RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Atliek tikai paskatīties uz karti, lai kļūtu skaidrs, ko NATO domā ar "salīdzināmo pretinieku" gaidāmajās mācībās Trident Juncture, paskaidroja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.
"Mēs tās uzskatām par lielām NATO mācībām, taču to īpatnība būs tā – starp citu, tas paziņots atklāti, un mēs esam par to oficiāli informēti brīfingā, - ka tās būs mācības visās četrās darbības vidēs, tas ir, uz zemes, ūdenī, gaisā, kibertelpā. Ka tās paredz aizsardzības un uzbrukuma operāciju kombināciju cīņā ar salīdzināmo pretinieku," – Gruško teikto citēja RIA Novosti.
NATO mācības Trident Juncture tiek organizētas Norvēģijā. Tās aizritēs no 25. oktobra līdz 7. novembrim. Manevros piedalīsies aptuveni 50 tūkstoši karavīru no 30 valstīm – alianses locekļiem un partneriem, tiks izmantoti līdz 10 tūkstoši militārās un speciālās tehnikas. Mācības ir vērienīgākie manevri pēdējo gadu laikā pie Krievijas robežām. NATO vadība informēja, ka manevros plānots veikt aptuveni 20 eksperimentus.
Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka mācībās Trident Juncture tiks izstrādāts scenārijs "kolektīvai atbildei pēc gaisa uzbrukuma".
"Scenārijs ir izdomāts, taču reālistisks. Tas imitēs NATO kolektīvo atbildi pēc bruņota uzbrukuma vienam no sabiedrotajiem," – skaidroja Stoltenbergs. Viņš piebilda, ka manevros alianse "pārbaudīs savas iespējas ātri pārvietot spēkus".
Savukārt ASV JKS admirālis, NATO apvienoto spēku komandieris Neapolē Džeimss Fogo atzīmēja, ka "šo mācību signāls ir tāds, ka alianse spēj aizsargāties un savaldīt jebkuru, nevis kādu konkrētu pretinieku."
Maskava ņems vērā jauno militāro realitāti
Aleksandrs Gruško apliecināja, ka Maskava militārajos plānos ņems vērā ne tikai gaidāmās mācības Norvēģijā, bet arī citus NATO soļus ar mērķi nostiprināties Krievijas robežu tuvumā.
"Pirmkārt, tas tas attiecas uz jaunu infrastruktūras objektu izveidi, bruņoto spēku operatīvas pārvietošanas iespēju palielināšana un šķēršļu minimizēšana. Visi šie jaunu kontingentu izvēršanas soļi mūsu robežu tuvumā rada jaunu militāro realitāti," – konstatēja Gruško.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks apliecināja, ka valsts ir gatava pilnvērtīgam dialogam ar NATO, taču alianse vēl nav gatava atjaunot normālus sakarus ar Maskavu militārajā jomā.
"Mēs esam gatavi dialogam šajos jautājumos, nopietnam dialogam. Vēl vairāk, esam formulējuši konkrētus ierosinājumus, kas varētu uzlabot militāro situāciju Eiropā. Taču diemžēl NATO ne tikai nevēlas konkrēti apspriest mūsu idejas, tā nedara galveno, kas būtu jādara, - neatjauno normālus darba sakarus militārajā jomā," – paskaidroja Gruško.
Aizbildinoties ar augošo agresiju, NATO pastiprināja militāro klātbūtni Eiropā mērogā, kāds nav novērots kopš aukstā kara laikiem. Kremlis jau vairākkārt paziņojis, ka neplāno uzbrukumus nevienai valstij, un NATO tas ir labi zināms. Taču alianse ar izdomātiem ieganstiem paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.
