03:57 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Latvijā
Saņemt īso saiti
44

Politiķi pūlējās stimulēt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, taču viņu lēmuma rezultātā invalīds zaudējis tiesības uz pensiju. Apgabaltiesai šķita, ka tāds iznākums ir likumīgs, tomēr Augstākā tiesa tai nepiekrita.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Cilvēks ar invaliditāti uzvarējis tiesā valsti un aizstāvējis tiesības saņemt invaliditātes pensiju. Augstākā tiesa atcēlusi šai personai nelabvēlīgo apgabaltiesas spriedumu šajā lietā.

Augstākās tiesas Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā valsts kļūdas rezultātā par cilvēku viņa nodarbinātības laikā nebija veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Lietas nianses atklāja Neatkarīgā.

Strādāja, taču nebija apdrošināts

Prasību tiesā iesniedza persona ar invaliditāti kopš bērnības. Trīs gadus – no 1998. gada 3. oktobra līdz 2000. gada 6. oktobrim – viņš strādāja kādā Rīgas skolā. No 2006. gada 1. janvāra viņš saņēma invaliditātes pensiju. Pie tam viņš vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un lūdza piešķirt invaliditātes pensiju par darbu Rīgas skolā, bet VSAA 2016. gada aprīlī lūgumu noraidīja, norādot, ka personas apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trīs gadiem, tāpēc neizpildās nepieciešamie priekšnoteikumi invaliditātes pensijas piešķiršanai.

Tas ir pamatots ar to, ka laika posmu no 1998. gada janvāra līdz 2000. gada oktobrim nevar ieskaitīt viņa apdrošināšanas stāžā, jo saskaņā likumu par valsts sociālo apdrošināšanu darba ņēmēji, kuriem ir pirmā vai otrās grupas invaliditāte, netika pakļauti invaliditātes apdrošināšanai.

Faktiski sanāca tā, ka tikai tādēļ, ka gados, kad cilvēks strādāja, spēkā bija norma, kas atņēma viņam tiesības būt sociāli apdrošinātam un vēlāk izmantot iespēju pieteikties invaliditātes pensijai. Persona vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par invaliditātes pensijas piešķiršanu.

Lemj politiķi

Administratīvā apgabaltiesa 2017. gadā ar savu spriedumu personas pieteikumu noraidīja. Arī šis spriedums ir interesants, jo tajā tiesa norāda, ka strīdus normas jēga ir saistīta ar to, ka persona, kura jau ir pirmās vai otrās grupas invalīds, nevar sevi apdrošināt pret invaliditātes risku, jo šis risks jau ir iestājies.

"Nav pamata uzskatīt, ka šī norma aizskar pieteicēja cilvēktiesības, un nav izšķirošas nozīmes tam, ka vēlākā laika posmā personas ar invaliditāti kā darba ņēmēji tika pakļauti invaliditātes apdrošināšanai," teikts apgabaltiesas lēmumā.

Persona to vēlāk pārsūdzēja, uzskatot, ka viņa cilvēktiesības ir pārkāptas.

No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka likumdevēji paredz citādu tiesisko regulējumu, ņemot vērā politiskās nostādnes un budžeta iespējas (un tas ir pieņemami), kā rezultātā līdzīgos apstākļos esoši cilvēki ar invaliditāti var nonākt nevienlīdzīgā situācijā. Visādā ziņā apgabaltiesa nesaskatīja vienlīdzības principa pārkāpumu lēmumā atteikt piešķirt invaliditātes pensiju.

Lieta būs jāpārskata

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atcēla personai ar invaliditāti nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā cēlonis tam, ka par pieteicēju viņa nodarbinātības laikā nebija veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, ir valsts kļūda ‒ valsts izveidotais Satversmei neatbilstošais tiesiskais regulējums, kas pašlaik atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam jau ir atzīts par spēkā neesošu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja atgādināja, ka Senāts šajā lietā vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā par lietā piemērojamo tiesību normu, kas bija liegusi personām ar invaliditāti būt apdrošinātām pret invaliditātes risku. Satversmes tiesa atzina šo normu par neatbilstošu Satversmei.

Satversmes tiesa piekrita Senātam, ka personas ar jau esošu invaliditāti ir īpaši pakļautas veselības stāvokļa pasliktināšanās draudiem un tādēļ tām vēl jo vairāk ir nozīmīgs iepriekšējā ienākumu apjoma atvietojums invaliditātes riska iestāšanās gadījumā. Satversmes tiesa atzina, ka likumdevēja vēlme ar strīdus regulējumu veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību un atbrīvot šīs personas no nevajadzīgiem apdrošināšanas maksājumiem netika īstenota tiesiski un personām ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti tika nepamatoti atņemtas tiesības uz tām piemērojamu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu.

Augstākā tiesa uzskata, ka konkrētā cilvēka gadījumā taisnīguma prasībām atbilstošs risinājums būtu visa nostrādātā laika ieskaitīšana apdrošināšanas stāžā, turklāt, lai to darītu, nav nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, jo pietiekams pamats tam ir par strīdus normu pieņemtais Satversmes tiesas spriedums. Apstāklis, ka par pieteicēju viņa nodarbinātības laikā netika maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, konkrētajā gadījumā nevar būt šķērslis, lai pieteicējam atzītu tiesības uz invaliditātes pensiju.

Pēc temata

Tiesībsargs: Latvijā invalīdiem nākas izvēlēties – mirt bada nāvē vai nosalt
Saeima atteicās segt pensiju piegādi 80 gadu sasniegušajiem un invalīdiem
Latvijas darba devēji varēs netraucēti atlaist no darba invalīdus
Eurostat: invalīdu skaits Latvijā sastāda 41% iedzīvotāju
Tagi:
pensija, Latvija

Galvenie temati