RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Maskavas Cilvēktiesību birojs (MCB) konstatējis neonacisma, antisemītisma un islāmofobijas izpausmju pieaugumu vairākās Eiropas Savienības valstīs un ASV. Tiesībsargi atzīmēja, ka mūsdienās īpaši augsts ir ksenofobijas līmenis bijušajās sociālistiskās nometnes valstīs un vairākās bijušajās padomju republikās.
Jaunajā ziņojumā MCB analizēja neonacisma un radikālā nacionālisma līmeni un diskriminācijas izpausmes mūsdienu pasaulē laika periodā no 2016. līdz 2018. gadam.
"Tādu valstu kā ASV, Anglijas, Francijas, Vācijas pieredze uzskatāmi liecina, ka ne augsts ekonomikas attīstības līmenis, ne liela vidējās klases daļa valsts iedzīvotāju sastāvā neatbrīvo no ksenofobijas, nacionālistiska un rasistiska noskaņojuma uzliesmojumiem… Ksenofobijas līmenis īpaši augsts ir bijušajās sociālistiskās nometnes valstīs, arī pašreizējās ES dalībvalstīs," — teiks ziņojuma materiālos, ko saņēmusi aģentūra RIA Novosti.
Tiesībsargi precizē, ka Ukrainā, Baltijas valstīs, mazākā mērā — Vācijā un Itālijā ksenofobs un nacionālistisks noskaņojums manāmi ietekmē politisko dzīvi.
"Tas vērojams vairāku politisko partiju ideoloģijā, dažkārt to "uzpūš" augsta ranga politiķi, varas elites pārstāvji (pēdējais faktors Vācijai, par laimi, vēl nav raksturīgs, taču redzams daudzu valstu pēcpadomju elites aprindās," — konstatēja MCB.
Ukrainas skumjā pieredze
"Savukārt politiķu darbības Ukrainā, Baltijas valstīs un vairākās Eiropas valstīs kalpo par piemēru absolūti nepieļaujamām lietām: nekādos apstākļos nav iespējams iztapt ksenofobam, neonacistiskam un nacionālistiskam noskaņojumam, kur nu vēl iebūvēt to oficiālajā politikā," — saka ziņojuma autori.
Pēc MCB ekspertu domām, "radikālie nacionālisti, kuri izdarījuši likmi uz kolaboracionistu un "tīrās Ukrainas" vēsturisko reabilitāciju, lielā mērā veicināja Ukrainas politiskās krīzes pāraugšanu militārā konfliktā valsts dienvidaustrumos".
Ziņojuma autori uzskata, ka neonanacisma, rasisma un radikālā nacionālisma noskaņojuma paplašināšanās Eiropā un visā pasaulē, ieskaitot labklājīgas valstis, notiek arī tāpēc, ka pamazām vēsturē atkāpjas Otrais pasaules karš — traģiskais notikums tiek aizmirsts, jo tā ietekme uz mūsdienu valstu un sabiedrības attīstību aizvien samazinās.
Tāpat neatkarības iegūšanas procesa gaitā jaunās suverēnās valstis pēcpadomju telpā cita starpā izmantoja arī atklātu vai latentu ksenofobo retoriku. Līdzīgu ceļu izvēlējās arī bijušās sociālistiskās nometnes valstis, uzsvēra eksperti. Viņi norādīja, ka ksenofoba noskaņojuma pieaugums pavada migrācijas plūsmu globalizācijas procesu un bēgļu skaita pieaugumu no konfliktu zonām.
"Atbraucēju adaptācijas un integrācijas grutības līdz ar augošajām problēmām ekonomikā (eirozonas un Eiropas integrācijas krīze kopumā, ES dalībvalstu augošie parādi), kā arī džihādisma ideoloģijas izplatīšanās Eiropā dzīvojošo musulmaņu vidū veido ksenofobijas, populisma un galēja nacionālisma ar rasisma elementiem pieprasījumu pat valstīs ar attīstītiem demokrātijas institūtiem," — teikts ziņojumā.
Noskaņojumu uztver politiķi-populisti, taču pat respektabli ES dalībvalstu līderi dažkārt izmanto nacionālistisko retoriku un uzsver nepieciešamību apturēt migrācijas plūsmas, atzīmēja MCB eksperti.
