18:00 18 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1113
  • RUB71.1371
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu

Piespiedu aizsardzība: Krievijas aizsardzības ministrs informē par Krievijas atbildi NATO darbībām

© Sputnik / Алексей Дружинин
Krievijā
Saņemt īso saiti
80

Krievija ir spiesta veikt aizsardzības pasākumus, jo NATO paplašina savu uzbrukuma potenciālu pie Krievijas valsts un Baltkrievijas rietumu robežām, paziņoja Sergejs Šoigu.

RĪGA, 3. novembris – Sputnik. NATO bloks ar ASV priekšgalā palielina uzbrukuma potenciālu pie Krievijas Federācijas un Baltkrievijas rietumu robežām, piespiežot Maskavu spert atbildes soļus aizsardzībai, informēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

"ASV un citas NATO dalībvalstis aktīvi paplašina savu uzbrukuma potenciālu pie Krievijas rietumu robežām, atklājot jaunas bāzes un attīstot militāro infrastruktūru. Netiek pārtraukti mēģinājumi uzspiest savu gribu citām valstīm ar ekonomiskā un politiskā diktāta, kā arī militārā spēka palīdzību. Norit atklāts informācijas karš," – Šoigu teikto publicēja aģentūra RIA Novosti.

Krievijas aizsardzības ministrs pauda viedokli, ka šīs darbības kaitē stratēģiskajai stabilitātei un piespiež Krieviju veikt aizsardzības pasākumus, tostarp arī rietumu stratēģiskajā virzienā.

Šoigu uzsvēra, ka divpusējās sadarbības augstais līmenis un saskaņotās pozīcijas no globālās un reģionālās stabilitātes svarīgāko problēmu viedokļa ļauj sekmīgi risināt Krievijas aizsardzības potenciāla nostiprināšanas jautājumus.

"Šāda pieeja ir aktuālākā tieši pašlaik, kad buksē starptautiskie mehānismi, kuru mērķis ir risināt krīzes situācijas, un spriedzes avoti ir pietuvojušies mūsu robežām," – apliecināja ministrs.

Šoigu augstu novērtēja Krievijas un Baltkrievijas militārās sadarbības aktīvo attīstību.

NATO samitā, kas norisinājās šī gada jūlijā Varšavā alianses dalībvalstis vienojās paplašināt militāro kontingentu Austrumeiropā – 2017. gadā Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti četri daudznacionālie bataljoni.

Pie tam Ziemeļatlantijas alianse bieži apspriež klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Minētos lēmumus NATO pamato ar šķietamajiem draudiem no Krievijas puses.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā BBC paziņoja, ka lēmums dislocēt vēl četrus tūkstošus karavīru Austrumeiropā palīdzēs novērst konfliktu reģionā.

Savukārt Maskava jau vairākkārt ir informējusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju jebkādos pasaules punktos, tostarp arī Baltijas reģionā, taču ir gatava adekvāti atbildēt uz draudiem pie Krievijas robežām.

Pēc temata

Maskava nevēlas pasīvi novērot NATO pastiprināšanos Eiropā
NATO klātbūtni Melnajā jūrā pastiprinās sešas valstis
Bijušais NATO ģenerālsekretārs atkal aicinājis ASV ieņemt "pasaules žandarma" vietu

Galvenie temati