RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins neuzskata par korektu argumentu, ar ko pamatots padoms Eiropai pirkt sašķidrināto dabasgāzi no ASV nevis degvielu no Krievijas, lai nodrošinātos pret sankcijām.
Komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par to, ka ES valstīm jāpērk SDG no ASV nevis degviela no Krievijas drošības apsvērumu dēļ, Putins atbildēja: "Ziniet, manuprāt, arguments īsti labi nestrādā. Es saprotu Donaldu, viņš cīnās par savas valsts interesēm, par sava biznesa interesēm un rīkojas pareizi. Es viņa vietā rīkotos tāpat. Šajā gadījumā SDG cena no ASV Eiropas tirgū nav mazliet augstāka, bet gan par 30%. Tas nav mazliet, tas ir pat ļoti daudz."
"Kas attiecas uz to, ka skan arguments "mēs jūs aizsargājam, bet jūs pērciet no mums to, kas jums ir neizdevīgi" — arī tas man šķiet ne īpaši pareizs arguments. Pie kā tas noved? Tas noved pie tā, ka tagad eiropieši ir ierunājušies par neatkarību aizsardzības sfērā, ierunājušies par to, ka viņiem jāveido sava aizsardzības savienība, kas it kā negraušot NATO, tomēr radīšot iespēju Eiropas valstu pilnvērtīgai aizsardzības politikai. Lūk, pie kā, manuprāt, noved tamlīdzīgi pavērsieni," — Putina teikto citē RIA Novosti.
"Tāpēc, esmu pārliecināts, dzīve daudz ko koriģēs," — piebilda Putins.
Aizvadītajā ANO Ģenerālās asamblejas 73. sesijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vācija būšot pilnīgi atkarīga no enerģijas piegādes no KF, ja nemainīs savu kursu. Viņš uzskata par nepieņemamu to, ka VFR maksā miljardus par Krievijas gāzi un plāno uzbūvēt tai jaunu cauruļvadu ("Ziemeļu straumi 2"), bet Savienotajām Valstīm tā jāaizstāv kā sabiedrotā NATO, tērējot aizsardzībai nesalīdzināmi vairāk nekā Berlīne. Šajā sakarā Tramps uzlielīja Poliju par enerģētisko projektu attīstību, kas nav saistīti ar Krieviju.
Krievijas un Eiropas valstu enerģētiskie projekti rada reģiona drošības materiālo faktoru, — Trampa vārdus komentēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.
"Mēs vienmēr esam ņēmuši vērā to, ka, pirmkārt, Eiropas un Krievijas sadarbība enerģētikas nozarē ir tikai komerciāli projekti. No politiskā un ģeopolitiskā viedokļa tie, protams, rada arī materiālu faktoru drošības stiprināšanai Eiropā. Tāda pozitīva savstarpējā atkarība," — norādīja diplomāts.
Viņš piezīmēja, ka dažas valstis pūlas atainot situāciju pavisam citā aspektā. Gruško uzsvēra, ka enerģētiskajai sadarbībai ir "pievienotā vērtība ne tikai no Krievijas, bet arī Eiropas viedokļa".
"Gribētos cerēt, ka, pieņemot lēmumus par to, kā veidot arī tālāku sadarbību ar Krieviju šajā jomā, tiks ņemti vērā arī aspekti, ko pieminēju: drošība, konsekvence, nejutība pret politiskās konjunktūras svārstībām. Taču pats galvenais — tā balstās uz drošiem komerciāliem pamatiem. Mūsu cauruļvadu gāze ir lētāka nekā sašķidrinātā. Jebkuram valsts darbiniekam, kurš pieņem lēmumus šajā jomā, ir jāņem vērā ekonomiskie apsvērumi," — piebilda diplomāts.
ASV spiedienu pret Eiropu jautājumā par sadarbību ar Krieviju politiķis uzskata par "absolūti nepieņemamu politisko uzspiešanu".
"Spiediens ir nopietns. Ne jau pirmo dienu vien. Jau ilgus gadus ASV pārstāvji braukā pa Eiropas valstīm un diktē tām, kā un ar ko veidot enerģētisko sadarbību. Tas ir absolūti nepieņemams politiskais spiediens," — uzsvēra Gruško un atzīmēja, ka "galu galā runa ir par Eiropas autonomiju".
Viņš piebilda, ka šodien "spēki, kuri vēlas enerģētiskās sadarbības jomu pārvērst pajr ģeopolitiskās konfrontācijas nozari, ne vienmēr saskaras ar principiālu pretsparu".
