09:17 17 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1031
  • RUB70.6403
Vēsturnieks, fonda Vēsturiskā atmiņa direktors Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atgādināja par Baltijas kolaboracionistu dalību Ļeņingradas blokādē

© Sputnik / Александр Натрускин
Krievijā
Saņemt īso saiti
128

Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs informēja, ka 1942. gada janvārī un februārī blokādē piedalījās no latviešiem un igauņiem veidotie policijas bataljoni, no 1943. gada blokādē tika iesaistīta arī Waffen SS brīvprātīgo brigāde.

RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Vēsturnieks, fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs apņēmies apspriest jautājumu par Baltijas kolaboracionistu dalību Ļeņingradas blokādē.

"Baltijas kolaboracionistu dalība Ļeņingradas blokādē parasti mums paliek kaut kur perifērijā, taču tā bija pietiekami nozīmīga," – Djukovs pastāstīja Ļeņingradas blokādes laušanas 75. gadadienai veltītajā pasākumā, vēsta RIA Novosti.

Viņš atgādināja, ka 1942. gada janvārī un februārī blokādē piedalījās no latviešiem un igauņiem veidotie policijas bataljoni, no 1943. gada blokādē tika iesaistīta arī Waffen SS brīvprātīgo brigāde.

Viņš piebilda, ka latviešu vienības aktīvi piedalījās Ļeņingradas blokādē, taču gandrīz neviens no tās dalībniekiem nav saņēmis sodu: "Kad mēs skatāmies uz padzīvojošo esesiešu gājieniem 16. martā (Latvijā – red.), mēs nevaram pateikt, iespējams, kāds no šiem cilvēkiem piedalījies Ļeņingradas blokādē," – viņš piebilda.

"Mēs plānojam tuvākajā laikā izdot īpašu krājumu, kurā tiks izskatīts jautājums par latviešu un igauņu kolaboralcionistu atbildību par dalību Ļeņingradas blokādē, kā arī aprakstītas rekomendācijas sabiedriskajām organizācijām, Krievijas izpildu un likumdošanas varai par to, ko iespējams darīt šajā jomā, lai noziedznieki saņemtu pelnīto sodu," – atklāja vēsturnieks.

27. janvārī Sanktpēterbuga atzīmēs Ļeņingradas pilnīgu atbrīvošanu no fašistiskās blokādes Lielā Tēvijas kara laikā.

Ļeņingradas blokāde, kas sākās 1941. gada 8. septembrī, ilga gandrīz 900 dienas. Vienīgais ceļš – "Dzīvības ceļš", pa kuru uz pilsētu tika nogādāta pārtika, veda pa Lādogas ezera ledu. Blokāde tika pārrauta 1943. gada 18. janvāri, taču līdz tās pilnīgai laušanai 1944. gada 27. janvārī palika vēl vesels gads. Dažādi dati liecina, ka blokādes gados pilsētā gājuši bojā no 400 tūkstošiem līdz 1,5 miljonam cilvēku. Tikai 3% no viņiem gāja bojā uzlidojumos un artilērijas apšaudēs, pārējie miruši badā.

Jāpiebilst, ka 2012. gadā vēsturnieks Aleksandrs Djukovs un viņa kolēģis Vladimirs Simindejs pasludināti par persona non grata Latvijā. Tolaik viņi gatavojās atvest uz Rīgu izstādi "Aizdzītā bērnība: uz Latvijas teritoriju aizdzīto bērnu liktenis, 1943.-1944. gg." Valsts Ārlietu ministrija nekavējoties nosodīja pasākumu kā "vēstures falsifikāciju". 2014. gada augustā Djukovam tika liegta iebraukšana Viļņā, kad vēsturnieks gatavoja grāmatas "Holokausta priekšvakarā" prezentāciju. Tā ir dokumentu izlase par padomju represijām 1940.-41.gg. Lietuvā un lietuviešu aktīvistu darbībām.

Latvijas pārstāvji pūlējās slēgt vēsturniekam iebraukšanu arī Eiropas Savienības valstīs. 2014. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī komunistiskās partijas biedre Inese Vaidere lūdza priekšsēdētāju pasludināt Djukovu persona non grata visās ES valstīs. viņu aizkaitināja vēsturnieka grāmata, kas veltīta cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā 2014. gadā. Krievu zinātnieks iepazīstināja EP ar savu darbu. I.Vaidere bija sašutusi par to, ka Lietuvā un Latvijā "aizliegtais" Djukovs ielaists Eiropas Parlamentā.

Pēc temata

Krievijas vēstniecību Latvijā pārsteigusi Waffen SS līdzskrējēju stūrgalvība
"Labie puiši" SS formastērpos: kā veidojies somu leģionāru tēls
Sergejs Lavrovs: nacisma glorifikācija Latvijā kļūst atbaidoša

Galvenie temati