RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens piedāvā kompānijām no Baltkrievijas pārcelt savu darbību uz Latviju politisko procesu viņu dzimtenē dēļ, tiek ziņots IeM mājaslapā.
Ģirģens nosodīja vardarbību Baltkrievijā, kā arī Latvijas attēlošanu kā naidīgu valsti attiecībā pret kaimiņiem (iepriekš pašreizējais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka protestus valstī vada no ārzemēm, tostarp no Latvijas).
"Vienmēr esam baltkrievu tautu uztvēruši kā draudzīgus kaimiņus un uzticamus sadarbības partnerus," paziņoja ministrs.
Viņš atgādināja, ka pērnā gada jūlijā tika atbalstīti IeM ierosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri vienkāršoja ārzemju kompānijām Latvijā iegūt Eiropas Savienības Zilo karti, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu piesaisti.
"Ja šobrīd pastāvošā situācija Baltkrievijā neuzlabosies un turpināsies vardarbība pret sabiedrību, vēlos izteikt aicinājumu Baltkrievijas uzņēmumiem, īpaši IT sektorā, pārcelt savu darbību uz Latviju," paziņoja ministrs.
IeM preses dienests atgādina, ka trešās valsts (ne ES dalībvalsts) pilsonis, kurš ierodas Latvijā strādāt, var saņemt vīzu uz laiku līdz vienam gadam. Ja viņš pēc vīzas derīguma termiņa beigām vēlas palikt Latvijā, viņš var, neizbraucot no valsts, pieteikties Termiņuzturēšanās atļaujai vīzas derīguma laikā.
Turklāt jaunuzņēmumu vadītāji var saņemt tā saucamo jaunuzņēmumu vīzu, jeb Uzturēšanās atļauju – pat pirms pašas kompānijas dibināšanas. Tiesa, trīs mēnešu laikā pēc šādas Uzturēšanās atļaujas saņemšanas būs jāpiereģistrē uzņēmums un tā valdes locekļi.
Pēdējo gadu laikā pasaules mediji sākuši arvien biežāk rakstīt par Baltkrieviju kā par "IT valsti" un "Austrumeiropas Silīcija ieleju". Iemesls – IT projektu ar baltkrievu saknēm veiksmīgums – tādu, kā firma EPAM, ziņapmaiņas programma Viber, mobilā lietotne MSQRD, kompānija Wargaming ar tās spēli World of Tanks un citi.
Pagājušajā nedēļā trīs Baltijas valstu vadītāji piedāvāja savu starpniecību situācijas noregulēšanai Baltkrievijā, aicinot ievēlēto prezidentu Aleksandru Lukašenko uzsākt dialogu ar tautu. Piektdienas vakarā kļuva zināms, ka Latvija, Lietuva un Igaunija atbalstīja sankciju ieviešanu pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām. Eiropas Savienības valstu ĀM vadītāji ķērās klāt sankciju saraksta sastādīšanai.
Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.
Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, divi cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.
