14:55 24 Aprīlis 2019
Tiešraide
  • USD1.1245
  • RUB71.6763
Graudu kravas izkraušana ostā

Baltiju nebaros: KF būvē labības termināļus ar rezerves jaudu

© Sputnik / Владимир Астапкович
Krievijā
Saņemt īso saiti
68

Labības termināļu jaudas, kurus plāno uzbūvēt Krievijas Baltijas jūras piekrastē, pārsniedz apjomus, kuri šobrīd iet cauri Baltijas valstu ostām.

RĪGA, 31. janvāris – Sputnik. Krievija 2017./2018. lauksaimniecības gadā (no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam) palielinājusi labības piegādes Baltijas valstu ostu virzienā vairāk nekā divas reizes, kas kārtējo reizi izraisīja diskusijas par nepieciešamību būvēt savus labības termināļus Baltijas jūras piekrastē, raksta žurnāls "Agrobiznes".

Labības eksports 2017./18. lauksaimniecības gadā sastādīja 52,422 miljonus tonnu, tostarp 40,449 miljonus tonnu kviešu. Pēc iepriekšējā lauksaimniecības gada rezultātiem, Krievija ieņēma pirmo vietu pasaulē pēc kviešu eksporta, apsteidzot gan ASV, gan Eiropas Savienības valstis. Nākamajā lauksaimniecības gadā Krievija, saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas prognozēm, varētu eksportēt 42 miljonus tonnu labības, tostarp 36 miljonus tonnu kviešu.

Šobrīd specializēti labības termināļi Krievijas Baltijas jūras piekrastē ir tikai Kaļiņingradā. Vietējā ostā darbojas komplekss "Sodružestvo-Soja", kurš pieņem importa izejvielas grupas rūpnīcām un izkrauj eksportam paredzēto pārstrādes produkciju. Ar Krievijas labību šis komplekss nestrādā. Tāpat Kaļiņingradā darbojas "Portovij elevator", kurš piedāvā eksporta labībās iekraušanas darbus, taču tā faktiskais kravu apgrozījums ir nenozīmīgs – ap 55 tūkstošiem tonnu. Pilsētas nošķirtais stāvoklis un attālums no labību ražojošajiem rajoniem neļauj cerēt uz lielu apjomu.

Mazos daudzumos produkciju pārkrauj Sanktpēterburgas Lielā osta – gan eksporta, gan importa piegādēm.

Līdz ar to Krievijas labības ražotāji izmanto kaimiņvalstu ostas. 2017./18. lauksaimniecības gadā labības dzelzceļu pārvadājumu apjoms no Krievijas Baltijas valstu ostu virzienā palielinājies vairāk nekā divas reizes – līdz 1,6 miljoniem tonnu, tostarp Latvijas Liepājas ostas virzienā – 700 tūkstoši tonnu.

Tas kārtējo reizi izraisīja diskusijas par nepieciešamību būvēt labības termināļus Baltijas jūras baseinā.

Par lauksaimniecības pieņemšanas punkta izveidošanas plāniem Baltijas jūras reģionā paziņoja kompāniju grupa "Novotrans". Projekta "Lugaport" ietvaros līdz 2022. gadam plānots Ust-Lugas ostā izveidot sešu miljonu tonnu labības pārkraušanas jaudas ar 300 tūkstošu tonnu skābbarības parku. Kompleksa piestātnes ar dziļumu 16-16,5 metri būs paredzēti kuģu uzņemšanai ar 15,5 metru iegrimi.

Arī Primorskas ostā paziņots pat termināļa celtniecību ar caurlaides jaudu 2 miljonu tonnu apmērā gadā. Objekta celtniecību plānots pabeigt līdz 2022. gadam. Paredzētajai celtniecības vietai nav savienojuma ar dzelzceļu un atrodas sešu kilometru attālumā no stacijas Jermilova, tāpēc būs nepieciešam savienojošo dzelzceļa sliežu ielikšana. Turklāt attīstība nepieciešama atzaram Viborga – Primorska – Jermilova, kurā ir viens sliežu ceļš un tas praktiski nav elektrificēts. Tajā kursē piepilsētas pasažieru vilcieni, taču kravu pārvadājumu nav.

Labības pārkraušanas termināļu celtniecības perspektīvas Baltijas jūras piekrastē nav viennozīmīga, teikts rakstā. Lielākā daļa Krievijas izejvielu tiek sūtīta uz Melnās jūras un Vidusjūras reģioniem. Augsta pieprasījuma nosacījumos uz labības iekraušanu dziļūdens ostās dažiem eksportieriem ir grūti iegūt piekļuvi šim resursam, bet tā tarifi ir augsti. Par ierobežojumu kalpo autoceļu un dzelzceļu caurlaides spēja dienvidu reģionā. Tā rezultātā daudziem piegādātājiem, kuri atrodas tālu no dienvidu ostām, labāka varētu kļūt iekraušana ziemeļu subjektu kompleksos.

Taču, visticamāk, agri vai vēlu objektu deficīts Krievijas dienvidos tiks likvidēts pateicoties jaunu termināļu būvniecībai. Tādā gadījumā labības pārkraušanas pieprasījums Baltijas jūrā varētu samazināties, ja Krievija līdz tam laikam nenostiprinās savas pozīcijas Ziemeļeiropas, Rietumeiropas tirgos un citos ne dienvidu virzienos. Tādā gadījumā specializēti termināļi Baltijas jūrā var palikt neaizpildīti, kas rada risku investoriem.

Pēc temata

Krievijas un Baltkrievijas eksports turpina "barot" Latviju
Dārgi un politiski nepareizi: Krievija neatgriezīs ogles Latvijā
Medvedevs: Latvija neko nespēs ražot bez izejvielām no Krievijas

Galvenie temati