguma izpildes. Taču amerikāņi neatgriezīsies pie tā izpildes, un arī mums nebūtu loģiski pēc prezidenta nospraustā uzdevuma – izstrādāt sauszemes kompleksus uz "Kalibr" bāzes utt. – atgriezties pie līguma INF noteikumu izpildes," – paskaidroja Balujevskis.
Līdzīgu viedokli pauda arī Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Švitkins.
"Diemžēl ir maz ticams, ka Amerikas Savienotās Valstis atgriezīsies pie līguma izpildes, jo viņi loloja nodomu izstāties no tā jau iepriekš, tikai meklēja ieganstu, lai izstātos. Cerība mirst pēdējā, taču es uzskatu, ka ASV atgriešanās pie līguma izpildes ir maz ticama," – uzsvēra Švitkins.
Kas ir INF
Līgums INF, kas tika parakstīts 1987. gadā, aizliedz sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus. Krievija norāda, ka stingri ievērojusi līgumā paredzētās saistības. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka ASV apsūdzības par Krievijas pieļautajiem INF pārkāpumiem nav pamatotas, turklāt raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, izmēģināta līgumā atļautajā attālumā.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atzīmēja, ka Vašingtona nav uzrādījusi pierādījumus, kuri apliecinātu: raķetes darbības attālums pārkāpj līgumu. ASV atteicās piedalīties brīfingā, kurā tika demonstrēta raķete, - Savienotās Valstis vienkārši pieprasīja tās likvidāciju. Vašingtona uzskata, ka šis solis ir nepieciešams līguma saglabāšanai. Krievijas ĀM un ASV Valsts departamenta diskusija par INF saglabāšanu Pekinā beidzās bez rezultātiem.
Vienlaikus Krievijai ir nopietnas pretenzijas pret ASV jautājumā par Līguma INF noteikumu izpildi. KF prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka starp tām ir sauszmees bāzes sistēmu Aegis izvietošana Rumānijā un Polijā. "Tas ir tiešs Līguma par vidēja un maza darbības attāluma raķešu likvidāciju pārkāpums, jo šīs iekārtas (..) jūrā tiek izmantotas tāda tipa raķešu palaišanai. Tagad tās pretēji līgumam parādījušās uz sauszemes," – uzsvēra Putins.
1. februārī ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka 2. februārī Vašingtona iniciēs līguma pārtraukšanas procedūru. Valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka līgums tiks lauzts, "ja Krievija sešu mēnešu laikā neatgriezīsies pie līguma pilnīgas un pārbaudāmas ievērošanas". 2. februārī KF prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Krievija simetriski atbildēs uz ASV lēmumu un apturēs līguma darbību. Viņš uzsvēra, ka Krievija neiesaistīsies dārgās bruņošanās sacensībās. Savukārt ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Krievija, protams, reaģēs uz draudiem, ko rada ASV izstāšanās no Līguma INF.
