14:07 20 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1833
  • RUB89.1439
Latvijā
Saņemt īso saiti
53

Balsošana Saeimā par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu krievu valodā izraisīja jaunu strīdu vilni valodas jautājumā.

RĪGA, 5. septembris - Sputnik. Sociālo mediju lietotāji sadalījās divās pretējās nometnēs: daži krievu valodu uzskata par kaitīgu, citi - par noderīgu un nepieciešamu apgūšanai.

Atgādinām, ka Saeimā notikušais balsojums par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu krievu valodā ir noslēdzies ar likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā. Lai bloķētu likumprojekta nodošanu komisijā, nepietika vien dažu balsu — 47 deputāti nobalsoja par, 43 — pret.

Šāds rezultāts izraisīja vētrainu reakciju no abām barikāžu pusēm – latviešu nacpatriotu sašutumu un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu.

Piemēram, ekonomists, bijušais ekonomikas ministrs un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") pateicās partijas Attīstībai/PAR un KPV LV deputātiem par to, ka viņi uzstājušies par likumprojektu.

​​"Šodien saku lielu paldies visiem Attīstībai/PAR и KPV LV deputātiem, kas nobalsoja pret aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodā. Uz kopēja fona šis solis ir īpaši drosmīgs un Latvijas krievvalodīgie to novērtē! Paldies par cilvēcīgumu un veselu sapratu!" — pateicies Vjačeslavs Dombrovskis politiķiem Twitter vietnē.

To, kādus komentārus zem viņa tvīta atstāja nacionāli noskaņota sabiedrības daļa, labāk nelasīt - lielākoties šīs replikas ir pilnas ar indīgu naidu pret krievvalodīgiem.

Komentāros atzīmējies arī pats Attīstībai/PAR apvienības līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kurš attaisnojās, ka runa nav tikai par krievu valodu.

​"Ne jau tikai krievu valodā, Slava. Mums Eiropas vēlēšanu kampaņā potenciālie vēlētāji aģitācijas materiālus arī angliski prasīja," — viņš uzrakstīja.

​Taču vēl interesantāka diskusija izvērtās zem slavenās Latvijas žurnālistes Baibas Strautmanes publikācijas. Šoreiz viņa šausminājās par to, ka Latvijas skolās, kā svešvalodu bērni biežāk izvēlas krievu, nevis vācu valodu.

"No 20 bērniem klasē kā otro svešvalodu tieši trīs izvēlējās vācu valodu, pārējie - krievu... lielai daļai vecāki tā ieteikuši …" — sūrojas Strautmane atbildē uz latviešu dzejnieces Liānas Langas tvītu par to, ka Kremļa interesēs ir stiprināt krievu valodas apriti.

​Daži nacpatrioti atbalstīja Strautmanes sašutumu.

"Krievu valodas apguve ir kaitīga. Pasaulē skatās valstī visvairāk runāto valodu, un tā Latvijā šobrīd ir Russian. Russian nekotējas, un šāda slava kavē uzticamību starptautiskajā ekonomiskajā un politiskajā arēnā. Krievu valodas zināšanas tieši ietekmē mūsu maciņus uz tukšo pusi," — pauž visai interesantus secinājumus jurists Voldemārs Burģis.

​Partijas "Jaunais Vienotība" loceklis, bijušais Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Dmitrijs Golubevs devās vēl tālāk un piedāvāja mācīt mandarīnu - Ķīnas oficiālo valodu.

​​"Lai arī krievu valoda ir mana dzimtā valoda, tā ir skaista, bagāta un ar milzu kultūru, tagad bērniem Latvijā to apgūt es redzu drīzāk mīnusu. Nav jēgas. Ja gribat kaimiņu valodas, igauņu un lietuviešu ir aizmirstas bez pamata. Ja gribat lielu valodu, mandarīnu ir derīgāka izvēle," tāds ir Golubeva ieteikums lasītājiem.

Tomēr vairums latviski runājošo Latvijas pilsoņu, šķiet neatbalstīja nacpatriotu pozīciju un iestājās par krievu valodu.

"Dmitrij, dzimtā valoda cilvēkam ir pats tuvākais pēc viņa vārda. Uzrunā cilvēkus vārdā un panāksi neticamas lietas. Tas pats ar valodu - pirms vēlēšanām uzrunā latviešus latviski un krievus krieviski. Redzēsi, ka mīnusu būs mazāk," — nostrostēja politiķi Ivars Lipskis, liekot manīt Golubeva elektorālos "panākumus".

​​"Es arī tā ieteicu (bērniem mācīt krievu valodu — red.piez.). Nevajag jaukt politiku/patriotismu un izglītību. Tā ir ... divpirkstu domāšana. Vācu valodu nedaudz protu, bet izmantot to faktiski nav nācies. Tik vien kā TV un avīzes. Krievu... noder vairāk. Tas arī viss," iestājies par krievu valodu Guntars Vītols.

​​"Esmu pateicīgs saviem vecākiem, ka man ieteica izvēlēties skolā krievu ne vācu valodu. Tagad ikdienā nākas komunicēt daudz krievu valodā, vācu valodai īsti nekad neesmu sastapis pielietojumu. Krievu gan varētu teikt iemācījos dzīves laikā, skolā bija pašvaki," — raksta Jānis.

​​"Krievu valodas apguve imho ir noderīgāka. Ir vesels bloks ar ex PSRS valstīm, kur krieviski varēsi sazināties, ir ļoti daudz slāvu-valodu, kas nedaudz līdzīgas krievus un ko var daļēji saprast, sazināties, arī valodu nezinot, ja zina vismaz krievu. A vācu kur? Pāris ES valstis?" atbalsta vecāku izvēli Linda.

​"Man ļoti darbā noder krievu valodas zināšanas, tāpat arī angļu. Vācu valodu mācījos un tā arī nekad dzīvē nelietoju. Kā kuram. Un krievu val. vajadzīga ļoti dažādās sfērās: apmācības, klientu apkalpošana utt," — pauž Māra Veselova.

​​"Kur te problēma? Vai zināt krievu valodu - neskaitāmi literatūras, zinātnes grandi, mūsu kaimiņi, 140 milj. tirgus - ir slikti?" neizpratnē vaicā Krišjānis Bušs.

​​"Vācu valodu mācījos visu skolas laiku, nenožēloju, bet no viņas ir gaužām maz jēgas. Visas vācvalodīgās valstis lieliski saprot angliski. Krievu valoda ir noderīga visā pasaulē, skaista un bagāta valoda. Palīdz ceļojot," atzīme lietotājs N.R.

​Valstī ir viena valsts valoda – latviešu, lai gan krieviski runā aptuveni 40% iedzīvotāju, krievu valodai ir svešvalodas statuss.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi un bērnu laukumi.

Pēc temata

Nav izejas: Valsts valodas centram iesniegta sūdzība par norādi EXIT
Latviete pasūdzējās par darba devēju attieksmi pret krievu draudzeni
Krievu un igauņu skolnieki mācīsies viens otra valodu
Kuzmins: Latvijas Krievu savienība neatteiksies no vēlētāju dzimtās valodas
Tagi:
krievu valoda, Twitter

Galvenie temati