RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Latvijas vadība komentēja straujo Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanos; Saeimā, tostarp aicināja izmeklēt incidentu ar provokāciju Kerčas šaurumā.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka Kerčas šauruma incidenta laikā Krievija pārkāpusi starptautiskā likuma normas. Latvijas Republikas vadītājs aicināja starptautisko sabiedrību reaģēt uz situāciju.
Strongly condemn Russian aggression against #Ukraine. Blocade of the Sea of Azov and capture of Ukrainian vessels in #KerchStrait is a clear violation of international law. International community must respond.
— Valsts prezidents (@Rigas_pils) 26 ноября 2018 г.
Latvijas ĀM kārtējo reizi pauda atbalstu Ukrainai, nosaucot Krievijas rīcību Kerčas šaurumā par "agresīvām".
"Latvija nosoda Krievijas agresīvo rīcību Melnajā un Azovas jūrā un aicina Krieviju ievērot starptautiskās tiesību normas, nekavējoties pārtraucot agresīvu rīcību Melnajā un Azovas jūrā. Latvija aicina pārtraukt kuģu satiksmes blokādi un garantēt netraucētu jūras satiksmi. Latvija pauž atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un tās robežu neaizskaramībai un aicina starptautisko sabiedrību ar stingru un konsekventu rīcību atbildēt uz Krievijas agresīvo rīcību," teikts valsts ĀM paziņojumā.
Saeimas deputāts no Nacionālā bloka Jānis Dombrava aicināja Latviju reaģēt uz incidentu ar ukraiņu provokāciju Kerčas šaurumā.
"Pie Krievijas okupētās Krimas Krievijas flote taranē un aiztur Ukrainas flotes kuģus. Ja pārējā pasaule klusē, tad šāda visatļautība noved pie tālākas Krievijas ekspansijas un cilvēku upuriem. Esmu rosinājis sasaukt Saeimas sadraudzības grupas ar Ukrainas parlamentu sanāksmi, lai vienotos par tālāko Saeimas rīcību," uzrakstīja Dombrava savā Facebook.
Cits nacionāli noskaņotais politiķis, Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks atkal aicināja boikotēt Krievijā ražotās preces pēc incidenta Kerčas šaurumā.
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas locekle, vecākā padomniece ANO Attīstības programmas Ukrainas korupcijas apkarošanas jautājumos Inese Voika uzsvēra, ka secinājumus var veikt tikai pēc pilnas un vispusīgas Kerčas šauruma incidenta izmeklēšanas.
"Mēs aicinām, lai tiek veikta izmeklēšana sakarā ar to, kas tad notika jūras ūdeņos, kurš pārkāpa starptautiskās vienošanās. Ir ļoti svarīgi tikt skaidrībā, kurš pārkāpa starptautiskās saistības, pirms runāt par deeskalāciju," paziņoja Voika radio Baltkom ēterā.
Provokācija Kerčas šaurumā
Trīs Ukrainas JKS kuģi svētdien, 25. novembrī, nelikumīgi šķērsoja Krievijas jūras robežu. Kuģi "Berdjansk", "Ņikopoļ" un "Jani Kapu", pārkāpjot ANO Jūras likumdošanas konvencijas 19. un 21. pantu iegāja īslaicīgi slēgtajā Krievijas akvatorijā un vairāku stundu garumā veica bīstamus manevrus.
Reakcija uz likumīgām viņus pavadošo Krievijas kuteru un kuģu prasībām no Ukrainas kuģu puses nesekoja, tika pieņemts lēmums pielietot ieročus.
Maskava uzsvēra, ka incidenta laikā Krievijas robežsargi rīkojās atbilstoši starptautisko un iekšējo likuma kārtību. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs raksturoja notikušo kā ļoti bīstamu provokāciju, kura prasa nopietnu izmeklēšanu. Krievijas ĀM paskaidroja, ka drošības pasākumi Kerčas šaurumā tika veikti, ņemot vērā draudus Krimas tiltam. Iestādes oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca incidentu par "gļēvulīgu provokāciju", kuru Kijeva pastrādāja ar "svešām rokām" – ar karavīriem, kuri "tika upurēti".
Vašingtona aicināja Maskavu un Kijevu uzsākt tiešās pārrunas valsts pirmo personu līmenī, lai noregulētu situāciju Kerčas šaurumā. Briselē uzstāj uz abu bušu savaldību situācija deeskalācijai. Francija paudusi dziļas raizes saistībā ar konfliktu, aicinot puses izrādīt maksimālu savaldību un izvairīties no jebkādas militāras eskalācijas. Beļģijas parlamentā norādīja, ka Krievija rīkojusies atbilstoši starptautiskā likuma normām, atrodoties "aizsardzības puses pozīcijā, nevis pārkāpēja pozīcijā".
"Jūras terorisms" un kara stāvoklis
Situācija Azovas jūrā saasinājās šī gada martā, kad Ukraina aizturēja Krievijas kuģi "Nord". Zvejas kuģa ekipāža – desmit cilvēki – ir Krievijas pilsoņi. Kuģa kapteinim draud sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem par nelikumīgu Krimas apmeklējumu "ar mērķi kaitēt valsts interesēm". Augustā Hersonā tika aizturēts tankkuģis "Mehaņik Pogodin", mēģinājumi iegūt atļauju uz iziešanu akvatorijā pagaidām nav devuši rezultātus.
Krievijas varasiestādes nosauca Kijevas darbības par "jūras terorismu" un uzsāka stingrākas kuģu pārbaudes Azovas jūras Krievijas zonā. Ukraina nosauca šādu rīcību par "skarbu kuģu aizturēšanas un pārbaudīšanas politiku". Pie tam Krievijas Federālā drošības dienesta Krimas robežsardzes pārvalde informēja, ka pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām, bet Ukrainas ĀM atzina, ka Krievijas robežsargi pārbaudēs nekādus protokolus nepārkāpj.
Uz incidenta fona ar Krievijas robežas pārkāpumu, ko veica ukraiņu kuģi, Ukrainas prezidents Petro Porošenko ieviesa kara stāvokli 10 valsts apgabalos pie Krievijas robežām, kā arī pie Melnās un Azovas jūras. Īpašais režīms stājas spēkā no 28. novembra plkst. 9:00 uz 30 dienu termiņu.
