RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Dažādi speciālisti vērtē, ka vismaz 60-80% iedzīvotāju ir jābūt noturīgiem pret infekciju – vakcinētiem vai pārslimojušiem, lai būtu iespējams panākt kolektīvu imunitāti no koronavīrusa Covid-19. Tomēr, ņemot vērā izraudzīto vakcīnu efektivitāti, iedzīvotāju struktūru Latvijā un lielo skaitu, kas nevēlas vakcinēties, izredzes panākt tādus rādītājus nav lielas, spriež LTV.
Nevēlas vakcinēties
Jau vairākus mēnešus ne vienu reizi vien organizētas aptaujas par iedzīvotāju attieksmi pret vakcīnu Covid-19 profilaksei, un tās rāda: lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas potēties.
Decembrī, kad koronavīrusa otrais vilnis jau sasniedza draudīgu vērienu, pēc Vidzemes augstskolas profesora Gata Krūmiņa pasūtījuma veiktais SKDS pētījums vēlreiz apliecināja, cik zema ir iedzīvotāju uzticēšanās vakcīnai. Aptauja parādīja, ka tikai 16% respondentu noteikti plāno vakcinēties. Ja šim skaitam pievienot tos, kuri, visdrīzāk, piedalīsies vakcinācijā, iznāk tikai 37% iedzīvotāju. Kā redzams, nav ne runas pat par 60% interesentu.
Sievietes noskaņotas skeptiskāk: vīriešu vidū vakcinēties gatavs katrs otrais, starp sievietēm – tikai katra trešā. Starp jaunajām sievietēm vakcinēsies tikai katra desmitā, starp vīriešiem – puse. Interesanti, ka vairāk nekā puse aptaujāto atbalsta citu cilvēku vakcināciju, arī tie, kuri neplāno vakcinēties paši.
Gatis Krūmiņš uzskata, ka zemā interese par vakcīnu skaidrojama ar neuzticēšanos – tikai 2% respondentu uzticas politiķiem pandēmijas jautājumā. Mediķiem uzticas gandrīz 70% iedzīvotāju, taču arī šajā jautājumā vērojamas pretrunas.
Piemēram, kad vakcīna tika nogādāta Daugavpils slimnīcā, tikai desmitā daļa medicīnas personāla piekrita vakcinēties. Slimnīcas vadība pūlējās pamudināt kolēģus vakcinēties, tomēr cieta sakāvi.
Iespējams, ārsti gaida AstraZeneca vakcīnu, tomēr vēl nav zināms, kad to reģistrēts, tāpēc Daugavpils slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs iesaka vakcinēties tagad ar pieejamu preparātu un cerēt, ka laiks nebūs palaists garām.
Semjonovs uzskata, ka neuzticēšanos pret vakcīnu radījusi dezinformācija sociālajos tīklos un nepārbaudītos avotos, kas ir daudz pieejamāka nekā valsts resoru ziņas un acīs iekrīt pirmā.
"Daudziem banāli nav laika – viņi izdeg. Pirmais, ko viņi uzsāk – ver vaļā sociālos tīklus, kur ir daudz tumsonības," konstatēja Semjonovs.
Vakcinācija rit, plāna nav
Radušās grūtības arī ar vakcinācijas organizāciju – tā jau rit, tomēr valdība vēl aizvien nav apstiprinājusi atbilstošu plānu.
Pie tam dokumenta provizoriskajā versijā Ministru kabineta vietnē kolektīvā imunitāte nav pieminēta, toties ir runa par vakcinācijas plānoto apjomu – 82% iedzīvotāji. Tā kā vakcīnu efektivitāte nav simtprocentīga, piemēram, AstraZeneka efektivitāte, domājams, sastāda 70%, iznāk, ka lielai daļai no Covid-19 vakcinētajiem aizsardzība var neizveidoties. Tātad, ja ministrija būtu orientējusies uz kolektīvo imunitāti, nāktos vakcinēt vēl lielāku skaitu cilvēku.
VM skaidro, ka 82% izskaitļoti, ekstrapolējot datus par vakcināciju gripas profilaksei. Tiesa, pagaidām nav saprotams, cik lielā mērā tādi salīdzinājumi ir pamatoti.
Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska paziņoja, ka pašlaik ir pāragri prognozēt Covid-19 kolektīvās imunitātes nepieciešamo slieksni, jo šim nolūkam nav pietiekami daudz datu. Tāpēc Latvija pievēršoties reāliem mērķiem: samazināt mirstību un palīdzēt veselības aprūpes sistēmai.
Nereāls mērķis
Pie tam pats rādītājs – 82% - nav sasniedzams, kaut vai tāpēc, ka bērnus līdz 16 gadu vecumam nav plānots vakcinēt ne Latvijā, ne citās valstīs, bet pieaugušie veido 81,5% iedzīvotāju – mazāk nekā 82%. Vēl ir arī alerģijas mocīti cilvēki un grūtnieces, ko tāpat diezin vai vakcinēs.
Tātad, pat tad, ja visi pieaugušie, ko iespējams vakcinēt, ieradīsies vakcinācijas kabinetos, nekādi neizdosies sasniegt 82%.
Pie tam, ja seši cilvēki no desmit negatavojas vakcinēties, izredzes pārvarēt vēlamo slieksni pagaist pavisam.
Tātad kolektīvā imunitāte Latvijā ir gandrīz neaizsniedzama, un tas nozīmē, ka cilvēki, iespējams, būs spiesti ik pēc dažiem gadiem saskarties ar jaunu Covid-19 formu, secināja LTV.
Lai nu būtu, kā būdams, diezin vai vakcinācija koronavīrusa profilaksei būs vienreizēja. Iespējams, pēc zināma laika nāksies vakcinēties vēlreiz.
Tomēr Zavadska uzskata: ja Covid-19 ietekme būs tikpat nopietna, mainīsies arī cilvēku priekšstats – viņi ieraudzīs vakcīnu efektu un drošības profilu, ieraudzīs, ka nav iemesla nopietnām bažām.
Vēl viens kolektīvās imunitātes avots ir izslimojušie, tomēr nav zināms, cik ilgstoša būs šī aizsardzība.
Iepriekš vēstīts, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš ir neapmierināts ar vakcinācijas procesa organizācijas zemo kvalitāti un izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Pēc viņas atstādināšanas posteni ieņēma Daniels Pavļuts.
