13:05 28 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Latvijā
Saņemt īso saiti
104

Bijušajai Latvijas kultūras ministrei Karinai Pētersonei banka pieprasījusi četru dienu laikā atskaitīties par naudas izcelsmi, piedraudot ierobežot operācijas ar kontiem.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Žurnālisti atklāja kārtējo banku diktatūras upuri Latvijā. Šoreiz finanšu iestādei likās aizdomīgi honorāri, kuri tika ieskaitīti autora kontā no cienījamas grāmatu izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC".

Stāstu sameklēja un publicēja savā Twitter žurnāliste Inga Gorbunova. Pēc ekrānbildes, kuru viņa pievienoja tvītam, var redzēt, ka Karina Pētersone (bijusī kultūras ministre, politiķe un tulkotāja) sūdzas par elektronisko paziņojumu no bankas Citadele. Tajā bankas darbinieks, piesedzoties ar drošību un principu "Pazīsti savu klientu" (Know Your Customer, KYC), piedāvā šim klientam četru dienu laikā sniegt attaisnojošus dokumentus (rēķinus, līgumus un c.) par naudas pārskaitījumu, kurš tika veikts augustā.

Turklāt no bankas vēstules kļūst skaidrs, ka sadaļā maksājuma mērķis norādīt "autoratlīdzība", kur norādīts pat līguma numurs. Maksājums nāk no grāmatu izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC", savukārt summa sastāda 1700 eiro.

Taču šis pārskaitījums bankai šķitis aizdomīgs, un tā pieprasīja paskaidrojumus, pretējā gadījumā piedraudot klientam ar bankas kontu operāciju ierobežojumiem.

"Līgumu, protams, nosūtīju, bet sajūta pazemojoša. Ko darīt?" rezumēja savu stāstu Karina Pētersone.

"Šis šodien reāli samulsināja. Kādā tādā sakarā banka prasa līgumu par autoratlīdzību, kuru izmaksā ne jau kāda pastkastītes firma?" pauda sašutumu sakarā ar Karinas Pētersones stāstu žurnāliste Inga Gorbunova.

​Sociālo tīklu lietotāji atbalstīja žurnālistes neizpratni, tomēr atzīmēja, ka banka, iespējams, varēja painteresēties par naudas transakciju, jo Karina Pētersone varētu turpināt būt politiski nozīmīga persona.

"Mans teorētisks minējums - politiski nozīmīga persona. Tur šobrīd ik 6 mēnešus pilnas izpētes cikls. Tā kopumā liela problēma, viņu daudz, visi jāpēta dziļi," atzīmēja jurists Edgars Pastars.

​​"​Trīs varas vīri publiski nošausminājās, ka esam otrā grāvī, bet banku klerki birokrātiskā fanātismā turpina ​"​drāzt​"​ katru centu. Kurš beidzot pateiks: pietiek! Naudas atmazgāšanas, kur nu vēl terorisma finansēšanas apkarošanai, jābūt uz kaut kādiem riskiem balstītai," atbalstīja autores sašutumu Maris Bkalns.

​​"​Ieteiktu neizmantot saviem darījumiem nevienu Latvijas banku. Par Citadele banku man ir sūdzējušies arī Rīgā dzīvojoši un strādājoši ārvalstu uzņēmēji," uzrakstīja Ģirts Birziņš.

​​"​Konkrētais gadījums tikai liecina, ka bankas ne vella nepazīst savu klientu, lai kādus tur principus tās tiektos ievērojam. Būtu kaut vai iegūglējuši," norāda uz stāsta dalībnieku atpazīstamību Pēteris Zirnis.

​​"​Pārmērīga prasība, summa ir neliela, LV rezidents pārved naudu LV rezidentam. Nav neviena ‘risk based approach’ sarkanā luktura pēc EU AMLD un EBA vadlīnijām. Ieteiktu pieprasīt paskaidrojumu no bankas un FKTK," piedāvāja neatstāt šo stāstu bez sekām lietotājs A.Ozo.

​​"​Cik zinu, līgumi parasti ir konfidenciāli, ar kādām tiesībām privāta iestāde (banka) var pieprasīt kaut ko? Ja vēl tā būtu nauda no ārvalstīm, bet zināms Latvijas uzņēmums pārskaita darbiniekam, pat norādot iemeslu. Cik ilgi tā banku patvaļa Latvijā turpināsies?" uzdod jautājumu Artis Spertāls.

​​"​Laikam @Citadele domā, ka @kilbloka ir galvenā terorisma finansētāja. Vispār jau taisnība ir - viņa finansē ieročus cīņai pret tumsonību. Bankas klerkiem derētu mazliet pašizglītoties," sarkastiski norādīja žurnālists un pasākumu producents Juris Millers.

​Atgādināsim, ka Latvijas finanšu sektora "kapitāla remonts" sākās 2018. gadā pēc tam, kad Latvija izrādījās Eiropas naudas atmazgāšanas skandāla epicentrā un riskēja nokļūt "pelēkajās sarakstā".

Represiju vilnis sāka strādāt uz pilnu jaudu, taču kontrolējošās struktūras pieprasa arvien jaunu un jaunus upurus. Un tā kā ārzemnieki jau ir aizgājuši, bez darba palikušies finanšu uzraugi metās bloķēt vietējo uzņēmēju un parasto iedzīvotāju kontus.

Pēkšņi Latvijas banku kritizētāju korim sāka pievienoties arī politiķi. Tā, Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi publiski paziņoja, ka komercbankas pārāk kaislīgi ķērušās klāt nelegālo kapitālu apkarošanai. Savukārt pirms tam premjers Krišjānis Kariņš palūdza bankas vairs nemeklēt "netīro naudu" un pārstāt visus uzskatīt par negodīgiem cilvēkiem.

Pēc temata

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Tagi:
nauda, Finanses

Galvenie temati