11:17 19 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1986
  • RUB90.8921
Krievijā
Saņemt īso saiti
69

Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Rogozins ironiski komentēja Eiropas Savienības plānus pagarināt pret Krieviju vērstās sankcijas.

RĪGA, 5. februāris — Sputnik. Pret Krieviju nevar vērsties ar šantāžu un draudiem, uzsvēra Krievijas Federācijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, komentējot mediju ziņojumus par ES plāniem pagarināt pret Krievijas pilsoņiem vērstās sankcijas vēl uz sešiem mēnešiem.

Aģentūra RIA Novosti informē par ES nodomu pagarināt sankcijas pret 100 Krievijas un Ukrainas pilsoņiem vēl par sešiem mēnešiem, sākot no 2017. gada marta. Šo informāciju publicējusi aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz informācijas avotiem Eiropas Savienības vadībā.

"Pret Krieviju nevar izmantot šantāžu un draudus. Sankcijas pret mūsu rūpniecību jau ir devušas Eiropas ierēdņu cerībām pilnīgi pretēju rezultātu," — atgādināja Rogozins savā lapā Twitter.

"Vai Eiropas Savienība zina, ka mums par to nošķaudīties?" — vaicāja Krievijas vicepremjerministrs.

Bloomberg vēsta, ka četras ES amatpersonas ziņojušas: Eiropas Savienības dalībvalstis plāno marta vidū pagarināt vēl par sešiem mēnešiem sankcijas, kas attiecinātas uz 100 Ukrainas un Krievijas pilsoņiem.

Sankcijas rada šķelšanos Eiropas Savienībā

Eiropas Savienība ieviesa ierobežojošos pasākumus 2014. gada martā sakarā ar notikumiem Krimā un Ukrainā. Sākotnēji Rietumi ieviesa ierobežojumus pret noteiktām personām, bet vēlāk sāka uzņēmumu un veselu ekonomikas nozaru bloķēšanu. Atbildot uz šiem lēmumiem, Maskava ieviesa pārtikas embargo valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju.

Sankciju saraksti ir vairākkārt papildināti, ierobežojumi regulāri paplašinās. 9. septembrī Eiropas Savienība kārtējo reizi pagarināja ierobežojumus līdz 2017. gada martam.

Krievija daudzkārt ir norādījusi, ka ir bezjēdzīgi saistīt sankciju atcelšanu ar Minskas protokolu izpildi, ņemot vērā to, ka Krievija nav iesaistīta konfliktā Ukrainā.

Vairāki rietumvalstu politiķi ir pauduši šaubas par sankciju efektivitāti. Piemēram, janvāra beigās Francijas prezidenta posteņa kandidāts Fransuā Fijons uzsvēra, ka mēģinājumi "saliekt krievu tautu" ar ekonomisko sankciju palīdzību ir naivi.

Otra Francijas prezidenta posteņa kandidāte Marina Lepēna pavēstīja, ka atzīs Krimu par Krievijas teritoriju, ņemot vērā referendumu, kas apliecināja tautas vēlmi pievienoties KF. Iepriekš Francijas parlamenta Augšpalāta ieteica valdībai neatbalstīt pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanu.

Vācu politiķis, Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers ierosināja jau tuvākajā laikā atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas. Pēc viņa domām, ierobežojumi jāatceļ jau šogad, un Krievijai ir jāatgriežas "Lielajā astotniekā". Austrijas ārlietu ministrs Sebastjans Kurcs norādīja, ka "stabilas un draudzīgas attiecības" ar Maskavu ir ļoti nozīmīgas, un ierosināja pakāpeniski atcelt sankcijas.

Pēc temata

Sankciju mīts. Krievija spēj izdzīvot jebkādos apstākļos
Bavārijas premjerministrs iestājās par sankciju atcelšanu jau šogad
Forbes: Krievijas ekonomikas pārsteidzošās perspektīvas apbēdinās rusofobus
Senatori vēlas liegt Trampam atcelt Krievijas sankcijas

Galvenie temati