01:58 19 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1061
  • RUB70.6242
Robežsardzes postenis Kaļiņingradas līča akvatorijā

Večernji list: Krievijai nav jēgas kladzināt ar ieročiem Kaļiņingradā

© Sputnik / Игорь Зарембо
Krievijā
Saņemt īso saiti
122

Eiropiešu vidū pieņemts uzskatīt, ka Kaļiņingrada ir viens no militarizētajiem Eiropas reģioniem.

RĪGA, 17. decembris — Sputnik. Nelielā Krievijas teritorijas gabaliņa dēļ, kurš atrodas "pašā NATO sirdī", alianses vadītāji naktīs neguļ, dažiem no bailēm pat locītavas trīc. Tā pēdējo mēnešu laikā dažādi Eiropas un Amerikas mediji aprakstīja situāciju Kaļiņingradas apgabalā — Krievijas anklāvs, kurš pēc sava izmēra ir mazliet lielāks par Ziemeļīriju un atrodas Baltijas jūras krastā starp Poliju un Lietuvu, raksta horvātu izdevums Večernji list. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls ИноСМИ.

Ap šo reģionu, kuram ir vācu vēsture, padomju pagātne un Krievijas tagadne, pēdējā laikā tiek rosināta nopietna cīņa starp Krieviju un NATO. Neskatoties uz to, horvātu sabiedrība pievērsa šim reģionam uzmanību tikai pēc Pasaules čempionāta futbolā atlases, kad tika izlemts, ka Horvātijas pirmā tikšanās čempionātā notiks ar Nigērijas komandu tieši Kaļiņingradā. Tā kā no visām pilsētām, kur spēles laukumā izies Modričs un izlase, šī pilsēta atrodas vistuvāk Horvātijai (tā atrodas apmēram 1400 kilometru attālumā), tad, visticamāk, tur komanda saņems maksimālo horvātu līdzjutēju atbalstu. Mēs vērsāmies pie docentes Jeļenas Jurišičas, Krievijas un PSRS bijušo valstu speciālistes, lai viņa pastāsta mums par saviem iespaidiem pēc viesošanās šajā rietumos vistālāk esošajā Krievijas anklāvā.

"Es paviesojos Kaļiņingradā pērnā gada jūnijā. Pirmais, kas metas acīs: reģions sen ir slēgts, izolēts no pārējās valsts. Tur ir plašs vidējais sabiedrības slānis, taču nav elites, nav dārgu automobiļu un pārliekās greznības. Cilvēki ir miermīlīgi un viesmīlīgi. Tā ir pavisam cita pasaule, ne tāda, kā Maskavā, kur ir lielas finanšu un kultūras atšķirības. Kaļiņingradā ir maz iebraucēju, un to kļūst vairāk tikai vasarā, jo šī pilsēta Krievijas iedzīvotājiem ir kūrorts.

Vairums tūristu nepeldas jūrā, jo tā ir auksta, bet gan pavada vairāk laika brīnumainās pludmalēs ar sīkām smiltīm, kādas mūsu piekrastē nav. Pludmales tur ir burvīgas, it kā nokļūsti Normandijā. Tāpat viss Kaļiņingradas apgabals ir slavens ar dzintaru," saka Jeļena Jurišiča.

Gatavoties uzbrukt vai aizsargāties?

Pasaulē — vismaz eiropiešu vidū — pieņemts uzskatīt, ka šī Krievijas daļiņa ir viens no militarizētākajiem Eiropas reģioniem, tādēļ mēs pavaicājām Jeļenai Jurišičai, vai viņa izjuta to pilsētas ielās.

"Patiešām, krieviem nācās reaģēt uz pretraķešu vairoga izveidošanu Polijā, tādēļ viņi paplašināja militāro klātbūtni, taču ne tik daudz militārdienējošo skaita ziņā, cik apbruņojuma skaita ziņā. Viņiem nācās atjaunot visu arsenālu, jo vidēji trīs ceturtdaļas apbruņojuma jau sen ir novecojušas. Tādēļ šie ieroči rada draudus, atrodoties pat noliktavā. Lielākoties tie ir veci padomju ieroči, kuru ekspluatācijas termiņš ir beidzies vidēji pirms 20 gadiem, un dažos gadījumos arī 30. tādēļ tiek veikta modernizācija, lai izvairītos no iespējamas katastrofas. Godīgi sakot, vispār neradās sajūta, ka atrodos vienā no visvairāk militarizētām Eiropas zonām. Uz ielām nav karavīru, jo nav nekādas politiskās nepieciešamības, lai kladzinātu ar ieročiem," atzīmēja Jeļena Jurišiča.

Pateikt, cik militārdienējošo šodien dislocējas Kaļiņingradas apgabalā, ir grūti. Padomju laikos tur atradās galvenais Baltijas, savukārt šodien Krievijas flotes štābs. Šim Krievijas reģionam, kurš arī PSRS laikos bija pats tālākais, bija antirietumu bāzes loma, kur aukstā kara laikā atradās vairāk nekā 200 tūkstoši militārdienējošo. Taču pēc PSRS sabrukuma viņu skaits ievērojami samazinājās, un šodien tur, pēc dažādiem vērtējumiem, dislocējas no 10 līdz 20 tūkstošiem militārdienējošo. Situācija Kaļiņingradas apgabalā sāka uztraukt rietumu analītiķus jau pirms Ukrainas krīzes sākuma, kad NATO apgalvoja, ka ar pretraķešu vairoga palīdzību Polijā aizsargāsies no Irānas draudiem.

Taču lieta tāda, ka pretraķešu sistēmas, kuras izvietotas Polijā, ņemot vērā minimālās korektīvas, var kļūt par uzbrukuma kodolieročiem, tādēļ Krievija atbildes kārtā izvietoja Kaļiņingradas apgabalā raķešu kompleksus "Iskander-M". Viņu raķetes arī spēj nest kodollādiņus. Spriedzes augstākais punkts NATO locekļu vidū tika sasniegts šī gada vasaras beigās, kad krievi sarīkoja savā ritumu anklāvā mācības "Rietumi 2017". Ja ticēsim Krievijas datiem, šajās mācībās piedalījās 12,7 tūkstoši militārdienējošo, savukārt, ja ticēsim rietumu medijiem, tad viņu bija simts tūkstoši. Rietumos šīs mācības uztvēra kā ieganstu, kuru Krievija vēlas izmantot, lai uzbruktu Baltijas valstīm. Taču "kalns dzemdēja peli", un mācības notika saskaņā ar plānu, savukārt Krievijas apakšvienības atgriezās pastāvīgās dislocēšanās vietās bez jebkādiem starpgadījumiem.

Mācības rosināja jautājumu par to, vai tiešām Maskava ir agresīvi noskaņota pret Baltijas valstīm. Un pēc mierīgas notikumu attīstības pēc mācībām pat rietumu analītiķi arvien biežāk sāk runāt par to, ka, ņemot vērā esošo stāvokli un Krievijas ārpolitiku, Maskavai nav iemeslu uzbrukt Baltijai.

Vienīgais iemesls, kura dēļ Krievija varētu izšķirties uzbrukt Baltijas valstīm — tā ir NATO spēku virzīšanās reģionā tik tuvu Krievijai, ka viņi tieši draudēs Maskavai. Tādēļ ASV un NATO būtu jāvelta mazāk uzmanības Baltijas valstīm un vairāk jākoncentrējas uz Krievijas patieso interešu saprašanas.     

Pēc temata

Eiropa atņem NATO tās vienīgā aizsarga lomu
Eiropas Savienotās Valstis: veca ideja jaunās aprisēs
Eiropa nolēmusi veidot savu armiju un spērusi pirmo soli
Junkers aicina Eiropas Savienību palielināt visu robežu drošību

Galvenie temati