20:31 02 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.2066
  • RUB91.3194
Latvijā
Saņemt īso saiti
254

Plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, bet neapliekamo minimumu atstāt 300 eiro līmenī (3600 gadā). "Mierinājuma balva": līdz 1800 eiro mēnesī augs ikgadējo ienākumu slieksnis, pie kura neapliekamais minimums netiek piemērots.

RĪGA, 7. septembris — Sputnik, Jūlija Granta. Ministru kabineta apstiprinātās izmaiņas nodokļu sistēmā, kuru deklarētais mērķis ir celt sociālo aizsargātību un ekonomikas konkurētspēju, patiesībā nozīmē kārtējās nodevas no atlikušajiem iedzīvotājiem un stimulu emigrācijai.

Iepriekš mēs stāstījām, kā nodokļu reformas rezultātā tiks likvidēti mikrouzņēmumi: 32 tūkstoši cilvēku garantēti zaudēs darbu, par vēl 32 tūkstošiem īstas skaidrības nav. Nodarbinātības lejupslīde tādā gadījumā 3 vai 6 reizes pārsniegs pandēmijas rādītājus, kas bezdarbnieku pulkam pievienoja 10 tūkstošus cilvēku, un divkārt palielinās to kopskaitu valstī (tagad – 68 tūkstoši). Augs parastajā npodokļu režīmā nodarbināto darbinieku algu nodokļu slogs. Viņu darbs biznesam izmaksās vairāk, un valsts ekonomikas konkurētspēja nepieaugs, pretēji Finanšu ministrijas apgalvojumiem.

Trīskārt pa 500: īsta ņirgāšanās

13. Saeimas vēlēšanu hīts bija Jaunās konservatīvās partijas lozungs "Trīs pa piecsimt" – ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma slieksnis algai – 500 eiro, minimālā alga – 500 eiro un pensija – 500 eiro.

Nonākuši Saeimā, konservatori no solījumiem atteicās. Kad ZZS un "Saskaņas" deputāti 9. jūlijā iesniedza likumprojektu par neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, valdošā koalīcija to noraidīja.

Līdz 2021. gada budžetam "3x500" pārvēršas par ņirgāšanos. Minimālo algu patiešām ierosināts celt līdz 500 eiro, bet neapliekamo minimumu (300 eiro mēnesī) – neaiztikt. Tātad uzņēmēji maksās vairāk, bet darbinieki nesaņems gandrīz neko. "Mierinājuma balva": līdz 1800 eiro mēnesī augs (tagad – 1200 eiro) ikgadējo ienākumu slieksnis, pie kura neapliekamais minimums netiek piemērots.

Ko tas nozīmē

1. Neapliekamais minimums tiek piemērots tikai bruto ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī. Tiklīdz šī summa algas aprēķina sarakstā ir pārsniegta, neapliekamais minimums (NM) kļūs diferencēts (DNM). Tas sāk samazināties, tagadējā režīmā – līdz slieksnim 1200 eiro apmērā mēnesī (ar algu 1000 eiro apmērā NM sastāda tikai 85,71 eiro). Tagad DNM mainīsies līdz 1800 eiro mēnesī. FM grāmatvežu milzīgā uzvara ietaupīs "lielo algu" saņēmējiem 2-4 eiro.

Saskaņā ar FM datiem, minimālo algu valstī saņem 52% strādājošo. Faktiski NM tiek ņemts vērā tikai viņiem. Pārējie tiek uzskatīti par "bagātiem", viņus "cērp" kārtīgāk.

2. DNM ir viltīgs – jau no 2017. gada ar nodokļiem tiek aplikti visi ieņēmumi.

Pieņemsim, māte saņem minimālo algu – 430 eiro mēnesī un bērnu pabalstu 15,50 eiro, bet NM minimālais slieksnis tagad ir 440 eiro. Sievietes kopējie ieņēmumi (445,50 eiro) to pārsniedz, tāpēc NM pilnā apmērā viņai vairs nepienākas. Ja minimuma slieksnis būs vienāds ar minimālo algu, cilvēkiem būs neizdevīgi jebkādā veidā piepelnīties, saņemt pabalstus, honorārus. Tie automātiski nozīmē papildu nodokļus, gada nodokļu deklarācijas un citas problēmas.

Vēl vairāk: ja minimālās algas saņēmējs pēkšņi pārdos dzīvokli vai automašīnu, viņam aprēķinās papildu nodokli, jo viņa kopējais ienākums pārsniegs limitu un ļaus vienkārša NM vietā pielietot DNM. Tad, atbilstoši papildu ienākuma summai, cilvēks samaksās ienākumu nodokli 20-23% apmērā no saņemtās algas.

3. Nodokļu aprēķins kļūs sarežģītāks un mulsinās ne tikai vienkāršos cilvēkus, bet arī kvalificētus grāmatvežus. Šajā jautājumā neko nesaprot arī Saeimas deputāti – viņi vienkārši paklausīgi atbalsta valdības ierosinājumus.

Nabagie bija nabagi un paliks nabagi

Visi FM vingrinājumi ap minimālo algu un diferencēto neapliekamo minimumu nenovedīs pie deklarētā rezultātā.

Maznodrošinātāko iedzīvotāju ienākumi pieaugs vien mazdrusciņ. Pati FM atzīst, ka ģimenēm ar bērniem nekas nemainīsies, minimālās algas saņēmēji tik un tā neizmanto viņiem pienākošās atlaides par apgādājamajiem. Lielāko labumu nodokļu reforma nesīs tiem, kas saņem algu 700-1600 eiro apmērā.

Konkurētspēja nepieaugs

Eurostat dati liecina, ka 2019. gadā zemāko algu saņēmēju (67% no vidējās, bez apgādājamajiem) nodokļu slogs Latvijā sastādīja 39,8% - tas ir devītais augstākais rādītājs ES pēc Beļģijas,. Vācijas, Ungārijas, Austrijas, Čehijas, Itālijas, Zviedrijas un Francijas, atzina Finanšu ministrija. Lietuvā šis rādītājs sastāda 34,1%, Igaunijā - 33,4%.

Pie tam resors atklāti secina: pēc piedāvātās reformas Latvija vēl joprojām būs neizdevīgākā valsts Baltijā darba spēka nodokļu slodzes ziņā. To rāda virkne diagrammu ministrijas pārskatā – lai nevienam nerastos ne mazākās šaubas par inovāciju autoru skaidro saprātu. Starp citu, diagrammas rāda, ka Lielbritānijā un Īrijā, kurp masveidā aizbēguši cilvēki no Latvijas, minimālās algas nodokļu slodze ir daudz zemāka nekā vidēji ES – 26,1% un 24,6% atbilstoši. Pie tam neapliekamais minimums tur ir 800 mārciņas.

Dzīvojamo māju būvdarbi, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Uzņēmumi izdevumi par katru darbinieku pieaugs vismaz par 100 eiro (par 70 eiro augs minimālā alga, piedevām – nodokļi). Pie tam valdība plāno likvidēt iespēju strādāt ar nepilnu slodzi – tā uzliek pienākumu darba devējam maksāt sociālo nodokli vismaz 170 eiro apmērā (34,09% no minimāajiem 500 eiro), neatkarīgi no reāli izmaksājamās algas.

Pieaugs budžeta izdevumi, kas tiek indeksēti kopā ar minimālo algu. Varasvīriem patīkamākais apsvērums: augs Saeimas deputātu, ministru, pašvaldību vadītāju, amatpersonu alga, kam maksimālais atalgojums noteikts saskaņā ar vidējo valstī ar dažādiem koeficientiem. Piemēram, ministra likme – 4,68 no vidējās.

Pēc temata

Latvijā 15% darbinieku saņem uz rokām minimālo algu vai mazāk
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Tagi:
nodokļi, budžets, Latvija

Galvenie temati