07:50 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1900
  • RUB90.1153
Latvijā
Saņemt īso saiti
38

Tiek apdraudēti vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, kuru darbs ir saistīts ar sabiedriskās ēdināšanas vietām. Savukārt sabiedriskā ēdināšana Latvijā nevarēs normāli strādāt līdz ārkārtējās situācijas beigām.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Latvijas valdība nolēmusi no pirmdienas, 9. novembra, ieviest ārkārtējās situācijas režīmu valstī.

Saskaņā ar valdības lēmumu, kamēr Latvijā darbosies ārkārtējā situācija, kafejnīcas un restorāni nevarēs pieņemt apmeklētājus. Pasēdēšana tajās tiek atcelta, kas var nozīmēt kārtējo finanšu elles loku mazā biznesa īpašniekiem.

Kafejnīcas, bāri, restorāni un vispār visa sabiedriskā ēdināšana vismaz līdz 6. decembrim strādās līdzņemšanai, vēsta Mixnews.lv.

Izņēmumu sastādīs tikai lidosta "Rīga" un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi pirmsskolas izglītības iestādēs, sākumskolās un darbavietās.

Taču arī tur būs jāievēro ierobežojumi: darbiniekiem un apmeklētājiem būs jālieto maskas, attālumam starp galdiem ir jābūt 2 metriem, ja nav norobežojuma. Pie viena galda var atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Galda piederumiem, traukiem un salvetēm ir jābūt izsniegtiem individuāli katram apmeklētājam, galdi ir jādezinficē pēc katra apmeklētāja. Turklāt ir jābūt norādītai vispārpieejamai informācijai, tostarp arī svešvalodā, par maksimālo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties pie ēdiena izsniegšanas plauktiem.

"Bonusa" kārtā Latvijā slēdz arī iestādes, kas saistītas ar izklaidēm: bārus, naktsklubus, diskotēkas, akvaparkus, pirtis, spa, slidotavas, spēļu zāles, bērnu izklaides vietas, izklaides un atrakciju centrus, batutu parkus, spēļu istabas un bērnu pieskatīšanas istabas (tai skaitā tirdzniecības centros).

Ekonomikas ministrijas vadītājs Jānis Vitenbergs, iedomājoties, kādu graujošu ietekmi tas viss radīs uz mazo biznesu, kurš joprojām nav izlīdis no milzīgās bedres, kuru izraka iepriekšējais ārkārtējās situācijas režīms, palūdza pievienot viņa īpašās domas valdības protokolam.

Viņš pabrīdināja, ka sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādā aptuveni 23 tūkstoši cilvēku. Tādēļ sabiedriskās ēdināšanas slēgšana var pārtapt katastrofā sabiedrības labklājībai un valsts ekonomikai.

Iepriekš vairāku Rīgas bistro īpašniece Sandija Liepkalne uzrakstīja savā Facebook lapā publikāciju, kurā pastāstīja, ka pirms dažām nedēļām bufetnieces amatam viņa saņēma vairāk nekā 100 pieteikumu. Šajā amatā vēlējās nokļūt pat šefpavāri ar 20 gadu stāžu un pieredzi augstākā līmeņa restorānos.

Taču ir vērts atzīmēt, ka valdība ir ņēmusi vērā zaudējumus, kurus cietīs uzņēmēji, un nolēma, ka līdz 10. novembrim ir jābūt izstrādātiem konkrētiem uzņēmumu un darbinieku atbalstīšanas pasākumiem.

Dīkstāves pabalstu sistēma, kura iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā, maigi izsakoties, ne īpaši līdzēja, tiks uzlabota. Tiks pārskatīta arī slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtība.

Pēc temata

Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs izteicās par ārkārtējā režīma ieviešanu
Latvija vairs nav izņēmums: Viņķele ziņo par ārkārtējās situācijas izsludināšanas iespēju
Tagi:
sabiedriskā ēdināšana, Latvija, ārkārtējā situācija

Galvenie temati