03:37 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Latvijā
Saņemt īso saiti
37

Varētu likties, ka būvatļauju daudzuma kritums ir saistīts ar pandēmiju, taču, visticamāk, Covid-19 tikai maskē krīzi, kura parādījās mājokļu sektorā vēl agrāk, jo pēdējo gadu laikā tika daudz kas izdarīts, lai atbaidītu privātas investīcijas.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Statistika fiksē ievērojamu būvatļauju skaita kritumu šī gada otrajā ceturksnī, kas liek būvniekiem un nekustamā īpašuma tirgotājiem nedaudz mazināt savu sajūsmu saistībā ar to, ka Covid-19 liek cilvēkiem meklēt sev plašāku mājokli, vēsta Neatkarīgā.

Kritums notiek gandrīz visos segmentos

Saskaņā ar CSP datiem, šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, izsniegto būvatļauju skaits nokrita no 809 līdz 547. Daudzīvokļu māju segmentā atļauju skaits krities no 74 līdz 51.

Tuvākajā laikā var samazināties praktiski visu ēku veidu būvniecība. Neizraisa jautājumu viesnīcu būvatļauju skaita kritums no 39 līdz 23. Nenoteiktība saistībā ar rūpniecības perspektīvām demonstrē ražošanas un noliktavu ēku būvatļauju skaita kritumu no 86 līdz 55. Neklasificēto ēku būvniecība arī kritusies: 222 līdzšinējo 257 vietā.

Tikai viens ēku tips uzrādījis izaugsmi: biroja telpu būvatļaujas tika izsniegtas 21 pērnā gada 19 vietā, un tas neraugoties uz darbinieku masveida pāreju pie darba no mājām. Tā kā vismaz viena objektu kategorija ir pieaugusi, tas liecina, ka tie, kas gribēja, savas atļaujas saņēma.

Runājot par dzīvojamajām mājām, vērts atzīmēt, ka iepriekšējos mēnešos spēlētāji nekustamā īpašuma tirgū vairākkārt atzīmēja augošo patērētāju vēlmi iegādāties plašākas mājas ar piemājas zemi, rēķinoties ar to, ka jauna Covid-19 saslimstības viļņa un stingras karantīnas gadījumā atrasties savā privātā teritorijā viņiem neaizliegs.

Covid-19 nav iemesls

Apbūves uzņēmuma "Domuss" projektu vadītājs Jānis Ozols nosauca divus neatbilstības iemeslus starp būvnieku paziņojumiem un CSP statistiku.

Pirmkārt, nekustamo īpašumu tirgotāji stāstīja par savu klientu noskaņojumu pavasarī un vasaras sākumā, savukārt statistika atspoguļo aktivitātes kritumu būvniecības nozarē pērnā gada otrajā pusē. Lieta tajā, ka atļauju saņemšana ir ilgstošs un sarežģīts process, ja tas noslēdzies šī gada otrajā ceturksnī, apbūvētājiem bija jāizvirza konkrēti nodomi jau pērnā gada otrajā pusē.

Šī gada otrajā ceturksnī pārvalde strādāja galvenokārt ar dokumentiem, kuri tika iesniegti vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas martā. Šos spriedumus var attīstīt versijā, ka Covid-19 neizraisīja, bet gan maskē ekonomisko krīzi, kura ar dažādu intensitāti dažādos reģionos un nozarēs sāka izpausties jau pērn.

Otrkārt, statistikas dati var būt atkarīgi no atsevišķiem notikumiem, piemēram, statistikā par celtniecības bumu var izskatīties vairāku Pierīgas pašvaldību jau sen uzbūvēto māju nodošanas ekspluatācijā kampaņa. Esošie apstākļi skar pašvaldību noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļu ievākšanu. Dažkārt apbūvētāji cenšas izvairīties no paaugstinātām likmēm, dēvējot dārza mājas par dzīvojamām mājām, citos gadījumos rīkojas otrādi. Dažkārt šādas atļaujas izmanto, lai kaut ko nojauktu vai pārdēvētu. Tādēļ katrs gadījums būtu jāskata atsevišķi, taču statistikas datu apkopošanas gaitā tas nav paredzēts.

Atbaida investīcijas

Apbūves uzņēmuma "YIT Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Božē atzīmē, ka mājokļa būvniecība samazinās jau kopš 2014. gada, kad Saeima izmainīja Imigrācijas likumu ar mērķi apturēt Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ārzemniekiem apmaiņā pret mājokļa iegādi Latvijā. Kopš tā laika tika veiktas arī citas darbības, lai atbaidītu kapitālieguldījumus no Latvijas. Spilgtākais piemērs – ABLV bankas slēgšana, svaigākais – nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības palielināšana. Rezultātā būvniecības pieprasījums privātpersonu vidū ir minimāls. Kopējais būvniecības apjoms, tās grafiks un nomenklatūra mainās atbilstoši Eiropas finansējuma apgūšanai.

Lai ilustrētu privāto mājokļu pieprasījuma stāvokli, Božē atzīmēja, ka pieprasījums pēc trīs istabu dzīvokļiem 75 kvadrātmetru platībā ir trīs-četras reizes mazāks, nekā divu-trīs istabu dzīvokļu pieprasījums ar platību 40-60 kvadrātmetru.

"Nav ko sapņot, ka šādi cilvēki sāks pirkt privātmājas un iekārtot sev mājās darba kabinetus," šādi Božē atbildēja uz jautājumu par to, vai kompānija "YIT Latvija" var palielināt vidējo platību un istabu skaitu savās ēkās. Taču pat ekonomisko dzīvokļu pircēji jaunajos "YIT Latvija" projektos pieder pie turīgākajiem iedzīvotājiem valstī. Vairums Latvijas iedzīvotāju samierinās ar dzīvokļiem padomju laiku vai vēl vecākās mājās.

Pēc temata

Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Latvijas celtniekus apsūdz bezatbildībā un skopumā
Zemenes sapuvušas, bet dārzeņi ir glābti: Igaunijā ielaisti viesstrādnieki
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Tagi:
nekustamais īpašums, būvniecība, Latvija

Galvenie temati