01:30 18 Maijs 2021
Tiešraide
  • USD1.2143
  • RUB89.4671
  • RUB89.9493
Latvijā
Saņemt īso saiti
199

Kāpēc mazajai Baltijas valstij vajag barot armiju, kas tik un tā nevienam nav vajadzīga. Valsts taču netaisās nevienam uzbrukt, pie tam nav neviena, no kā aizsargāties...

RĪGA, 5. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Gandrīz 800 miljonus eiro Latvija ik gadus maksā par dalību NATO, kas ne valstij, ne tās iedzīvotājiem absolūti nav vajadzīga, pie tam sociālā sfēra valstī ir viena no nabadzīgākajām Eiropā.

Latviešu organizācija "Prāta spēks", kas decembra nogalē svinēja savu 20. jubileju, novēlēja, lai valsts iedzīvotāji biežāk domātu, nevis pakļautos oficiālo amatpersonu propagndiskajiem lozungiem.

Organizāciju vada pazīstamais sabiedriskais darbinieks un politiķis Igors Kuzmuks, kurš 11 gadus strādāja Rīgas domē, bet pirms tam bija panākumiem bagāts sportists – viņš kļuva par PSRS sporta meistaru mākslas vingrošanā. Pēc tam viņš, strādājot pašvaldībā, palīdzēja virknei sporta klubu un skolu Rīgā. Tomēr viņa politiskā karjeea sākās nevis no galvaspilsētas pašvaldības, bet gan no sabiedriskās darbības organizācijā "Prāta spēks".

Naudas sūknis

Vispirms jāatzīmē, ka jūs, šķiet, Latvijā neatradīsiet nevienu sabiedrisko organizāciju, kas būtu pastāvējusi 20 gadus un visu šo laiku būtu aktīvi strādājusi. Tātad ir nopietns iemesls apsveikt Igoru Kuzmuku un viņa domubiedrus ar godājamu gadskārtu. Viņš tikās ar Sputnik Latvija korespondentu un aprunājās par "Prāta spēku".

"Toreiz, pirms 20 gadiem, sapulcējās biedru grupa – jaunieši, kam nebija vienaldzīgs valsts liktenis, kurā viņi dzīvo. Oficiālā Latvija pilnā sparā gatavojās iestāties NATO un skaloja smadzenes, cik bija spēka. Piemēram, jauniešiem – caur Aizsardzības ministrijas kabatas organizāciju LATO. Par milzīgu naudu no valsts budžeta organizēja "politiski pareizas" vasaras nometnes jauniešiem un rīkoja "politiski pareizas" spēles un konferences skolēniem un studentiem. Starp citu, LATO darbojas vēl joprojām. Tas ir teicams naudas sūknis "pareizās" rokās, un neviens Aizsardzības ministrijā to pat nedomā likvidēt," stāsta Kuzmuks.

Pie tam, viņš atgādināja, "Prāta spēku" neviens nesponsorēja.

"Mēs paši to nodibinājām, paši uzturējām un paši visu organizējām, piemēram, organizācijas darbības aizsākumā rīkojām monitoringu ar mērķi izsekot demokrātiskos procesus valstī," viņš atcerējās.

Tobrīd pirmā tēma bija aktuāla: vai iedzīvotāji vēlas valsts iestāšanos NATO un ik gadus maksātu milzīgu naudu par dalību aliansē. Skaidrs, ka organizācija pieprasīja tautas plebiscītu par iestāšanos NATO.

"Toreiz mēs apbraukājām gandrīz visu Latviju un tikāmies ar daudziem cilvēkiem: stāstījām, kas ir NATO, kāpēc vietējie ierēdņi tik ļoti vēlas, lai Latvija iestātos aliansē. Protams, lielākā daļa iedzīvotāju iebilda pret Latvijas iestāšanos NATO, protams, ne velti valdība neizšķīrās rīkot referendumu, jo tā rezultāti bija viegli paredzami. Loģiski, ka iedzīvotāji nobalsotu par to, ka miljoni no budžeta tiktu atvēlēti vietējai medicīnai un izglītībai, nevis nonāktu Ziemeļatlantijas bloka kasītē. Un neviens no vecākiem noteikti negribētu, ka viņa bērnu nosūtītu uz Irāku vai Afganistānu lielgabalu gaļai," uzsvēra Kuzmuks.

Tomēr notika tā, kā notika. Referendumu par Latvijas dalību NATO valsts neorganizēja, un valsti vienkārši klusām pievienoja aliansei. Protams, "Prāta spēks" pēc tam darbību nepārtrauca – organizācija meklēja citas aktuālas tēmas, lai strādātu.

Piemēram, 2000. gadu sākumā daudzi Latvijā gribēja kļūt par pilsoņiem, taču nevarēja naturalizēties, jo nepārvaldīja latviešu valodu. Toreiz "Prāta spēks" organizēja pirmos bezmaksas latviešu valodas kursus Rīgā. Klases bija pārpildītas. Kursi notiek vēl joprojām, jau gandrīz 20 gadus.

"Tagad mēs redzam, ka vajadzīga palīdzība latviešiem: daudziem trūkst krievu valodas zināšanu, lai sekmīgi būvētu savu nākotni. No jaunā gada plānojam sākt bezmaksas krievu valodas kursus latviešiem. Protams, mēs nepārtrauksim latviešu valodas kursus krieviem. Organizācija nav aizmirsusi arī to, ar ko sāka savu darbību, un tagad jau tīmekļa plašumos, sociālajos tīklos stāsta tautai par NATO īsu informācijas bloku veidā," turpināja Kuzmuks.

Ar ko taisās karot?

Viņš atzīmēja, ka nekādi nespēj aptvert, kādiem nolūkiem Latvijai vajadzīga sava armija, ja ir viss NATO militārais spēks un patiešām lielas un teicami ekipētas armijas. Piemēram, arī Islande ir NATO, bet savas armijas tai nav, par dalību aliansē valsts maksā daudz mazāk nekā 2% no IKP. Bet Latvija maksā pilnu summu un plāno maksāt pat vairāk.

"Pie tam mums un Islandei ir absolūti tādas pašas drošības garantijas. Mūsu mazajai valstij arī armija ir pavisam sīciņa. Kādā karā tā var noderēt? Ar ko Latvijai karot – ar Lietuvu vai Igauniju? Muļķības! Varbūt Latvijas armija ir liels spēks militārā konfliktā ar Krieviju? Kāpēc tad mums jāuztur dārga un nevienam nevajadzīga armija? Armija te vajadzīga tikai atskaitēm lielajam NATO blokam laikā, kad pašu valstī ir papilnam problēmu, kuru risināšanai vajadzīga nauda. Latvijai ir, kur ik gadus tērēt 800 miljonus, nevis ieskaitīt alianses kasē. 800 miljoni – tas ir gandrīz galvaspilsētas gada budžets," Kuzmuks bija sašutis.

Rīgai tagad budžets ir pavisam caurumains, viņš atzīmēja, problēmu ir papilnam. Piemēram, nav naudas ceļu un tiltu remontam (tas pats Brasas tilts stāv "iesaldēts"), mājokļu celtniecībai rindā stāvētājiem, un tā tālāk – līdz bezgalībai. Un tāda situācija ir ne tikai galvaspilsētai.

"Būtu labāk atvēlējuši tos 800 miljonus, teiksim, mediķu algām, kuru Latvijā katastrofāli trūkst, jo agrāk viņi ir aizbraukuši uz ārzemēm, kur viņu darbu novērtē adekvāti, un te nu būs rezultāts – tagad, kad plosās koronavīruss, republikā katastrofāli trūkst medicīniskā personāla. Līdzekļu trūkst arī skolotājiem skolās, audzinātājiem bērnudārzos, kuri saņem tikai 400 eiro mēnesī, - par to pat smiekli nenāk mūsu laikos," konstatēja aktīvists.

Kam izdevīga Krievijai naidīgā histērija?

"Toties "gudrās galvas" no Latvijas Aizsardzības ministrijas visu laiku atrod, kam vēl var iztērēt valsts līdzekļus (un, protams, visa šī informācija ir aizslepenota), piemēram, norakstītai militārajai tehnikai no attīstītām bagātajām rietumvalstīm, kas, domājams, pat labākajā gadījumā var izšaut tikai katru otro reizi. Tas ir piedevām tiem 800 miljoniem, ko Latvija ik gadus izšķiež par dalību NATO. Un visi šie izdevumi parasti notiek, aizbildinoties ar domājamo konfrontāciju ar Krieviju, kas, protams, ir "agresors" un sapņo "ieņemt Latviju", bonusā saņemot slogu – simtiem tūkstošu liekēžu un zemju, ko vēl vajag apstrādāt. Tomēr AM regulārie iepirkumi, domāju, ir ļoti izdevīgi kādam resorā, jo naudas piešķiršanas un pārskaitīšana procesā kaut kur kaut kas pie kaut kādām rokām noteikti pielīp... Un kāda, Latvijā ir ļoti izdevīga Krievijai naidīgā histērija," piezīmēja Kuzmuks.

Tagad, kad ekonomiskā situācija Latvijā koronavīrusa dēļ ir šausmīga, nekādā gadījumā nevar mētāties ar naudu. Pie tam NATO bloks cīņā ar koronavīrusu ir absolūti bezjēdzīgs, ir pārliecināts aktīvists.

Viņš atzīmēja, ka ļaudis mainās, laiki – tāpat, un iespējams, reiz radīsies jautājums: vai nevajadzētu organizēt visas Latvijas referendumu par to, cik lietderīga ir dalība NATO? Gan jau tad uzpeldēs dati, ka valsts iedzīvotāji pārsvarā iebilst pret republikas pārlieku dārgo dalību Ziemeļatlantijas blokā. Un organizācija "Prāta spēks", kam 27. decembrī apritēja 27 gadi, noteikti neklusēs.

Pēc temata

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Politologs: Baltija pieprasa NATO nodemonstrēt "vairogu"
NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Tagi:
drošība, aizsardzība, NATO, Nacionālie bruņotie spēki, Finanses, Latvija

Galvenie temati