RĪGA, 14. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.
2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.
Trīs aizturētie žurnālisti ekskluzīvās intervijās RT pastāstīja par kratīšanām, kolēģu reakciju par šīm represijām un Latvijas varasiestāžu mērķiem.
Projekta ietvaros nākusi klajā publicista Vladimira Lindermana intervija. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas specdienestu mērķis ir maksimāli iebiedēt ne tikai žurnālistus, bet arī visus, kam ir profesionāli un personiski sakari ar Krieviju.
Lindermans pastāstīja, kas interesējis VDD darbiniekus kratīšanas laikā un kāpēc viņš turpinās sadarbību ar holdingu "Rossija segodņa".
"Kratīšana sākās aptuveni pusdesmitos no rīta 3. decembrī piezvanīja pie durvīm, stādījās priekšā kā santehniķi, es atvēru. Dzīvoklī iegāja kādi divpadsmit santehniķi – izmeklētājs, operatīvie darbinieki, kaut kāda spēka vienība atbalstam. Piedevām – cilvēks ar kaut kādām dīvainām iekārtām, laikam sienas iztaustīja. Skaidrs taču, nopietna lieta," viņš atcerējās.
"Kāpēc izraudzīti tieši šie septiņi žurnālisti? Man šķiet, te ir liela nejaušība. Kāds viņiem biežāk trāpījies acīs. Kāds varbūt raksta ar pseidonīmu, un viņi vienkārši nepievēra uzmanību. Skaidrs ir viens: pats galvenais mērķis, ko viņi nosprauž ar tādām kratīšanām un iebiedēšanu, - atņemt "Rossija sogdoņa" izdevumiem šeit korespondentus, lai cilvēki šeit baidītos sadarboties ar Krievijas izdevumiem, tātad lai šeit kristos Krievijas mediju ietekme," ir pārliecināts publicists.
"Viņus visvairāk interesēja elektroniskies informācijas nesēji. Šajā gadījumā runa bija par manu sadarbību ar "Rossija segodņa", un viņus interesēja dokumenti, kas apstiprināja šo sadarbību. To visu viņi izņēma. (..) Visu manu tehniku, visus telefonus, zibatmiņas – tas viss tika izņemts. Kratīšana ilga apmēram četras stundas," par VDD darbinieku rīcību stāstīja Lindermans.
Sarunā ar žurnālistu Lindermans konstatēja, ka izdevumi ar aptuveni 10 tūkstošu lasītāju auditoriju Latvijā jau var ietekmēt politisko situāciju. Pēc viņa domām, tas ir viens no iemesliem, kas paātrināja VDD uzbrukumu.
"Es uzskatu, ka tas ir tikai iegansts nodemonstrēt, ka mēs neesam salūzuši un nedomājam pakļauties šādām muļķīgām apsūdzībām," norādīja publicists.
"Tagad vajag pastiprināt sadarbību. Ja agrāk rakstīju vienu rakstu nedēļā, tagad vajag rakstīt divus," pasmējās Lindermans.
"Šī situācija neatbilst sankciju pārkāpumam. Varu teikt, ka, pirmkārt, mūsu raksti, ko sūtām "Rossija segodņa" izdevumiem – Sputnik, Baltnews, nav saistīti ar saimniecisko darbību. Ļoti svarīgs aspekts: tā ir Krievijas Federācijas valsts kompānija, valsts unitārais uzņēmums, oficiāli sakot, un Dmitrijs Kiseļovs, persona no sankciju saraksta, nav tās īpašnieks. Tā ir ļoti svarīga nianse. Tomēr, manuprāt, Latvijas valdība, tāpat kā daudzos citos gadījumos, cer, ka viņiem izdosies paplašināt Eiropas normas, tā saucamā, paplašinošā interpretācija," varasiestāžu soļus paskaidroja Lindermans.
"Pie tam Latvijas varasiestādes pūlas kriminalizēt jebkādus sakarus ar Krieviju, - viņš piezīmēja. – Lai viņi pret katru cilvēku, kas uztur profesionālus sakarus ar Krieviju, varētu jebkurā brīdī ierosināt krimināllietu."
