RĪGA, 8. jūnijs — Sputnik. NATO darbības aktivizēšanās pie Krievijas robežām joprojām ir nopietns destabilizējošs faktors, paziņoja Krievijas Ārlietu ministriju vadītājs Sergejs Lavrovs preses konferencē Maskavā.
"Tā vietā, lai apmainītos ar vienpusējiem apgalvojumiem, uz ko tiecas mūsu partneri NATO, mēs piedāvājam Krievija un NATO Padomē ķerties pie nopietnas pašreizējās situācijas apspriešanas militārās un politiskās drošības jomā," — Krievijas ārlietu ministra teikto citē RIA Novosti.
Paziņojumi par tā saucamiem draudiem no Krievijas puses vairākkārt atskanējuši no Baltijas valstu un Polijas puses, lai gan Maskava uzsver, ka valsts neplāno nekādus uzbrukumus NATO dalībvalstīm. Pēc Lavrova teiktā, aliansei labi zināms, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā izmanto šo iemeslu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonus pie Krievijas robežām.
Pirmdien Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite nosauca Krievijas un Baltkrievijas pastāvēšanu par NATO valstu galveno apdraudējumu. Pēc viņas teiktā, Kaļiņingradas apgabala agresīvā militarizācija un gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Rietumi" ir vērstas pret rietumu valstīm. Baltkrievijas ĀM jau pieprasījusi Lietuvas vēstnieka skaidrojumus.
2016. gada jūlijā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums izvietot Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā četrus NATO starptautiskos bataljonus alianses "austrumu flanga nostiprināšanai ar spēkiem, kas pārsniedz četrus tūkstošus cilvēku. Bataljonu formēšanu uzņēmās Lielbritānija, Vācija, Kanāda un ASV.
Latvijā ieradīsies Kanādas, Polijas, Itālijas, Spānijas, Slovēnijas un Albānijas bruņoto spēku daudznacionālais bataljons.
