05:31 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Sastrēgumu problēma Rīgā atrisinājās pati par sevi iedzīvotāju aizplūšanas dēļ, toties parādījās cita problēma – sastrēgumi iebraucot Rīgā, pastāstīja Ādažu mērs Māris Sprindžuks.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Radio Baltkom intervijā Ādažu mērs, Pierīgas Pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks paziņoja, ka Rīgas varasiestādēm derētu līst ārā no mucas un aktīvāk komunicēt ar citu pašvaldību varasiestādēm.

Teritorijas administratīvais iedalījums uz Rīgu un piepilsētu Sprindžuks nosauca par kļūdu. Šī iemesla dēļ, pēc viņa sacītā, pašvaldības izrādījušās nošķirtas viena no otras.

"Mēs dzīvojam kā mucās, slēgtā telpā, nekomunicējam viens ar otru. Lai gan patiesībā robežas nepastāv: ielas turpinās citās pašvaldībās, mežs arī," uzsvēra Ādažu mērs.

Turklāt viņš atzīmēja, ka viena no globālajām Rīgas problēmām ir pārvietojusies uz piepilsētām. Šī problēma ir sastrēgumi.

Iedzīvotāju aizplūšana no Rīgas novedusi pie tā, ka transporta sastrēgumi galvaspilsētā ir kļuvuši retāki. Taču tie nekur nepazuda, bet gan pārvietojās uz piepilsētu – un apstājās kustība uz Ķekavas ceļa, Tallinas šosejas, uz visa apvedceļa.

Lai atrisinātu šo un daudzas citas problēmas, varasiestādēm ir jāstrādā kopā, uzskata Sprindžuks. Viņaprāt, nav iespējams arī turpmāk strādāt līdzšinējā kārtībā, kad problēmas tiek risinātas tikai savu robežu ietvaros.

Sprindžuks paziņoja, ka ir nepieciešama jauna pieeja un jauni finansējuma veidi. Un uzmanība ir jāpievērš ne tikai sabiedriskajam transportam un ceļiem. Problēmu ir daudz vairāk.

Iepriekš Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, kuras varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

Pēc temata

Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Beztermiņa līgumu ēras gals: kas saņems kompensācijas par denacionalizāciju
"Arī Rumānija apdzen": pēc IKP uz iedzīvotāju Latvija atkal velkas astē
Tagi:
iedzīvotāji

Galvenie temati