22:24 30 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1980
  • RUB91.1439
Latvijā
Saņemt īso saiti
106

Grandiozo sodu dēļ Latvijas bankām ir attīstījusies tāda paranoja, ka tagad konta atvēršanā var atteikt, jo potenciālo klienti sauc nevis Līga, bet, piemēram, Vasiļisa; nozarei ir konkrēti piedāvājumi, kā to labot.

RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Lielie naudas sodi, kuri tika uzlikti komercbankām Latvijas finanšu sektora "kapitālremonta" ietvaros, noveduši pie paranoiskas banku attieksmes pret klientiem, kas atbaida investorus. Nozare lūdz politiķus izlabot savu haltūru un izstrādāt saprotamu risku novērtēšanas kārtību, lai bankas skaidri saprastu, kas ir un kas nav atļauts, un neatteiktu klientiem tikai tāpēc, ka paniski baidās no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta, raksta Neatkarīgā.

Naudas sodi apēd peļņu

Lai arī pirms dažiem gadiem Latvijas banku sektors transformējās līdz nepazīšanai, gandrīz pilnībā atsakoties no ārzemnieku naudas, kura principā skaitās netīra, kaitējoša un ar terorisma finansēšanu saistīta, komercbankas joprojām soda ar lielām naudas summām. Bankām vienkārši atņem naudas par to, ka tās veic darījumus, kuri nepatīk uzraugošajām iestādēm, vai arī neievieš kaut kādu jaunu normu, kura patīk kontrolieriem.

Šopavasar vairāk nekā pusmiljonu lika samaksāt bankai Citadele, savukārt šomēnes FKTK izrakstīja naudas sodu "Reģionālajai investīciju bankas" gandrīz pusmiljona eiro apmērā, kas apēda lauvas daļu pirmā pusgada peļņas. Pārbaude konstatēja "nepietiekama līdzekļu izcelsmes noskaidrošana liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas. Tādējādi banka nenodrošināja atbilstošu risku pārvaldību un tika pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam".

Pati banka naudas sodu pagaidām nekomentē: "Banka šobrīd detalizēti izvērtē FKTK lēmumu un tādēļ pagaidām nevaram sniegt plašāku komentāru par to."

Atteikšanās no publiskiem saņemto naudas sodu vērtējumiem kļuvusi par ierastu praksi, jo bankas nevēlas atkārtot neapskaužamo ABLV bankas likteni: lai gan tā atrodas parauga stāvoklī, to slēdza politiska lēmuma rezultātā, saņemot attiecīgu pavēli no ASV.

Vasiļisas lāsts

Kāpēc banku naudas sodi ir tik lieli? FKTK skaidro, ka tie atbilst starptautiskai praksei, kuru paredz ES direktīva: par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā tiek piemērots naudas sods līdz 10% no attiecīgā kredītiestādes vai finanšu iestādes gada apgrozījuma. Nosakot naudas soda apmēru, tiek ņemti vērā arī pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi:

"Naudas soda piemērošana ir viens no pasākumiem, kuru FKTK izmanto apstākļos, kad ir pārkāptas būtiskas Latvijas un arī Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un ir nepieciešams efektīvs preventīvs mehānisms, lai nodrošinātu drošu un piesardzīgu finanšu tirgus darbību."

Vērts atzīmēt, ka naudas sods nenozīmē, ka tiks veikta darījumu izmeklēšana, kuru dēļ tika uzlikts naudas sods. Naudas sods ir profilakses instruments, kuram jātur bankas pastāvīgā stresā, un tas viennozīmīgi ir efektīvs. Taču vai šāda lietu kārtība atbilst valsts politikas un pakalpojumu saņēmēju interesēm – tas ir diskutējams jautājums.

Pat elementāra konta atvēršana Latvijas bankā kļuvusi par neiespējamu misiju, sevišķi, ja potenciālo klienti sauc nevis Līga, bet Vasiļisa.

Savukārt esošajiem klientiem nākas jāataisno savi kristāltīrie ienākumi un jāmeklē likumīguma pierādījums pat desmit gadus veciem darījumiem. Neērtības skārušas pat sabiedrotos-amerikāņus, kuri vēlējās nopelnīt uz Latvijas aizsardzības iepirkumu rēķina, tādēļ viņi apsēdināja Finanšu ministrijā savu cilvēku, kurš palīdzēs nošķirt labos aizdomīgos klientus no sliktajiem aizdomīgajiem klientiem. Amerikāņa klātbūtne noformēta kā tehniskā palīdzība.

Ko darīt

Ievērojot maksimālu diplomātiskumu, lai nesadusmotu uzraugošās iestādes, banku nozare tomēr cenšas pievērst politiķu uzmanību finanšu sistēmas "kapitālremonta" negatīvajām sekām. Iespējamie risinājumi tika apspriesti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur banku lobijs Finanšu nozares asociācijas personā prezentēja savu pārejas plānu pie saprotamākām prasībām, lai paaugstinātu banku spējas uzņemties riskus (lasiet – nebaidīties no klientiem).

Asociācija norāda, ka šobrīd pārāk liels uzsvars tiek likts uz sākotnējo klienta izpēti un informācijas pieprasījumu no viņa, un tiek sniegts pārāk maz iespēju klienta izpētei bez viņa piesaistīšanas. Normatīvajos aktos ir pārāk daudz formālu prasību un maz elastīguma. Prasības nerezidentiem tiek pārceltas arī uz rezidentiem. Tiek izvirzītas nesamērojamas prasības vietējo politiski nozīmīgo personu izpētei. Pārāk daudz prasību ir nekonsekventas un pārmērīgas, kas arī noved pie naudas sodu piemērošanas. Piekļuve valsts reģistriem nav ērta, ir dārga un nav ātra. Rezultātā bankas nevar un nevēlas uzņemties riskus.

No šiem secinājumiem izriet nozares piedāvājumi. To ir vairāk nekā 20, un tie skar ne vien informācijas izpēti par klientiem un prasības bankām, bet arī politiķu retoriku.

Iedodiet rokasgrāmatu

Nozarei ir nepieciešama vienota, konsekventa un mazāk emocionāla komunikācija no valsts iestāžu puses, kura nediskreditētu Latvijas finanšu nozari un finanšu noziegumu apkarošanu. Ir jāatsakās no prasības pārbaudīt un atkāroti pārbaudīt informāciju par klientiem, kura valstij jau tā ir zināma. Jānosprauž saprātīgi noilguma termiņi darījumu pārbaudei. Ir jāizbeidz nebeidzamais auditu cikls, kurš noved pie jauniem naudas sodiem un pie tā, ka bankas vienkārši nevēlas riskēt.

Tālāk seko asociācijas viedoklis attiecībā uz šobrīd pielietoto lielo naudas sodu sistēmu:

"Asociācija ir aicinājusi FKTK izveidot saprotamu, iepriekš noteiktu, vēlams publicētu, komisijas pārbaužu pieeju (rokasgrāmatu). Būtisks ir skaidrs un saprotams pārbaužu norises process un pārbaudes elementi. Bez pārbaužu procesa, kas ietver arī dialogu par konstatēto, un saprotami un paredzami interpretētām normatīvo aktu prasībām, de-riskings ir neizbēgams. Jāņem vērā, ka tikai pēc pārdzīvotas pārbaudes ar saprotamām prasībām būs iespējams atzīt, ka praksē tiek piemērota saprātīga, risku izvērtējumā balstīta pieeja. Šobrīd ļoti nozīmīga ir uzrauga un nozares savstarpējās uzticības un profesionālas sadarbības tālāka un pastāvīga stiprināšana, jo jau uzsāktais komisijas darbs šajā jomā vērtējams ļoti atzinīgi, taču par tā faktiskajām izpausmēm nozare varēs izdarīt secinājumus tikai pēc notikušajām pārbaudēm un to rezultātiem."

"Remonta remonts" būs nākamgad

Komisijas sēdē politiķi un kontrolējošās iestādes konceptuāli vienojās, ka kļūdas, kas tika pielaistas finanšu sistēmas "kapitālremonta" laikā, ir jāizlabo. Kā to izdarīt praksē un vai visi nozares piedāvājumi tiks ņemti vērā, to rādīs laiks.

Tālāk diskusija par šo tematu notiks Finanšu sektora attīstības padomē, kuru vada premjers Krišjānis Kariņš. Konkrēta rīcības plāna izstrādi Finanšu ministrija sola uzsākt decembrī.

Asociācija cer, ka uzlabojumi sekos jau 2021. gada vidū.

Varbūt tad arī Vasiļisa varēs atvērt kontu kādā no Latvijas komercbankām?..

Pēc temata

"Arī Rumānija apdzen": pēc IKP uz iedzīvotāju Latvija atkal velkas astē
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tagi:
bankas

Galvenie temati