16:50 07 Marts 2021
Tiešraide
  • USD1.1938
  • RUB88.8807
Latvijā
Saņemt īso saiti
23

Aptauja, ko veica Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs, parādīja, ka pēc otrā Covid-19 viļņa arvien vairāk Latvijas jauniešu cieš no dažādām psiholoģiskām problēmām.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. 2021. gada beigās Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs īstenoja aptauju, saskaņā ar kuru aptuveni 63% Latvijas iedzīvotāju cieš no mentālās veselības pasliktināšanas. Aptaujātie paskaidroja, ka tā notikusi Covid-19 pandēmijas laikā, raksta Bb.lv.

Aptuveni 70% aptaujāto teica, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību un depresiju, bet 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties. Turklāt vairāk nekā 60% jauniešu piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi, tā atbildēja 38,1% aptaujāto. Par pieņemamu to nosauca 24,3% respondentu, bet kā "sliktu" to aprakstīja tikai 29,8%.

Strauji samazinājās jauniešu skaits, kuri pandēmijas laikā jūtas ļoti labi - ja pirmā viļņa laikā tādu bija 19,5%, tad otrā viļņa laikā - tikai 7,6%. Tāpat palielinājies jauniešu skaits, kuri jūtas kritiski slikti - no 4,6% pirmajā vilnī līdz 7,8% otrajā vilnī.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka valstij būs jādomā ne tikai par Covid-19 sekām ekonomikā, bet arī par pandēmijas ietekmi jauniešu mentālo veselību.

Pēc viņa domām, jau tagad atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāplāno, kā palīdzēt jauniešiem atjaunot mentālo veselību pēc krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd jādomā par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos.

Kā atzīmē centrā, Latvijā psihisko un uzvedības traucējumu izplatības rādītāji pusaudžu vidū ir īpaši augsti jau ilgstoši. Uz šādu traucējumu lielo izplatību norāda arī Latvijas negatīvās līderpozīcijas citu attīstīto valstu starpā tādos ar psihisko veselību cieši saistītos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vidū un vardarbības izplatība skolās. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, vēl pirms Covid-19 pandēmijas Latvija ieņēma ceturto vietu pasaulē pēc pašnāvību skaita jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Koronavīrusa pandēmija būtiski saasināja situāciju. Kā norādīja Konstantinovs, Latvijā vāji organizēta vai pat nepieejama psihiskās veselības aprūpe, tāpēc pandēmija, visticamāk, radīs ievērojamas negatīvas īstermiņa un ilgtermiņa sekas jauniešu populācijā.

Aptauja tika veikta 2020. gada novembrī un decembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 1660 bērni un pusaudži vecumā no 12 līdz 19 gadiem.

Pēc temata

Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās
Latvijā samazinājies ģimeņu skaits ar diviem vecākiem
Aptauja: Covid-19 otrais vilnis saasinājis attiecības ģimenēs
Tagi:
aptauja, koronavīruss

Galvenie temati