08:41 22 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā

Latvija varētu palikt bez Krievijas oglēm par vienu gadu agrāk, nekā plānots

© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijā
Saņemt īso saiti
64

Sākumā 9 miljonu tonnu ogļu termināla "Lavna" tika plānots uzbūvēt līdz 2020. gada beigām, taču nodošanas termiņu nolemts pārnest uz 2019. gada decembri.

RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Parakstīts koncesijas vienošanās par ogļu termināla "Lavna" celtniecību Murmanskā, paziņoja Valsts transporta līzinga kompānija (VTLK) savā mājaslapā.

Iepriekš Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs lika noslēgt koncesijas vienošanos par termināla un tā infrastruktūras celtniecību. Dokumentu parakstīja Krievijas transporta ministra vietnieks – Jūras un upju transporta federālās aģentūras vadītājs Jurijs Cvetkovs 19. novembrī.

Ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna" tiks uzbūvēts Kolas līča rietumkrastā. Projekts ietver Lavnas upes ietekā dzelzceļa atzara celtniecību, kurš savienos Vihodnojas ciematu ar Lavnu, paša ogļu termināla celtniecību līča krastā, kā arī jūras kravu kuģu iekraušanas piestātnes, kuru kravnesība ir līdz 150 tūkstošiem tonnu. Termināla jauda – 18 miljoni tonnu gadā. Pirmās kārtas (9 milj. tonnu) ekspluatācijas sākums paredzēts 2019. gada beigās (sākumā plānots 2020. gada beigās), 2021. gada decembrī projekts sāks darbu pilnībā. Tiek izskatīta iespēja līdz 2023. gadam uzbūvēt trešo kārtu, kuras jauda sastādītu 9 miljonus tonnu, kā arī minerālmēslojuma pārkraušanas termināli, kura jauda sastādītu 6 miljonus tonnu gadā.

Koncesijas mehānisms paredz, ka koncesionāram jāuzbūvē ogļu termināls "Lavna", savukārt piešķīrējam -  jānodrošina transporta pieejamība un jāpabeidz esošās dzelzceļa infrastruktūras pirmās kārtas celtniecība. Investoru ieguldījumi ogļu terminālā sastādīs 24 miljardus rubļu. Šobrīd uz vietas notiek sagatavošanās darbi un vertikālās plānošanas darbi, parakstīts līgums aprīkojuma piegādei, būvlaukumā jau strādā vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

"Projekts dos lielu efektu pašmāju transporta infrastruktūrai – veicinās kravu plūsmu novirzīšanai no Baltijas valstu ostām uz Krieviju un jaunu tirgu apgūšanu pateicoties kuģu kravnesības palielināšanai, līdz ar to pieaugs enerģētisko ogļu eksports," teikts VTLK paziņojumā.

Ogļu tranzīts no Krievijas ir viens no galvenajiem Latvijā lielākās ostas – Rīgas brīvostas – darbības virzieniem, jo aptuveni 40% kravu apgrozījuma sastāda tieši ogles. Ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ir pārliecināts, ka tuvāko piecu gadu laikā situācija nemainīsies.

"Ja nenāks kāds negaidīts politiskais lēmums, tuvākajos 5 gados mēs saglabāsim 8-9 miljonus tonnu ogļu gadā. Kuzbasa ogles, ko mēs kraujam, ziemas periodā ir grūti kaut kur pārvirzīt, Krievijas ostas aizsalst. Labākajos gados mēs krāvām 14 miljonus tonnu gadā. Pērn pārkrāvām 11 miljonus. Līdz 8 miljoniem apjoms var samazināties, taču ogles tik un tā ir mūsu stratēģiskais produkts. Lai arī Ustjlugā šodien ceļ lielus termināļus, lai kļūtu par lielāko ogļu ostu Baltijā," – apgalvoja Ameriks.

Tiesa, viņš nevēlējās izteikt prognozes par to, kā izskatīsies Rīgas ostas kravu apgrozījuma struktūra pēc 5 gadiem, jo Krievija aktīvi paplašina pati savu ogļu pārkraušanai paredzēto infrastruktūru.

Pēc temata

Latviju biedē ar ogļu tranzīta galu
Krievijas ogles varētu uzlabot Rīgas ostas kravu apgrozījuma gada rādītājus
Bez Krievijas oglēm Rīgas ostai neizdzīvot
Nākamgad Rīgas osta piekraus ar oglēm jaunu salu

Galvenie temati