10:11 24 Janvāris 2019
Tiešraide
  • USD1.1367
  • RUB75.2297
Krievijas Federācijas vēstnieks Igaunijas Republikā Aleksandrs Petrovs

Krievijas vēstnieks Igaunijā pastāstīja par sarunu valsts Ārlietu ministrijā

© Sputnik / Вадим Анцупов
Krievijā
Saņemt īso saiti
Ukraiņu karakuģu "miermīlīgā" provokācija Melnajā jūrā (25)
53

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Petrovs sarunas gaitā Igaunijas Ārlietu ministrijā norādīja, ka KF uzskata: incidentā Kerčas šaurumā vainīga Ukraina.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Krievijas Federācijas vēstnieks Igaunijas Republikā pastāstīja Sputnik Igaunija par sarunu Igaunijas Ārlietu ministrijā.

Iepriekš vēstīts, ka trīs Ukrainas JKS kuģi svētdien, 25. novembrī, nelikumīgi šķērsoja Krievijas jūras robežu. Tie bīstami manevrēja un nereaģēja uz Krievijas kuteru un kuģu prasībām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka incidents ir "ļoti bīstama provokācija, kurā nepieciešama nopietna izmeklēšana". Viņš piebilda, ka pēc Ukrainas JKS provokācijas Melnajā jūrā situācijā nav nepieciešama noregulēšana – Krievijas valsts robežas pārkāpējus jau nomierinājuši Krievijas robežsargi. Krievijas ĀM norādīja, ka par spriedzes pieaugumu Azovas un Melnās jūras akvatorijā vainīga ir Ukraina, un uzsvēra: KF nepieļaus uzbrukumus savai suverenitātei.

Ukrainas kuģi ar 24 jūrniekiem aizturēti, trīs ukraiņu karavīri guvuši ievainojumus, nogādāti slimnīcā un saņem medicīnisko palīdzību, jūrnieku dzīvības nekas neapdraud. Pēc incidenta pret viņiem ierosināta krimināllieta par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

28. novembrī Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca KF vēstnieku, lai paustu savu sašutumu par Krievijas robežsargu darbībām.

Aleksandrs Petrovs pastāstīja,ka Igaunijas ĀM aicinājusi Krieviju nekavējoties atbrīvot kuģus un aizturētos Ukrainas karavīrus, kā arī atturēties no bruņoto spēku un ieroču lietošanas tamlīdzīgās situācijās. Igaunijas ĀM uzsvēra, ka Maskavas pienākums esot garantēt navigācijas brīvību Ukrainas un citu valstu kuģiem Kerčas šaurumā un Azovas jūrā saskaņā ar starptautiskajā tiesībām.

Savukārt Krievijas vēstnieks pavaicājis, vai Igaunijas ĀM izsaukusi arī Ukrainas pagaidu pilnvaroto lietvedi Igaunijā un izteikusi līdzīgus aicinājumus. A.Petrovs norādīja Igaunijas ĀM, ka Krievija uzskata Ukrainu par "visas šīs ieplānotās atklātās prokvokācijas iniciatoru".

Diplomāts pavaicāja, kā reaģētu jebkura cita valsts, tostarp arī Igaunija, ja tās teritoriālajos ūdeņos iebruku ārvalstu karakuģi. "Tādā gultnē ritēja mūsu saruna," – piezīmēja Petrovs.

Vēstnieks pastāstīja, ka nav saņēmis no Igaunijas atklātu atbildi uz saviem jautājumiem. Saprotams, teica Petrovs, ka Krievijas un Igaunijas viedoklis par notikumiem Kerčā radikāli atšķiras.

"Igaunija izteica versiju par to, ka par visu šo nelaimju un bēdu sākumpunktu kļuvusi "Krimas aneksija". Uz to atbildēju: ja runāt par kādu sākumpunktu, tad tas bija pretvalstiskais apvērsums Kijevā 2014. gadā un nacionālradikāļu nākšana pie varas, kā arī no viņu puses izskanējušie draudi Krimas iedzīvotājiem," – uzsvēra Krievijas diplomāts.

A.Petrovs pauda cerību, ka rietumvalstis, piemēram, Vācija spēs ietekmēt Kijevu, lai nepieļautu jaunas provokācijas.

"Piemēram, tas tika apspriests Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kancleres Angelas Merkeles, kā arī Krievijas un Vācijas ārlietu ministru Sergeja Lavrova un Haiko Māsa telefona sarunās," – viņš paskaidroja.

"Ceram, ka šos signālus Kijeva uztvers nopietni," – noslēgumā piebilda Krievijas vēstnieks Igaunijā.

Temats:
Ukraiņu karakuģu "miermīlīgā" provokācija Melnajā jūrā (25)

Pēc temata

Ukrainas robežsardze aizturējusi 15 kuģus par apstāšanos Krimas ostās
Putins par incidentu Melnajā jūrā: Porošenko vajadzīga provokācija pirms vēlēšanām

Galvenie temati